Nītaurieši sadarbojas un saimnieko bioloģiski

Šajā vasarā LLKC atkal atjaunojis dažādus  pieredzes apguves   braucienus. “Labāk vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt, pašam piedzīvot,” saka LAP pasākuma “Zināšanu pārnese” brauciena “Saimniecību un mežu apmeklējumi” dalībnieki.

Nītaurē Andrēviču ģimenes bioloģiski sertificētā saimniecība “Plumpaiņi” atrodas tuvu Plumpaiņu ezeram, un kādreiz Latvijas lielo sacensību – rokas izkapšu pļaušanas svētku – norises laukiem.

Šajā tveices laikā Ilona Andreviča dalībniekus uzņem pļavā pie māju senajiem kokiem. Viņa stāsta, kā Nītaures bioģiskajiem saimniekiem bija tolaik, kad vēl tikai veidojās kooperatīvs  “Zaļais grozs”: ”Sanāca nītaurieši kopā, tas bija laiks, kad par pienu nemaksāja gandrīz neko. Klausījāmies – tepat Zaubē kooperatīvs, vēl citur kāds kooperatīvs veidojas.  Ko un kā darīt? Mēs audzējām dārzeņus, jo to pratām labi. Sākumā daudz darījām idejas vārdā, nerēķinot ne savu laiku, ne zaudējumus. Visos laikos “Zaļā groza” “dzīvie stūrakmeņi” ir mūsu cilvēki, uz ko var paļauties – viss tiks izdarīts īstajā vietā un vajadzīgajā laikā. Patlaban kooperatīvā aktīvi darbojas 17 bioloģiskās saimniecības no apkārtējiem pagastiem – Nītaures, Skujenes, Drabešu, Līgatnes, Vecpiebalgas un Siguldas. Liels atbalsts dalībnieku saimniecībām ir pakalpojumu sniegšana, piemēram, produktu fasēšana, atbilstoši iepakopjumi u. c. Sākumā visi audzēja burkānus, pircēji lika domāt par produkcijas dažādošanu. Ar laiku viss pamazām mainās. Katrs no kooperatīva dalībniekiem ir eksperts, katrs specializējas kādā konkrētā jomā. Reizi nedēļā ar pircēju pasūtījumiem busiņa krava dodas uz Rīgu. Gadās, ka kādam pagurums liedz turpināt, tad to aizstāj kāds cits. Klienti, kas iegādājas produkciju, ir aktīvi, veic paši produkcijai analīdzes, jautā par nitrātiem dārzeņos, interesējas par visu. Gadās, ka pilsētā mazie veikaliņi bankrotē, aizvestā produkcija netiek apmaksāta; taču kooperatīvs ar saviem biedriem norēķinās vispirms. Kooperatīvs ir aktīvs LBLA biedrs, veic svītrkodu atļauju apmaksu utt. Kooperatīvs ir atzīts, pērnie ieņēmumi virs 30 000 eiro gadā. Visu gadu ”Zaļajā grozā” notiek pārstrāde. Pašlaik piedāvājumā plašs produtu klāsts: gurķi, zaļumi, salātu miksi, marinētas bietes, dārzeņu zupas izlases, ievārījumi, svaigas, saldētas ogas u. c. Šogad dārzi daudz jāravē, jāatvaira ievērojami lauka kukaiņu uzbrukumi – arī par to savā lokā maināmies ar padomiem, praksi.”

Par pakalpojumiem – kooperatīvā ir dažādi lauku kopšanas agregāti, ir šķeldotājs biedru lauku grāvmalu aizaugumu tīrīšanai. Vietējā pašvaldība ļoti atbalstījusi nītauriešus, remontējot ceļus. “Darbs nav nasta, ja patīk tas, ko dara,” skaidro Ilona. Vēl labāk, ja visi ģimenē strādā ar vienu kopēju domu. Bioloģiskajā saimniecībā jābūt labai tehnikai, lai atviegloju smago, laikietilpīgo roku darbu. Jaunās saimniecības kooperatīvā ienes dažādību, arī citas kultūras  produkcijas audzēšanā. Ik pa laikam saimniecībās notiek arī neformālas tikšanās; tās sniedz atelpu, iedvesmu turpināt sākto.

Ilonas pašas aizraušanās ir tomāti. Kādi? “Ar mīkstu mizu, saldi, miltaini, garšīgi un arī grūti transportējami.” Dārzeņu dobēs tiek izmantotas permakultūras metodes, mēslošana ar fermentēto nezāļu vircu. Kā tas notiek? Nezāles saliek blīvi pilnu melno maisu, to liek siltā vietā, piemēram, siltumnīcā uz trim dienām. Tad fermentēto masu liek spainī ūdenī, patur pusstundu un izlaista kā mēslojumu. ”Šis mēslojums atšķirībā no raudzējumiem ir pat smaržīgs. Un dārzeņiem tas arī patīk,” pieredzē dalās Ilona Andrēviča.

Nītaures zemnieku saimniecībā “Lejas Sucēs” bioloģiski saimnieko Sanitas un Ērika Lemiešu ģimene, cieši sadarbojoties ar Sanitas māsas ģimeni. Savulaik saimniecība pārņemta no mātes. Sanita ir sākumskolas skolotāja Mores pamatskolā, bet pēc darba aprūpē saimniecību. Tā it kā nav liela, taču saimniecībā ir ļoti daudz nozaru. Pašlaik bioloģiski šeit tiek audzēti liellopi, aitas, truši, ap 200 dažādi putni (vistas, pīles, zosis, paipalas), arī kartupeļi, dārzeņi, zemenes. Liellopi pa dienu atrodas tālākās ganībās; vistām ir sava īpašā apgleznotā “vistu māja”, zosis no tveicas tveras zem ēnainiem vītoliem dīķa saliņā, truši mitinās ērtos sprostos lielajā trušu sētā. Ikviena radība katru dienu prasa uzmanību un rūpes.  

Pārsteidz, ka ik uz soļa acis priecē koši puķu stādījumi, ierīkotas atpūtas vietas ģimenei. Tveicē arī tās prasa laistīšanu. Dārzeņu sēklas parasti tiek iegādātas no Mārupes. Ravēšanā labs palīgs ir “Stihl” kaplis. Siltumnīcā tomātiem Ēriks ierīkojis pilienu laistīšanu, ik dienas kopumā augi “izdzer” ap tonnu ūdens. Kaitēkļu šogad daudz. Piemēram, zemesvēzi padzen, apstrādājot alas vietu ar koncentrētiem vistu mēsliem. Dārzeņu stādījumus saimnieks rušina it bieži, lai mazāk roku darba ravējot. Papildus saimniecības rūpēm Ēriks ir visa kooperatīva “Zaļais grozs” galvenais produtu piegādātājs tieši pircējiem. Pilsētnieki veic pasūtījumu internetā, kooperatīvā tiek sagatavoti pasūtījumi, un ik trešdienu lauku labumi ceļo pie pasūtītājiem.

Kārtējie darbi nedrīkst aptumšot ikdienu. Sanitas sirdsprieks ir puķes. Jau vairākus gadus tiek audzētas krāsainās hortenzijas, kas priecē aizvien ar jauniem ziediem. Ikdienā arī vajadzīgs krāsainums, gaišums, taču vairāk gaidīti jau pieaugušie bērni ar mazbērniem, kas ne reti brauc pie vecākiem uz saimniecību.

Skujenes pagasta “Cimbuļos” strādā trešā no apmeklētajām bioloģiskā kooperatīva “Zaļais grozs” saimniecībām. SIA “Gusts Apinis” sadarbojas ar zinātniekiem bioloģiskas kvinojas, amarantu audzēšanā, audzē griķus, arī senu augu – sējas idru eļļas ieguvei.  Saimniece Signe Slošberga saka, ka šeit – dziļos laukos – var dzīvot tikai stipri un turīgi cilvēki. Gadus trīsdesmit lauku mājas bijušas vairāk kā vasarnīca, pēdējos trijos gados saimnieki palikuši uz vietas. Saimniecībā ir 23 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Sākotnēji nav bijis tehnikas, pakalpojumi ņemti no kaimiņiem. Pavasaris  Skujenē bija vēls, un sējas darbi nedaudz kavējās. Šogad saimniecībā plāno veikt augu piebarošanu caur lapām. Ir jauns smidzinātājs humīnvielām, tas palīdzēs iecerēto īstenot. Lauku darbus paveic vīrs, ikdiena ir gana piepildīta izaicinājumiem. Signe darbojas pārstrādē, savulaik īstenots projekts nelielas pārstādes telpas un aprīkojuma iekārtošanai. “Laukos vienmēr jādara radoši, arī mēs sākām netradicionāli – ar kvinojas audzēšanu. Ģimenē meitai bija vajadzīgs citāds uzturs veselības uzlabošanai.” Sējas idra bijusi pazīstama kā eļļas augs jau sen, pirms linsēklām. Pašlaik no idras sēkliņām tiek ražota auksti spiesta eļļa. Angļu valodā to dēvē “Gold of pleasure”  (Prieka zelts).

Signe ir viena no tagad jau viedā Skujenes ciema aktīvistiem. Viņa uzskata, ka katram sabiedrībai jādod vismaz viena desmitā daļa no laika, savas enerģijas, lai dzīve kļūtu pilnvērtīga un interesanta. Viss laukos ir atkarīgs no pašiem, pašu darba un iesaistes, uzsver darbīgā skujeniete.

Protams, katram savas risinājumu atslēgas, taču saimniecību apmeklējumu dalībnieki smēlušies pieredzi, citu praksi, idejas, guvuši iedvesmu un ir gatavi savās saimniecībās atkal jauniem darbu cēlieniem.

Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju biroja vadītāja