Smeļamies pieredzi kaimiņzemē Igaunijā

Vasaras nogalē divas lauku uzņēmēju grupas smēlās pieredzi kaimiņzemē Igaunijā, Pērnavas un Sāremā apriņķos. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) organizēja grupu par bioekonomikas attīstības pieredzi dažādu nozaru saimniecībās un LLKC Dobeles birojs – par jaunāko tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecības produktu ražošanas procesu, tehnoloģiju pilnveidošanā un drošas pārtikas ražošanā. 

Katra grupa apmeklēja astoņus uzņēmumus un saimniecības, kā arī notika tikšanās ar pašiem saimniekiem, kuri stāstīja par savām idejām un to virzības procesu.

Tammes Talu saimniecībā “Ürdiaed/Tamme” 1 ha garšaugu dārzā audzē īpašu garšu, aromātu garšaugus un ārstniecības augus no visas pasaules. No izaudzētā tiek gatavoti vairāk nekā 50 dažādi produkti – tējas, garšvielu maisījumi, gan saldi, gan asi džemi, mērces, sulas un sīrupi, ābolu sidra želejas. Produkciju var iegādāties gan uz vietas, gan interneta veikalā. Tammes Talu saimniecība ir iekļauta Latvijas–Igaunijas skaistāko dārzu ceļvedī, un tai ir piešķirts EHE (īsta un interesanta Igaunija) marķējums. Notika iepazīšanās ar augu audzēšanu, produkciju un pārstrādes tehnoloģijām. Realizēts INTERREG projekts lauku tūrisma attīstībai. 

 Vīna darītava “Pootsi Winery” atrodas Potsi muižā, Pērnavas apriņķī. Muižā saimnieko Marko Polsdams, kura vectēvs to iegādājās 1917. gadā no barona Maidela. Marko vectēvs savulaik ar pārtiku nodrošinājis visu Pērnavas ostas flotili. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996. gadā. Jaunie saimnieki apsaimnieko zemi 5 ha platībā, ir iestādīti 650 ķirši, plānots stādīt vēl 4000 augļu kokus. Potsi vīna darītavā vīnus gatavo gan no vietējām ogām, gan no kaimiņzemēs iepirktām. Meža avenes iepērk Lietuvā, cidonijas un aronijas –  Latvijā. Ar vīna gatavošanu uzņēmums nodarbojas tikai ceturto gadu. Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos, nobaudot gardu aveņu vīnu. Tā kā Baltijā vīna darīšanu profesionāli apgūt nav iespējams, Marko Polsdams mācījies, ceļojumos apmeklējot vīna darītavas un Grieķijas vīna darītavās kļūstot par mācekli. Potsi vīna darītavas klāstā ir ap 50 dažādu recepšu, kuras tiek radītas, kombinējot visdažādākās ogas un augļus. Vīndaris īpaši lepojas ar savu aveņu vīnu, kas izturēts Francijā ražotās ozolkoka mucās. Tāds vīns iegūst samtaināku garšu un īpašu nokrāsu. Iespējams, ka Potsi aveņu vīns ir vienīgais pasaulē, kas turēts ozolkoka mucās. Kopumā Igaunijā darbojas 15 vīna darītavas, bet “Pootsi Winery” ir lielākais uzņēmums kaimiņvalstī ar tādu dabīgā vīna piedāvājuma klāstu.

“BioNor Health” ar zīmolu “Korilane” ir Igaunijā pirmā sertificētā dabīgās pārtikas piedevu preču zīme, kuras viena no galvenajām sastāvdaļām ir Igaunijas bioloģiskajos laukos izaudzētā lucerna. Tā pārtikā tika izmantota jau kopš seniem laikiem un tulkojumā no arābu valodas nozīmē “Visu produktu tēvs”. Lucerna satur astoņus neaizvietojamos fermentus, kuri nepieciešami gan gremošanai, gan organisma nodrošināšanai ar tiem vitamīniem, minerālvielām un aminoskābēm, kurus tas pats neizstrādā.  Pateicoties lucernas saknēm, kuras augsnē iestiepjas līdz 6 metru dziļumam, tiek uzsūktas tās vielas, kas citiem augiem nav pieejamas. Šo ideju ierosinājis attīstīt kāds krievu zinātnieks. Ražotnē uzsākta arī melleņu un smiltsērkšķu koncentrātu ražošana. Produkcija tiek realizēta caur vairākiem internetveikaliem, arī Amazon.  Ražotnes izveidei realizēts 1 mlj. vērts ES projekts.

“Tiiduniidu Farm” Igaunijā pazīstama ar saviem valriekstiem. Saimniecībā tiek audzēti 100 valriekstu koki, no tiem 30 ir ražojošie. Daudzu gadu laikā ir atlasītas valriekstu šķirnes, kas piemērotas Igaunijas laika apstākļiem un kurām ir lieli, viegli lobāmi augļi. Valrieksti tiek žāvēti un realizēti par 10 eiro/kg. No valriekstiem tiek ražoti arī konditorejas izstrādājumi un mājas liķieris.

Uzņēmums “Lahhentagge OÜ” atrodas Kāli ciemā. Ilgtspējīgā veidā, izmantojot vietējās zināšanas un tradīcijas, “Lahhentagge” gatavo īstu igauņu džinu, toniku un dažādus kokteiļus no vietējām izejvielām, klāt pievienojot piekrastē savāktos garšaugus un saknes – kadiķus, ceriņus, gaiļpiešus, timiānu, vīgriezes. Gadā džina pagatavošanai izmanto ap 1 tonnu kadiķu ogu, un dzērienu gatavo bez cukura. Toniku ražo no izmantotajām Ziemassvētku eglītēm. Egļu zarus atdala no stumbra, saīsina un liek uzglabāšanai saldētavā, tādā veidā sagatavojot izejvielu visam gadam. No vienas lielas svētku egles skujām un zariem izgatavotā koncentrāta iegūst 40–50 tūkstošus 250 ml pudeļu. Uzņēmuma īpašnieks ir žurnālists, viņa sieva – māksliniece, dizainere. Tieši sievai 2016. gadā radās ideja ražot džinu no vietējām izejvielām. Abi ar sievu sāka pētīt un eksperimentēt ar džina gatavošanu. Uzņēmumā tiek nodarbināti 4 cilvēki. Šobrīd saimniece ārzemēs mācās par destilatoru un cenšas apgūt pēc iespējas vairāk praktisko zināšanu. Uzņēmuma mērķis ir ne tikai ražot alkoholu, bet piedāvāt unikālu produktu tieši no Sāremā salas. Izsolē no pašvaldības ir iegādātas divas ēkas, lai attīstītu dzērienu ražošanu un tūristu uzņemšanu.

Ģimenesuzņēmums “A-Orbu OÜ” atrodas 500 gadus senajā Lēdri ciemā Rietumsāremā. Kopienas saimnieces, izmantojot vietējās zināšanas, tradīcijas un vietējos resursus, no kadiķu jaunajiem dzinumiem un cukura vāra sīrupu, kuram pievieno riekstus, ogas, garšaugus un garšvielas. Sīrups tiek gatavots no 100 kg cukura, 30 kg kadiķu dzinumiem un 200 litriem ūdens. Ūdens vietā tiek izmantota arī vietējo kļavu sula. No šādas devas iegūst 150 litru sīrupa. Kadiķu sīrupu izmanto kā pamatu dažādām mērcēm un džemiem. Tie tiek piedāvāti ar vairākām garšām: plūškoka, pīlādža, ķiršu, ābolu etiķa, rabarberu, ķiploku, čili, balzamiko u. c. Visi produkti ir autentiska amatnieku ražota pārtika. Ražošana uzsākta 2008. gadā mājas virtuvē, bet 2011. gadā realizēts LEADER projekts plašākas ražotnes izveidei.

“Eurobio Lab OÜ” aimniecība “Tõlluste mõis” 2014. gadā 5 ha platībā izveidoja bioloģiskus stādījumus ārstniecības augu audzēšanai neskartā vidē. Pirmie iestādītie augi bija rudzupuķes, ārstnieciskā kumelīte, kliņģerītes un pienenes. Augi tiek audzēti dabīgās kosmētikas ražošanai. Augus žāvē senajā Tolustes muižas akmens ēkā ar salmu jumtu.  Ir ISO 65 (EN 45011) sertifikāts, no 2016. gada visi saimniecībā ražotie ekstrakti ir sertificēti pēc COSMOS Organic standarta. “Eurobio Lab OÜ” ir kosmētikas koncerna “Natura Siberica” dalībnieks.

Ģimenes uzņēmuma “GoodKaarma OÜ” saimnieki savulaik ir atgriezušies no ārzemēm un iegādājušies laukos senu īpašumu, kuru atjaunojuši un tagad tur nodarbojas ar dabīgo ķermeņa kopšanas līdzekļu ražošanu.  Mājas virtuvē tiek vārītas 18 veidu bio ziepes un 14 veidu skrubji. Kopš 2005. gada saimniecībā tiek uzņemti tūristi, rīkotas meistarklases, darbojas mājas kafejnīca un neliels suvenīru veikaliņš. Ir sava mājaslapa un internetveikals. Bija iespēja iepazīties ar ziepju gatavošanas procesu un tajās izmantotajām dabiskajām izejvielām.

Vietējā ciemā Oad ja Eed Käsitööpood tā iedzīvotāji visu cenšas ražot ilgtspējīgi un pārdomāti, tādējādi pilnvērtīgi izmantojot vietējā teritorijā atrodamos resursus un tradīcijas, kā arī senču zināšanas mūsdienīgā veidā. Tika apmeklēta beķereja un vietējo amatnieku izstrādājumu veikals. Beķerejas saimniece dalījās pieredzē par bioloģisko graudu audzēšanu un pārstrādi. Izrādīja par LEADER projekta naudu no Austrijas iegādāto graudu malšanas iekārtu.

Zivju zupu pusdienās bija iespēja nobaudīt “Bastet OÜ Kapteni Talu” jeb Kapteiņa fermā, kas atrodas Pērnavas apriņķa Lindi ciemā. Saimniecībā nodarbojas ar tūrismu un pārstrādā dažāda veida zivis. Tiek gatavoti zivju konservi un arī zivju čipsi –  kaltētu zivju strēmeles. Virtuves modernizācijai ir izmantots LEADER projektu finansējums. Ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu iegādāts aprīkojums ūdens aktivitāšu piedāvājuma paplašināšanai.

Savukārt vakariņas pasniedza Tīna Tīmetsi savā saimniecībā “Tihemetsa Kala OÜ”.  Saimniece nodarbojas ar zivju produkcijas gatavošanu jau 20 gadus. Pirms tam ar zivju kūpināšanu nodarbojās viņas māte. Tagad viens no trim dēliem ir zvejnieks. Saimniece receptes nemaina kopš pirmsākumiem, ar ko ir slavena apkārtnē un arī ārzemēs. Tie viesi, kas nobaudījuši viņas ēdienus vienreiz, atgriežas atkal, lai baudītu tieši šos. Saimniecībā varēja nobaudīt gardas kūpinātās butes un izbaudīt igauņu viesmīlību.

Kuresārē 4. septembrī norisinājās Sāremā pārtikas festivāls, kuru pirms mājupceļa bija iespēja apmeklēt un vienkopus satikt visus iepriekšējās dienās iepazītos uzņēmējus. Sāremā salā šis pasākums noslēdz vasaras tūrisma sezonu.

Secinājumi:    

• Ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi. Ražošanā ir rasti jauni un ilgtspējīgi veidi, kā izmantot tos resursus, kas atrodami vietējā teritorijā.
• Gūta pieredze un informācija par jaunām, inovatīvām tehnoloģijām lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes procesos, lai ražotu drošu pārtiku patērētājiem.
• Uzņēmējdarbība balstās uz atjaunojamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tā koncentrējas uz pievienoto vērtību, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību.
• Efektīvi izmantojot vietējās teritorijas atjaunojamos resursus, optimizēts biomasas izmantošanas veids, izmantojot visus biomasas komponentus to pilnā potenciālā – izmantojot enerģijas saturu, strukturālos blokus un uzturvērtību.
• Maksimāli lietderīgi (efektīvi) izmantoti resursi ražošanā un sadzīvē, panākot, ka produkti, materiāli un dabas resursi ekonomiskajā apritē saglabājas pēc iespējas ilgāk, tādējādi samazinot radīto atkritumu apjomu.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) apakšpasākumā “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Raimonda Ribikauska,
LLKC Dobeles biroja uzņēmējdarbības konsultante