Graudaugu pārstrādātāji un pircēji šogad var nokļūt ļoti sarežģītā situācijā

Par to, kāda būs situācija lauksaimniecības un pārtikas piegāžu jomā, nesenā vizītē Bauskas novadā interesējās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Ministrs apmeklēja divus pārtikas ražošanas uzņēmumus, lai saprastu, kāds atbalsts būs vajadzīgs.

Bauskas novadā J. Vitenbergs kopā ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani apmeklēja SIA «Iecavnieks & Co» Iecavas pagastā un SIA «Keefa» Stelpes pagastā. Šos uzņēmumus pirmo reizi skatīja arī A. Okmanis. Galvenā problēma – aizvien pieaugošās graudu cenas. «Kamēr runājam, tikmēr biržā rapšu cena uzkāpa no 1064 eiro tonnā līdz 1080 eiro,» sarunas gaitā saka SIA «Iecavnieks & Co» komercdirektore Ilze Lībiete. Pēc brīža viņa piebilst: «Nē, jau 1085 eiro.»

Gūst dažādu pieredzi

SIA «Iecavnieks & Co» valdes priekšsēdētājs Dainis Lagzdiņš ministru iepazīstināja ar ražotnes darbību. Pirmā pietura – graudu pieņemšanas laboratorija. Tās vadītāja Agnese Kneiže pastāstīja, ka sezonas laikā apmāca arī studentus un skolēnus analīžu veikšanā. Sezonā pieņem līdz pat 100 kravām dienā. Kopā uzņēmums var uzglabāt līdz 40 tūkstošiem tonnu rapšu, kviešu, tagad arī pupas.

Uzņēmumam ir 500 hektāru zemes platība, bet lielākā daļa nepieciešamo izejvielu tomēr ir jāiepērk, un laboratorija rūpējas par to, lai iepirktās izejvielas būtu kvalitatīvas. «Ir bijis, kad jāsūta kravas atpakaļ,» atzīst laboratorijas vadītāja Agnese Kneiže.

Apmeklēja arī SIA «Linum Color» ražotni, kur top krāsas uz lineļļas bāzes. Arī šeit bijusi dažāda interesanta pieredze. «Pigmentu krāsām vedam no Francijas. Sākumā vedām no Ķīnas. Likās, ka akmens ir akmens, bet izrādījās, ka no Francijas tomēr ir labāks,» atzina D. Lagzdiņš. Arī krāsu ražošanas process nebija vienkāršs. «Divus gadus mācījāmies vārīt pernicu, uzspridzinājām divus katlus, līdz atradās speciālists, kurš parādīja, kā pareizi darīt,» atceras uzņēmējs.

 Augstvērtīgs produkts

Ar pārtikas ražotnes darbību iepazīstināja Sanita Celitane, ražošanas vadītāja. «Eļļu iegūst ar karsto spiešanu, auksto spiešanu un ekstrakciju. Mēs nodarbojamies ar auksto spiešanu – vienkāršāko un visvērtīgāko. Šajā situācijā eļļu izspiež mehāniski no sēklām,» stāstīja vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka uzņēmums īsteno bezatkritumu ražošanu – izmanto gan eļļu, gan to, kas paliek pāri, lopbarībā un arī pārtikas ražošanā. Zināmākie ir rapšu rauši un tagad arī pupas. «Visā pasaulē un arī Latvijā lopbarībā ir liels proteīna trūkums, un svarīgi lauksaimniecībā ievērot arī augu seku. Tāpēc viens no risinājumiem ir pupas, kuras izdomājām pārstrādāt, – produkts ir simtprocentīgi dabisks, bez piedevām no malas.»

Tā tapis «Rapu» lopbarības produkts. Pupas ekstrudē – sadala proteīnu aminoskābēs, viegli pieejamās vielās, dzīvnieki var mazāk ēst un iegūt vairāk barības vielu no viena un tā paša produkta daudzuma. «Veidojas pats vērtīgākais proteīns. Iegūst labāku garšu, lielāku izslaukumu. Pieprasījums pieaug. Dzīvnieki var apēst kilogramu barības un neko neiegūt, un var apēst puskilogramu ļoti vērtīgu barības vielu. Bet vajag mērījumus un pētījumus, lai saprastu, kā ir labāk,» skaidro S. Celitane.

«Vienīgais šāda veida produkts pasaulē,» vērtē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Lagzdiņš. Viņš atklāja, ka uzņēmums turpina eksperimentēt, lai iegūtu lopiem labāko sagremojamību.

Diennaktī uzņēmums var pārstrādāt līdz simt tonnām šādas produkcijas. Par ražošanas procesa sākšanu vienmēr lemj pārdomāti, jo, ja palaisto procesu aptur, tad atkal ilgi jāiedarbina.

Vajadzēs trīsreiz vairāk

Aktuālākā tēma – izejvielu cenas, kur problēma nav tikai energoresursi. «Lai nodrošinātu ražošanu, iepērkam graudus no zemniekiem. Cenas 2021. gadā bija 350 eiro par tonnu un šodien pēcpusdienā jau 1080 eiro par tonnu. Skaidrs, ka cenas šogad nemazināsies. Jāsaprot, ka tās ir lielas naudas «masas» izmaiņas, – summas, kas nepieciešamas produkcijas iepirkšanai, var būt teju trīs reizes lielākas,» uzsver D. Lagzdiņš.

Viņš stāsta, ka briest iespēja, ka graudu audzētāji pārdos graudus ārzemēm un vietējie beigās būs spiesti atpirkt to pašu no ārvalstīm jau par citu cenu.

«Mēs varam atpirkt to, kas paliek pāri zemniekiem virs līgumā paredzētajiem apjomiem. Vajag valsts garantijas no valdības puses, lai varam palielināt naudas «masu». Redzam, ka šogad nebūs apgrozāmo līdzekļu,» tā D. Lagzdiņš. Viņš norāda, ka vēlas prasīt no valsts garantijas, jo vairs nav, ko ķīlāt, – pārējās vērtības, kas ir uzņēmuma rīcībā, savu cenu jau nav mainījušas.

«Bauskā bija tas pats jautājums, un ir vērts skatīt «Altum» apgrozāmo līdzekļu garantiju,» tā J. Vitenbergs. Atbildot uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tur garantijas iespējamas līdz 300 tūkstošiem eiro. SIA «Iecavnieks & Co» gadījumā iepirkums var būt līdz 40 tūkstošiem tonnu graudu gadā, un tie jau ir miljoni eiro. «Līdz šim problēmas apjomus nevarēju iztēloties,» atzina ministrs. «Bankas ir gatavas naudu dot, bet vajag garantijas,» uzsvēra D. Lagzdiņš. Atliek cerēt, ka šo problēmu valdības līmenī izdosies atrisināt.

Noderīga vizīte

Vizītes noslēgumā ministrs apmeklēja uzņēmumu SIA «Keefa» Vecumnieku apvienības Stelpes pagastā, kas nodarbojas ar dažādu pārtikas biezeņu ražošanu.

«Ir labi, ka ir šādas vizītes. Ministri atbrauc, rod ieskatu, kā cilvēki dzīvo un strādā. Tas ir tas primārais labums no šādām vizītēm. Saruna ar ministru bija laba. Sīkumos pastāstīju, kas esam un ko darām. Mūs izprašņāja par aktuālajām problēmām, arī saistībā ar Krieviju, karu, energoresursiem. Pats domāju, ka īsti neviens nezina, kā būs. Visi runā, visādi plāni, atliek cerēt, ka būs labi,» īsu ieskatu par vizīti sniedz  uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Šī bijusi jau otrā ministra vizīte ražotnē – iepriekš bijis kādreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš pasniedza uzņēmumam balvu. Tomēr šāda vizīte, kuras laikā ministru interesē konkrētas problēmas un jautājumi, bijusi pirmo reizi.

Uldis Varnevičs,

“Bauskas Dzīve”

Foto no bauska.lv, Foto: Ivars Bogdanovs