Alūksnes lauksaimnieki gūst vērtīgu pieredzi Vācijā

Alūksnes lauksaimnieki gūst vērtīgu pieredzi Vācijā

Alūksnes novada lauksaimnieki  guva vērtīgu pieredzi  jaunāko tehnoloģiju izmantošanā lauksaimniecības produktu ražošanas procesā, tehnoloģijas pilnveidošanā un drošas pārtikas ražošanā Vācijā. Braucienu organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes konsultāciju birojs LAD programmas “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros ar dalībnieku līdzmaksājumu. Tā laikā lauksaimnieki viesojās sešās saimniecībās Vācijā.

Saimniecību apmeklējums tika uzsākts ar ierašanos Ninburgas lauksaimniecības skolā “DEULA”. Tur skolas starptautisko attiecību speciālists Rouls Neillers mūs iepazīstināja ar skolas piedāvājumu jaunajiem lauksaimniekiem, jaunāko tehnoloģiju apgūšanu, pašreizējo lauksaimniecības nozares raksturojumu un attīstības aktualitātēm. Skola piedāvā arī mācības augu aizsardzības līdzekļu lietošanā, miglotāju un smidzinātāju regulēšanā, traktortehnikas un smago automašīnu vadīšanas prasmju apgūšanas kursus, sadarbībā ar NVA apmāca bezdarbniekus. Liela uzmanība tiek pievērsta praktiskajai apmācībai.

Vācijā, lai varētu darboties lauksaimniecības jomā, visiem saimniekiem jābūt lauksaimnieciskai izglītībai, jāmācās trīs, četrus gadus. Skolas, kur apmāca jaunos saimniekus, ir teju katrā apvidū. Turklāt mācību procesā izmanto jaunākās tehnoloģijas, tehnika ir jauna, līdz ar to jaunie saimnieki prot ar to darboties.

Pēcpusdienā apmeklējām divas saimniecības. Viena no tām bija bioloģiskā kazu saimniecība “Die Ziegerei”, kurā jau piekto gadu saimnieko jauniešu pāris. Saimniecībā ir 80 slaucamas kazas un apsaimnieko tikai 17 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes  (LIZ). Jaunieši saimniecību iznomā, līdz ar to nepieciešams domāt, kā nopelnīt, lai samaksātu nomu un, lai līdzekļu pietiktu iztikai un attīstībai. Tādēļ tika izlemts ražot ekskluzīvus sierus. Šobrīd tiek ražotas septiņas sieru šķirnes, kas tiek vestas uz veikaliem Hanoverē, kā arī tiek tirgotas uz vietas saimniecībā.

Dienas noslēgumā apmeklējām dažādu šķirņu gaļas buļļu audzēšanas saimniecību “Heinz-Dieter Bohnhorst”, kurā tiek audzēti 370 liellopi un apsaimniekots 170 ha LIZ. Saimnieks stāstīja par jaunākām tendencēm labu gaļas buļļu audzēšanā. Saimniecībā tiek iepirkti 5 līdz 6 mēneši veci bullīši, kurus audzē līdz gada vecumam nepiesietās turēšanas novietnē, intensīvi barojot un izmantojot maisīto barības devu, kuras pamatā ir kukurūza, soja, ziemas kvieši, kukurūzas skābbarība un salmi vai siens. Nobarotie buļļi tiek vesti uz kautuvi, šā brīža liellopu iepirkuma cena kautsvarā ir 5,5 eiro/kg. Papildus saimniecībā nodarbojas ar biogāzes ražošanu, kurā tiek izmantoti saimniecībā saražotie kūtsmēsli un barības atlikumi. Saražotais siltums tiek patērēts graudu kaltēšanai, elektrība tiek izmantota saimniecības vajadzībām, atlikusī – novadīta tīklā.

Otro dienu uzsākām ar ‘Angus’ šķirnes liellopu audzēšanas saimniecības apmeklējumu, kur īpašnieks Timo Olkers pastāstīja par šīs šķirnes liellopu audzēšanas jaunāko tehnoloģiju pielietošanu ēdināšanas, turēšanas un audzēšanas procesā, lai iegūtu augstvērtīgu liellopa gaļas produkciju. Saimniecība audzē šķirnes dzīvniekus vaislai un veic buļļu nobarošanu gaļai līdz 20 mēnešu vecumam. Buļļus tur novietnē, bet zīdītājgovis ar teļiem ganībās, piekopjot aploku sistēmu. Zemnieks apsaimnieko 160 ha LIZ, kurā audzē kukurūzu un graudus – ziemas miežus un ziemas kviešus, sēj lucernu skābbarības iegūšanai. Saimniecībā saražotos kūtsmēslus ved uz kooperatīva biogāzes ražotni, jo ir tā biedrs. Atpakaļ saimnieks saņem digestātu, kuru  izmantoto augsnes auglības uzturēšanai.

Harcā tika apmeklēta bioloģiskā saimniecība “BioHot DUNA”, kurā nodarbojas ar vietējās Harcas sarkanās govju šķirnes lopu audzēšanu. Šajā saimniecībā tos audzē gaļas ieguvei, bet šīs šķirnes govis var arī slaukt. Saimniecībā ir 270 liellopi un tikai 50 ha LIZ, no kuras 20 ha ir aramzeme un 30 ha ir bioloģiski vērtīgo zālāju pļavas un ganības. Lai lopus nodrošinātu ar spēkbarību, paši audzē kukurūzu, rudzus un ziemas kviešus. Papildus saimniecībā nodarbojas ar BDUZ augu sēklas materiāla iegūšanu, ko labprāt pērk pašvaldības zaļo zonu iekārtošanai apdzīvotās vietās.

Tāpat kā pie mums, tā arī Vācijā ir aizsargājamās dabas ainavu teritorijas. Viens no tādiem ir Līneburgas tīrelis, kur devāmies un apmeklējām uzņēmumu “Tisberga ferma”, kas nodarbojas ar dabas ainavu apvidus platību noganīšanu, turot Haidšnukes šķirnes aitas, vietējās šķirnes kazas un Dulmenu šķirnes savvaļas zirgus. Tūrisms ir uzņēmuma papildnozare, kur tiek piedāvāts iepazīties ar augu daudzveidību pļavās un vēsturisku ieskatu ainavu apvidus tapšanā, viesnīcas pakalpojumus un ēdināšanu. Viesiem dota iespēja izbaudīt dabas klusumu un skaistumu. Ēku kompleksa teritorijā ir uzstādīti saules paneļi, kuru saražotā enerģija tiek izmantota uzņēmuma vajadzībām.

Ganību periodā saimniecībā tiek turētas 800 aitas un kazas, kuras gana un pieskata gans ar trīs Austrālijas ganu suņiem. Ziemošanas periodā tiek atstāti 400 dzīvnieki, jo to pieļauj novietnes platība un Dabas fonda nosacījumi. Kautsvaru sasniegušie jēri tiek vesti uz kautuvi, un iegūtā produkcija tiek izmantota viesu ēdināšanā.

Tikām aizvesti uz Steimbeki pie Utas un Tomasa Vogeleriem, kuri 40 ha platībā audzē  krūmmellenes.  Ogu lasīšana ir roku darbs, bet produkcijas šķirošanai un fasēšanai ir iegādāta līnija. Kvalitatīvās ogas tiek safasētas dažāda tilpuma trauciņos un tiek nogādātas  lielveikalos. Daļa produkcijas tiek vesta uz Skandināvijas valstīm. Atšķirotās ogas izmanto sulu un liķiera ražošanai.

Saimniecību apmeklējumu noslēdzām ar  “Hofkäserei Derboven GmbH & Co”, kas nodarbojas ar piena ieguvi no 500 slaucamām  govīm, apsaimniekojot 600 ha zemes. Tas ir Derbovenu ģimenes uzņēmums, kurš savu darbību uzsācis pirms 40 gadiem, kad saimniecībā bija 20 govis un tika apsaimniekoti 25 ha zemes. Patlaban saimniecībā strādā 17 darbinieki, starp tiem ir lauksaimniecības skolu praktikanti. Liela vērība tiek veltīta slaukšanas procesa higiēnas nodrošināšanai. Slaukšana notiek trīs reizes diennaktī ar Jaunzēlandē iegādātu slaukšanas iekārtu, kura pēc katras slaukšanas tiek tīrīta un mazgāta, dezinficēta. Savu saražoto produkciju saimniecība pārstrādā savā ražotnē sieros, saldējumos un jogurtos, kas tiek piedāvāti uzņēmuma veikaliņā, internetveikalā un lielveikalu tīklā.

Tika redzētas iespējas saimniecības attīstībai, kas nodrošina peļņu, saražoto produkciju pārstrādājot un piedāvājot tieši gala patērētājam. Priecē sakoptā apkārtne ap dzīvnieku novietnēm, pie kā mūsu saimniekiem ir pamatīgi jāpiedomā. Ja saimniecībā tiek plānota ilgtermiņā darboties lopkopībā, manuprāt, ieguldījums novietnes būvniecībā un apkārt esošās teritorijas nobetonēšana, noasfaltēšana, nobruģēšana vai vienkārši noklāšana ar šķembām būtu prioritārs uzdevums. Tas nodrošinātu tīras kājas gan saimniekam, gan dzīvniekam.

Lai iegūtu labas kvalitātes gaļas liellopus, ļoti tiek strādāts pie kvalitatīvas barības devas sastādīšanas pilnvērtīgai gaļas liellopu nobarošanai. Saimniecībās liela vērība tiek pievērsta drošas pārtikas ražošanai.

Sarmīte Svilāne,

LLKC Alūksnes biroja uzņēmējdarbības konsultante