Bioloģiskā saimniekošanas pieredze dažādu nozaru saimniecībās

Lai iepazītos ar bioloģisko saimniekošanas pieredzi, bioloģiskās lauksaimniecības pievienotās vērtības palielināšanu un gatavās produkcijas realizācijas iespējām, LLKC Tukuma konsultāciju birojs šī gada oktobra sākumā organizēja saimniecību apmeklējuma braucienus uz Jelgavas un Dobeles novadiem.

SIA “Zeltlejas” atrodas Jelgavas novada Platones pagastā. Šeit ir lielākais vienas šķirnes bioloģiskais smiltsērkšķu dārzs Latvijā. Tiekoties ar saimniekiem Elīnu Cēsnieci un Eduardu Vilku, uzzinājām ļoti daudz par bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanu un pārstrādi, dārza ierīkošanas principiem, dārza kopšanu un produkcijas pārdošanas ceļiem.

Smiltsērkšķi satur vairāk nekā 180 bioloģiski aktīvās vielas. Tos izmanto pārtikā, kosmētikā, medicīnā. Ne tikai smiltsērkšķu ogās, bet arī to lapās, zaru mizā ir daudz vitamīnu un vērtīgu vielu. Smiltsērkšķus Ziemeļķīnā, Tibetā pazīst jau vairāk nekā 2000 gadu, bet šobrīd tos pazīst visā pasaulē. Tie labi aug pie mums,  Latvijā, kā arī kaimiņzemēs. Igaunijā, kādā saimniecībā Sāremā salā sastādīti ap 1000 ha smiltsērkšķu. Eiropā lielākie smiltsērkšķu audzētāji ir Rumānijā un Vācijā. Tos audzē arī ASV un Kanādā, kā arī Anglijā un Īrijā. Latvijā smiltsērkšķu audzēšanas pamatlicējs ir Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis. Viņš ir arī selekcionējis vairākas smiltsērkšķu šķirnes. Un SIA “Zeltlejas” smiltsērkšķu dārzā aug Andreja Brūveļa selekcionētā šķirne ’Tatjana’. Tai ir paaugstināts eļļas saturs, kādēļ “Zeltleju” dārzs ir tik unikāls. SIA “Zeltlejas “ dārza platība ir 36 ha, kur aug ~60 tūkstoši koku. Ar interesi klausījāmies par dārza ierīkošanu, ka smiltsērkšķi ir divmāju augi, un, ka tos stādot, lai smiltsērkšķi apputeksnētos un labi ražotu, uz 8 “meitenēm” nepieciešams 1 “puika”. Vislabāk kociņus stādīt pavasarī, bet to var darīt arī rudenī. Smiltsērkšķi sāk ražot ceturtajā gadā. Tādēļ mazdārziņos vislabāk stādīt divgadīgus stādus. Bet plantācijā stāda viengadīgus stādus. Ja kāds būs izlēmis stādīt hektāru ar smiltsērkšķiem vai vairāk, saimnieks iesaka noteikti izmantot kombainu. Ja ar rokām var iestādīt aptuveni 150 kociņus dienā, tad ar kombainu vienā dienā iespējams sastādīt 5 hektārus. Uzzinājām, cik svarīgi kopt smiltsērkšķu apdobes pirmajos divos gados, cik svarīga ir laistīšanas sistēma. Par kaitēkļiem, kas sagādā rūpes bioloģiskajā saimniecībā. Par ražas novākšanu SIA “Zeltlejas”, sadarbības partneriem produkcijas pārstrādē un pārstādi uzņēmumā. SIA “Zeltlejas” ir pašiem sava eļļas spiede, kur no spiedpaliekām tiek iegūta eļļa. Tikām iepazīstināti ar produkciju, kas tiek gatavota no saimniecībā izaudzētajiem smiltsērkšķiem. Vispirms jau – smiltsērkšķu sula, no smiltsērkšķu sulas gatavotas karameles, smiltsērkšķu eļļa, smiltsērkšķu pulveris, “Laimes tēja” (smiltsērkšķu lapu un ābolmētras), kosmētikas līnija (roku, sejas, ķermeņa krēmi, lūpu balzams u. c., alkohola līnija (smiltsērkšķu destilāts, smiltsērkšķu vīns). Saimnieki pieņem apmeklētājus dārzā, stāsta un iepazīstina ar smiltsērkšķiem un to unikālajām īpašībām, to audzēšanu, kopšanu, gatavo produkciju, rīko Smiltsērkšķu dārza svētkus, meistarklases, gastronomiskus pasākumus. Plašāku informāciju par pasākumiem var atrast ZELT Facebook kontā un mājaslapā www.zelt.bio.

Dobeles novada Bērzes pagasta “Saliņās” SIA “Daudziņi” pārsteidz ar lielo eksotisko augļu un dārzeņu dažādību. Te  saimnieko Otikovu ģimene. Saimniecībā dārzeņi un laukaugi tiek audzēti pēc bioloģiskajām metodēm. Siltumnīcās audzē vairāku desmitu šķirņu tomātus, gurķus, papriku, baklažānus un ne tikai. Bijām pārsteigti par tomātiem, kur vienā no siltumnīcām šobrīd tie aug un ražo kā vasarā, neskatoties uz to, ka jau ir oktobris. Saimnieks Kaspars Otikovs atbildēja uz neskaitāmajiem jautājumiem par tomātu audzēšanu. Piemēram, ka cīņā pret slimībām izmanto trihodermīnu, kuru lieto, smidzinot caur lapām, ka mēslošanai izmanto nātru vircu, bet pirms tomātu stādīšanas  zemē iestrādā kūdru vai biohumusu. Uzzinājām, ka daļu tomātu stādu izaudzē no apsakņotām pazarītēm. Bet, lai labi augtu baklažāni, tie jāatlapo. Starp tomātiem siltumnīcās izaugušas milzīgas seleriju saknes, kā arī kātu selerijas. Kaspars pastāstīja, ka siltumnīcas tapušas ar ES atbalstu un pārsteidza mūs ar dažādiem eksotiskiem augiem, kas tajās aug. Apskatījām kivano, momordiku, lufas, vīģes u. c. Saimniecībā gan uz lauka, gan siltumnīcās audzē dažādu šķirņu arbūzus, melones, kā arī zaļumus. Tāpat tiek audzēti ķirbji, fizāļi, zirņi, dažādas pupas, garšaugi u. c. Saimniecībā izaudzēto produkciju realizē tirgos, veikaliņos un uz vietas saimniecībā.  Informāciju par saimniecību varat atrast: www.facebook.com/daudzini/

LLU APP “Dārzkopības institūtā” Dobeles novada, Krimūnu pagastā mūs sagaidīja pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja Dalija Segliņa. Dārzkopības institūts ir vadošais dārzeņkopības un augļkopības pētniecības centrs Latvijā. Tā darbības virzieni: pētījumi augļu un dārzeņu audzēšanā, ģenētisko resursu saglabāšana, sadarbība ar audzētājiem un augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem, kultūra un tūrisms. Dalija Segliņa pastāstīja, kādus pakalpojumus un konsultācijas sniedz pārstrādes un bioķīmijas nodaļa. Tie ir pakalpojumi augļu un ogu piemērotāko šķirņu izvēlē dažādiem pārstrādes produktu veidiem; jaunu produktu un tehnoloģiju izvēlē; pārstrādes produktu kvalitātes izvērtēšanā un nodrošināšanā. Noklausoties Dalijas Segliņas prezentāciju par visu aktuālo augļu un dārzeņu pārstrādē, tai skaitā bioloģisko produktu pārstrādē, devāmies apskatīt Dobeles Dārzkopības institūta pārstrādes cehu un tā ražošanas iekārtas. Pārstrādes cehā iekārtas nav milzīgas un ļoti jaudīgas, bet rūpnieciskas, lai mazais uzņēmējs varētu strādāt. Cehs iekārtots, lai uzņēmēji varētu redzēt, kā tās darbojas. Apskatījām dažādas iekārtas, sākot ar autoklāvu un beidzot jau ar zinātniskām iekārtām – ekstraktoriem. D. Segliņa parādīja 5 veidu žāvēšanas iekārtas, pastāstīja, par to priekšrocībām, apskatījām pavisam vienkāršu smalcinātāju kaltētiem augļiem, dzirnaviņas malšanai, kā notiek cidoniju sēkliņu iztīrīšana no augļiem ar darbam pielāgotu iekārtu, kurā izmantots visvienkāršākais kompresors. Bijām pārsteigti par sasniegumiem Dobeles dārzkopības institūtā un sapratām, ka esam iepazinušies tikai ar nelielu daļiņu no visa, ar ko nodarbojas institūts.

Dobeles novada Penkules pagasta bioloģiskā saimniecība “Vizbuļi” nodarbojas ar dārzeņu un garšaugu audzēšanu segtajās platībās un uz lauka, kā arī ar gaļas liellopu audzēšanu. Saimniecība 5 hektāros audzē apmēram 30 dažādu veidu dārzeņus, sākot no kartupeļiem un burkāniem līdz kāpostiem un kukurūzai. Siltumnīcās aptuveni 1000 m²  audzē dažādu šķirņu tomātus, baklažānus, gurķus, salātus, lociņus. Tiek audzētas arī senas un retas dārzeņu šķirnes, meklējot un atlasot labākās un garšīgākās. Gaļas liellopi tiek turēti, lai iegūtu organisko mēslojumu. 

“Vizbuļos” Laima Hercberga kopā ar vīru saimnieko jau gandrīz divdesmit gadu. Saimnieko pēc bioloģiskām metodēm, un jau pirmajā gadā sertificējusies kā bioloģiska saimniecība. Vecāku pieredzi pārņēmis un saimniecībā palīdz dēls Jānis. Sākuši saimniekot “no nulles”, ar vienu burkānu vadziņu, vēlāk izaudzējot nedaudz ķirbju. Tos tirgojuši Rīgā, Berga bazārā.  Zemnieku saimniecība «Vizbuļi» ir viena no populārākajām bioloģisko dārzeņu piegādātājām Rīgā. Saražoto produkciju tirgo tiešās pirkšanas kustības dalībniekiem, apgādā arī dažus ēdināšanas uzņēmumus, alternatīvās skoliņas, kas izvēlas bioloģisko pārtiku, ekoveikalus, var iegādāties  arī www.svaigi.lv un uz vietas saimniecībā. Saimnieki cenšas saimniekot saviem spēkiem, tomēr ir izmantojuši arī ES atbalstu dziļurbumu veikšanai un siltumnīcas uzbūvēšanai. Izmantojuši LLKC konsultantu pakalpojumus ekonomisku aprēķinu veikšanai, kā arī izmēģinājumu veikšanai uz lauka. Uzzinājām par burkānu audzēšanu, burkānu sēklas izvēli, burkānu kaitēkļiem, augu sekas maiņu un nozīmi kaitēkļu apkarošanā, īpaši, “cīņu” ar maijvaboļu kāpuriem un daudz ko citu. Piemēram, kāda lauksaimniecības tehnika tiek izmantota saimniecībā, kā saimniecībā saviem spēkiem uzbūvēta energoefektīva dārzeņu glabātuve u. c.

“Vizbuļi” ir atvērta saimniecība, kas labprāt uzņem apmeklētājus un dalās ar savu pieredzi bioloģiskajā saimniekošanā.

Vēlos teikt lielu paldies saimniekiem par atsaucību, uzņemšanu savās saimniecībās par dalīšanos pieredzē, LLU APP Dārzkopības institūta pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītājai Dalijai Segliņai par nesavtīgumu un vērtīgu zināšanu sniegšanu mazajiem uzņēmējiem augļu un dārzeņu pārstrādē. Pievienojos “Zeltleju” saimnieku novēlējumam brauciena dalībniekiem: “Zelt, plaukt un ziedēt!” – “Zelt, plaukt un ziedēt!” visiem jaukajiem cilvēkiem, kuri mūs pie sevis uzņēma!

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā  “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sarma Rotberga,
LLKC Tukuma konsultāciju birojs