Putnkopji vēlas būt noderīgi

Latvijas Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Andersone ķērusies pie nozares sakārtošanas un kopā ar LLKC Ventspils biroju veido projektu “Vai zini, kā rodas cālītis?” novada skolās un bērnudārzos.

DACE ANDERSONE

• Latvijas Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja.
• Ar zīmolu “Kanna” reģistrēta saimniecība, kas nodarbojas ar pilna cikla broileru audzēšanu Ventspils novada Vārves pagastā.
• Saimniecībā ir Latvijā vienīgā mobilā sertificētā mājputnu mazjaudas kautuve, reģistrēta mājražošana.
• “Kanna” ir katalogā “Novada Garša”.
• Latvijas Putnkopības asociācijā īsteno projektu “Vai zini, kā rodas cālītis?”

Daces Andersones ģimene ar putnkopību nodarbojas kopš 2020. gada. To sākot, bijis uzstādījums – veselīgas pārtikas ražošana pašu, bet īpaši jau bērnu vajadzībām. Pamazām par putnu gaļas iegādes iespējām interesējušies arī līdzīgi domājošie, un saimniekošanu izlemts paplašināt.

Patlaban apritē ir vairāki simti broileru, kas tiek inkubēti uz vietas un līdz gatavam, uz azaida galda liekamam produktam audzēti lēni. Patērētājiem tiek sniegta garantija, ka gan saimniecībā, gan kautuvē tiek ievērotas visas labturības prasības, tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi dzīviem putniem un kautķermeņiem atbilstoši valstī spēkā esošajām prasībām.

– Jūsu vadītā Putnkopības asociācija ir uzsvērusi ēnu ekonomikas problēmu. Kas būtu darāms situācijas uzlabošanai? Kā panākt likumdošanas prasību ievērošanu?

– Patlaban valsts likumdošanā noteikts, ka novietnes reģistrācija vajadzīga, sākot ar vienu putnu. Tātad, ja ir kādu slimību uzliesmojums un vajag atbilstoši reaģēt, jāzina, kurā saimniecībā tas noticis, kurā novadā, pagastā. Pat tikai ar vienu vienīgu slimu mājputnu var iznīcināt visu nozari gandrīz kopumā, arī dārgu šķirnes vai kolekcijas saimi. Tam, kurš saimnieko godprātīgi, veic visas laboratoriskās pārbaudes, maksā nodokļus, patiešām liels drauds ir netālu saimniekojošs negodīgs un nekur nereģistrēts audzētājs, vienaldzīgs pret biodrošības pasākumiem.

Ļoti būtiski ir apzināties, kādam riskam sevi pakļauj pircējs, kurš no šī nereģistrētā saimnieka iegādājas olas vai gaļu. Vistu, tāpat citu mājputnu slimības, ir bīstamas ne vien pašiem putniem, bet arī cilvēkiem.

Mūsu asociācija kopā ar Latvijas Apvienoto putnkopības asociāciju, Zemkopības ministriju, LDC un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) šobrīd strādā pie projekta, kura mērķis ir skaidrot reģistrācijas lietderību un lūgt mājputnu īpašniekus sakārtot saimniecības atbilstoši likumdošanai. Reizēm, jā, nostrādā arī kaimiņu būšana un zvans PVD. Bet vai ar sodīšanu izskaudīs negodīgumu, diez vai. Domāšanu gan varbūt ar laiku pamainīs.

– Dzirdētas atrunas, ka reģistrācija un viss, kas saistīts ar novietnes uzturēšanu, pārāk dārgi maksājot.

– Par reģistrāciju netiek prasīts daudz. Patlaban par novietnes un ganāmpulka juridisku noformēšanu izmaksas kopumā ir līdz 25 eiro. Pieļauju, ka daļai nelegālo putnkopju nepatīk noteikumi, kādi jāievēro saziņai ar uzraugošajām institūcijām, un negribas maksāt nodokļus...

– Lai īstenotu nākamā pircēja izglītošanas projektu, vai aizsākums ir šis brīnišķīgais pasākums “Vai zini, kā rodas cālītis?” skolās un bērnudārzos?

– Par olas ceļu līdz vistai un arī līdz gaļai pērn Latvijas Putnkopības asociācija sadarbībā ar LLKC Ventspils biroju atsāka projektu “Vai zini, kā rodas cālītis?”. Šogad jau tiek realizēts projekta turpinājums. Projekta mērķis ir jebkurā Latvijas vispārizglītojošā iestādē, ja tāda izrāda vēlēšanos, dot zināšanas, ka ola un gaļa nerodas veikalā. Pērn bija trīs veiksmīgi projekti, kuru īstenošanas laikā vienā bērnudārza grupā bija pat ekskluzīva iespēja bērniem redzēt, kā no olas iznāk laukā cālītis. Lieki piebilst, ka tajā dienā visā pirmsskolas iestādē dzīve bija pakārtota vienīgi šim notikumam. Protams, nebija tikai šie mini inkubatori un praktiskā olu vērošana 21 dienu. Mēs bērniem arī stāstījām par vistām, citiem mājputniem, kāds ir to dzīves ceļš, kāds pielietojums, kā tie jāaudzē, jābaro.

– Pastāstiet, lūdzu, arī par Latvijas Putnkopības asociāciju.

– Esam vairāk nekā 30 biedri, un mūsu mērķis ir nozares attīstība: izglītot gan mājputnu audzētājus, rīkojot seminārus, gan patērētājus, strādājam pie likumdošanas izmaiņām, lai veicinātu likumu un tiesību normu ievērošanu nozares dalībnieku vidū. Ļoti svarīga ir uzsāktā sadarbība ar nozari pārstāvošajām institūcijām, kur mūsu kā praktisko putnkopju ierosinātās izmaiņas tiek ņemtas vērā noteikumu izstrādē un tālāk jau īstenotas dzīvē. Asociācija pārstāv biedrus visā Latvijas teritorijā. Zinām, kādas šķirnes, cik putnus audzē saimniecībās, kādam nolūkam – pašpatēriņam vai tirdzniecībai, vai saimniecības ir bioloģiski sertificētas.

– Kas jūsu pašas saimniecībā ir nākotnes attīstības plānā?

– Grūti konkretizēt. Drīzāk es vēlētos, lai pienāk brīdis, kad valdība valstiskā līmenī spēj novērtēt Latvijā saražotā vērtību Latvijas kā valsts ilglaicīgai pastāvēšanai. Gan lieli, gan mazi vietējie audzētāji un ražotāji taču vēlas būt vajadzīgi Latvijai.

Ilze Galkina,
saīsināti no žurnāla “Latvijas Lopkopis”

Foto: Daces Andersones arhīvs