7.1. Joslu veidošana (visas Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumos (LLVS) paredzētās joslas, agrovides joslas)

Atbild ZM:
LA10.1. “Zaļās joslas” paredzētas divu veidu joslu izveide tā, lai uz atbalstu būtu pieteikta ne mazāk kā 0,1ha liela platība:
-) 4m plata un vismaz 10 m gara vienlaidu laukmale;
-) 8m plata un vismaz 10 m gara vienlaidu buferjosla gar ūdeni.

Līdz ar to, ja saimniecība izvēlas pildīt LLVS 8 standarta prasību par 4% neražojošās aramzemes platības nodrošināšanu tieši ar laukmales vai buferjoslas izveidošanu, tad šī platība attiecas tikai un vienīgi uz LLVS 8 standarta izpildi. Šīs laukmales un buferjoslas neietver LA10.1. ietvaros izveidotās zaļās joslas.

Piemēram, ja LLVS 8 standarta ietvaros tiek norādīts, ka izveidota 2 metru plata laukmale, tad LA10.1.ietvaros papildus tam ir jāveido 4 metru laukmale. Ja LLVS 8 standarta ietvaros tiek norādīts, ka izveidota 2 metru plata buferjosla gar ūdeni, tad LA10.1.ietvaros papildus tam ir jāveido 8 metru buferjosla.

Atcerieties, ka LLVS 8 standartu var izpildīt arī ar citiem elementiem, piemēram, papuves, dīķi, puduri u.c.
2022-12-14

Atbild ZM:
Primārā prasība, kas jāievēro ir tā, ka izveidotajam joslu segumam ir jābūt atšķirīgam no augu seguma pieguļošajā aramzemes laukā un joslas segumu, saistību platībā nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Šajās joslā nelieto sintētisko minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus.

Laukmalēs var būt: dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski) bez vējauzām un rudzu smilgas vai savvaļas augi, vai sētas puķu joslas.

Buferjoslās un laukmalēs var būt: zālājs, nektāraugi vai eļļas augi.

Lai varētu saprast, kuri kultūraugu kodi ir atbilstoši, katrā no gadījumiem, tiks sagatavota tabula Tiešo maksājumu noteikumu pielikumā, līdzīgi kā šajā plānošanas periodā.

Lini, saulespuķe un ripsis ir eļļas augi.
2022-12-14

Aktualizēts 11.04.2023 un 10.07.2023
Atbild ZM:
Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi:

Komerckultūras audzēt nevar. Ražot nevar – ir jāapsaimnieko.

-) ierīkot zaļo joslu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī zaļā josla aramzemē vēl nav ierīkota, un ik gadu uzturēt zaļo joslu apstiprināto saistību apjomā;

-) apaugums laukmalē nopļaujams vai sasmalcināms ne biežāk kā vienu reizi, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim, vai biežāk labības un sēklkopības laukos, lai ierobežotu vējauzu un rudzusmilgu, kā arī citu ekspansīvo un invazīvo sugu izplatību sējumos;

-) zaļā masa buferjoslā ne biežāk kā vienu reizi nopļaujama un novācama no lauka, ja  tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim, vai biežāk labības un sēklkopības laukos, lai ierobežotu vējauzu un rudzusmilgu, kā arī citu ekspansīvo un invazīvo sugu izplatību sējumos. Ja zaļo masu saglabā neskartu līdz nākamās sezonas 15. martam, apaugumu nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina;

-) zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā, un to var aizņemt:

-) sētu augu maisījums no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;

-) gan dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums).
2023-04-11

Atbild ZM:
Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā ir noteikts, ka visiem agrovides t.sk. bioloģiskā lauksaimniecība, atbalsta saņēmējiem “daudzgadu saistību periodā apgūst tematisko kvalifikācijas celšanas kursus”. Līdz ar to ir paredzēts, ka “atbilstošā dokumenta izdošanas datums nav agrāks par 2023.gada 1. janvāri”. Kursi būs jānoklausās piecu gadu periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2027.gada 31.maijam. Šobrīd, izstrādājot Ministra kabineta noteikumus, tiek vērtēts, vai un kurus jauno lauksaimnieku kursus varētu ņemt vērā arī citos atbalsta pasākumos.
2022-12-14

Atbild LAD:
Zaļajā joslā var sēt facēliju ar āboliņu, ja tas atšķiras no pieguļošā lauka kultūras, bet Zaļo joslu atsevišķi uz 2.ekoshēmu pieteikt nevar.
2022-12-14

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi:
-) Tauriņziežus neiekļauj maisījumos.
2023-04-11

Atbild ZM:
Ministru kabineta noteikumi ir izstrādes procesā, gala lēmums nav pieņemts un nosacījumi var tikt precizēti.
2022-12-14

Aktualizēts 11.04.2023 un 10.07.2023.
Atbild ZM:
Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi:
Komerckultūras audzēt nevar. Ražot nevar – ir jāapsaimnieko.

-) ierīkot zaļo joslu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī zaļā josla aramzemē vēl nav ierīkota, un ik gadu uzturēt zaļo joslu apstiprināto saistību apjomā;

-)apaugums laukmalē nopļaujams vai sasmalcināms ne biežāk kā vienu reizi, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim, vai biežāk labības un sēklkopības laukos, lai ierobežotu vējauzu un rudzusmilgu, kā arī citu ekspansīvo un invazīvo sugu izplatību sējumos;

-) zaļā masa buferjoslā ne biežāk kā vienu reizi nopļaujama un novācama no lauka, ja  tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim, vai biežāk labības un sēklkopības laukos, lai ierobežotu vējauzu un rudzusmilgu, kā arī citu ekspansīvo un invazīvo sugu izplatību sējumos. Ja zaļo masu saglabā neskartu līdz nākamās sezonas 15. martam, apaugumu nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina.
2023-04-11

Atbild ZM:
Atbalsta intervencē LA 10.1. “Zaļās joslas” ir paredzēts, ka:
a) Jebkurš no lauksaimniekiem - katrs no savas puses var veidot 4m platu laukmali.
b) Jā, varēs veidot arī ap lauka malu, kaut nav saskares zonas starp konvencionālo un bioloģisko lauku
c) Nē. Zaļās joslas ierīko aramzemē.
2022-12-14

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi:
b) laukmale ir ierīkota gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav aramzeme (piemēram ceļu, grāvi, mežu), vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, ja starp tiem robeža ir identificējama dabā.
2023-04-11

Atbild ZM:
Buferjoslas ierīko aramzemē un tai ir jāatšķiras no pamatkultūras, kas iesēta laukā.Tātad, ja lauks ir deklarēts ar kodu  720, tad gan LLVS, LA10.1. ietvaros ir jābūt dabā redzamai citai kultūrai-apaugumam.

Piemēram:
-) ja pamatlauks ir 720 kods, tad 10m buferjoslās ir jāredz cita veida zālājs, kā 760 koda gadījumā, kad tauriņzieži >50%. Tas nozīmē, ka jāveic tauriņziežu piesēja.

-) ja pamatlauks ir deklarēts kā 710 kods, tad tā nav aramzeme, un nekādas buferjoslas tajā ierīkot nevar.

Pēcāk, kad skaidri redzama ierīkotā 10m buferjosla, tad to var apsaimniekot vienlaicīgi un ar vienādiem paņēmieniem.
Par visu to platību, kas iekļauta buferjoslās (gan LLVS, gan LA10.1.) – pienākas ISIP maksājums.
2023-01-23

Atbild ZM:
1) Jā, aramzemē, kas ir 720, var veidot joslu, ievērojot, lai tā ir atšķirīga “satura” (cits kultūraugs).
2) Laukmales nav obligāti jāsmalcina. Tas var noganīt vai arī nopļaut un nopļauto novākt no lauka. Svarīgi, lai apsaimniekojot laukmali, tajā nav nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu.
3) Svarīgi kā jūs deklarēsiet nākamajā gadā pamatlaukam kultūraugu kodu (bija 141, būs: 760 vai 723, vai cits? Kāpēc domājiet, ka jādeklarē 720?) Tā kā zaļajai joslai kodu nedeklarē, tad tiek vērtēts faktiskais “saturs” dabā. Tur var atrasties nosacīti pēc fakta 720 kods, ja tāds bija arī gadā kad pamatlaukam deklarējāt 141 kodu.
2023-01-23

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
2) Laukmales 2023. gadā noganīt nevar. Šobrīd notiek skaņošanas process ar Eiropas komisiju, lai no 2024. gada iekļautu prasību par atļauju ekstensīvai Zaļo joslu noganīšanai.
2023-04-11

Atbild ZM:
LAD EPS sistēmā būs rīks – divu dažādu krāsu līnijas, kuras novelkot gar grāvjiem (ūdens objektiem), sistēma sapratīs, ka tā ir buferjosla. Ja izvēlēsieties pildīt arī LLVS8 ar buferjoslu, tad viena no līnijām (tas lauksaimniekam zīmējot būs redzams) attieksies uz šo prasību izpildi, bet otra uz agrovides LA10.1.

Tieši tas pats ir arī ar laukmalēm, kuru gadījumā ir citu divu krāsu līniju objekti, kurus novelkot gar aramzemes laukiem, kas nav pie ūdensobjektiem, sistēma sapratīs, ka tās ir laukmales.

Līdz ar to, Jums ir jāņem vērā, ka nav paredzēts gar ūdens objektiem ierīkot 4m platas laukmales, bet gan 8m platas buferjoslas, kurās sezonas laikā apaugums, tostarp zāle, ir jānopļauj un jānoved no lauka, vai arī jāatstāj līdz nākamajam gada nākamās sezonas 1. aprīlim, tad apaugumu nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina.

Ierīkojot laukmales, tām šobrīd ir paredzēts, nav koku un krūmu atvašu (dzinumu), kas vecākas par vienu gadu, un neveidojas kūla. Apaugumu laukmalē nopļauj vai sasmalcina ne biežāk kā vienu reizi, ja tas tiek apsaimniekots kārtējā sezonā līdz 15. septembrim, vai biežāk labības un sēklkopības laukos, lai ierobežotu vējauzu un rudzusmilgu, kā arī citu ekspansīvo un invazīvo sugu izplatību sējumos.
2023-03-12, papildināts 10.07.2023.

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
4m laukmali gar novadgrāvjiem var ierīkot tajos gadījumos, ja novadgrāvis nav iekļauts ŪSIK. LAD EPS kartē ir redzams ar tumši zilo krāsu – “ir ŪSIK”, gaiši zils vai bez iekrāsojuma – “nav ŪSIK”.
2023-04-11

Atbild ZM:
Jā, ja viss pieejamais finansējums būs rezervēts jau pirmajā (2023.) gadā, tad tiks vērtēts kuriem lauksaimniekiem prioritāri tiks uzņemtas 5 gadu saistības, atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

Šobrīd nav iespējams prognozēt vai tiks izskatīta iespēja veikt finansējuma pārdali iztrūkstošajā apmērā, lai uzņemtu visas potenciālās saistības.
2023-03-12

18. Ierīkošu zaļo joslu 4 m platumā, kas atšķirsies apkārt aramzemē sētam zālājam ar citu zālaugu maisījumu.

Vai to varēs pļaut reizē ar aramzemē sēto zālāju un vākt sienu tās pašas 3 reizes veģetācijas periodā?

Vai arī varu ierīkot šādu zaļo joslu, bet tik intensīvi to appļaut nedrīkstēs?

Kā saprast atļauju ekstensīvi noganīt, varētu lūdzu definēt precīzāk?

Atbild ZM:
Atgādinām, ka šobrīd normatīvo aktu regulējums joprojām atrodas starpministriju saskaņošanā un Ministru kabinets to nav apstiprinājis, tamdēļ visas sniegtās atbildes ir uztveramas kā provizoriskas.

Uz šo brīdi atbilde ir šāda (neizslēdzot, ka tā uz atbalsta iesniegšanas brīdi var būt jau neaktuāla):
1) Jā, šādu stiebrzāļu u.c. augu maisījumu laukmalē varēsiet ierīkot.
2) Nē, tikai vienu reizi, bet ar atsevišķiem izņēmumiem labības un sēklkopības laukos. Vides organizācijas ir iesniegušas savu redzējumu kā būtu jāapsaimnieko šādas zaļās joslas, lai tās maksimāli sniegtu ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā un atbilstu vienai no būtiskajām prasībām par neražošanu tajās, kāds ir to galvenais mērķis. Līdz ar to šobrīd ir paredzēts, ka zaļo joslu nopļauj ne biežāk kā vienu reizi sezonā, vai biežāk labības un sēklkopības laukos, lai ierobežotu vējauzu un rudzusmilgu, kā arī citu ekspansīvo un invazīvo sugu izplatību sējumos.
3) Pļaušana tikai vienu reizi sezonā, ar atsevišķiem izņēmumiem labības un sēklkopības laukos (skat. atbildi nr.2).

4) Šobrīd informācija par noganīšanu projektā ir svītrota līdz tiks veikti atbilstoši grozījumu KLP SP. Pēc atbilstošo grozījumu spēkā stāšanās tiks precizētas atbilstošas normas arī atbalsta saņemšanas nosacījumos.

Ja velkam paralēles ar citu no agrovides maksājumiem, proti, LA10.5. Zālāju biotopu apsaimniekošana, kur norādīts, ka ekstensīva noganīšana ir tad, ja atbalsta saņēmējs ganīšanai izmanto zālēdājus dzīvniekus un nodrošina optimālu ganīšanas režīmu, dzīvnieku blīvumam nepārsniedzot 0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru vidēji ganību sezonā.

Laukmales jēga ir to ierīkot aramzemē, lai novērstu erozijas procesus (ar saknēm), aizturētu pamatlaukā lietoto augu aizsardzības līdzekļu izkliedi (ar pēc iespējas augstāku augu daļu virs zemes), kā arī lai veidotu dzīvotnes savvaļas apputeksnētājiem un citiem kukaiņiem vai dzīvniekiem, tostarp putniem.

Uzsveram, ka joslu apsaimniekošana nav ražošana.
Līdz ar to, šajās joslās pašlaik:
a) var sēt atļautos nekomerciālo kultūraugu maisījumus;
b) platības apsaimniekošana nav ražošana t.i. nezāļu vai apauguma novākšana, lai neizplatās sārņaugi vai invazīvās sugas, nav kūla, platība neaizaug ar kokaugiem un saglabājas lauksaimniecības zeme.

2023-03-12, papildināts 10.07.2023

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
4) Laukmales 2023. gadā noganīt nevar. Šobrīd notiek skaņošanas process ar Eiropas komisiju, lai no 2024. gada iekļautu prasību par atļauju ekstensīvai Zaļo joslu noganīšanai.
2023-04-11

Atbild ZM:
1) Jā, vismaz 6 metri.Faktiski dabā variet veidot platāku laukmali, ja tas ir nepieciešams, taču nepārsniedzot noteikto maksimālo robežu t.i. 24 m (20+4).
2) Jā, visa LLVS 8 aizņemtā platība tiek ietverta pamatlauka platībā, par ko tiek aprēķināts ISIP/MLS.
3) EPS kartē tiks piedāvāts rīks – 2 dažādu krāsu līnijas, kur būs norādīts, kura atbilst LLVS 8 prasību izpildei, bet kura – LA10.1.
2023-03-20

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi:

NĒ, nevar.  Laukmale ir ierīkota gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav aramzeme (piemēram ceļu, grāvi, mežu), vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, ja starp tiem robeža ir identificējama dabā.

2023-04-11

Atbild ZM:
Lai pretendētu uz agrovides maksājumu LA10.1. Zaļās joslas, tajā ir jāiesēj kāds no šiem maisījumiem, lai nodrošinātu, ka joslas segums ir atšķirīgs no blakus esošā kultūrauga.
Zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma pieguļošajā aramzemes laukā un to var aizņemt sētu augu maisījums no dažādām šādu augu sugām: stiebrzāles; tauriņzieži; nektāraugi un ārstniecības augi; kaņepes un saules puķes; sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu maisījums).
Joslai jābūt izveidotai šī gada pieteikuma sezonā, t.i. līdz 24.jūnijam.

Ja šobrīd platībā ir ziemāji, tad pieļaujams, ka joslai nepieciešamā platība tiek mulčēta, sadiskota, iesēti iepriekšminētie kultūraugi vai nopļauti lopbarībā (saglabājot rugājus), lai nodrošinātu joslas izveidi.
2023-03-20, papildināts 10.07.2023.

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi:

Komerckultūras audzēt nevar. Ražot nevar – ir jāapsaimnieko.

-) ierīkot zaļo joslu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī zaļā josla aramzemē vēl nav ierīkota, un ik gadu uzturēt zaļo joslu apstiprināto saistību apjomā;

-) laukmale ir ierīkota gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav aramzeme (piemēram ceļu, grāvi, mežu), vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, ja starp tiem robeža ir identificējama dabā.

-) buferjosla ir ierīkota aramzemē gar objektiem, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru (ŪSIK – tumši zilā krāsā LAD EPS);

-) zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā, un to var aizņemt:

  > sētu augu maisījums no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;

  > gan dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums).
2023-04-11

Atbild ZM:
Īpaši jutīgās teritorijas ir redzamas (konkrēts uzskaitījums) normatīvajos aktos par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma.

Lauksaimniecības izkliedētā piesārņojuma būtiski ietekmētie ūdens objekti, kas atrodas riska ūdens objektu sateces baseinu teritorijās šobrīd normatīvajos aktos kartes formātā nav redzamas. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir sagatavojis šādu slāni un nodevis LAD rīcībā, maksājumu administrēšanai (skatīt karti).

Precīzo informāciju vai lauks atrodas mērķteritorijā varēs redzēt LAD EPS, piesakoties atbalstam.
2023-03-21

Atbild ZM:
Piesakoties uz LA.10.1. atbalstam un ierīkojot buferjoslu vai laukmali ir jāizvērtē vai varēs izpildīt nosacījumus 5 saistību gadus. Ja sētais zālājs 720 iznīkst, tad savlaicīgi ir jāveic piesēšanas darbi.
Piemēram, piesējot ar tauriņziežiem tā, lai kods būtu 760.

Ja būs apstākļi, ka Zaļai joslai pieguļošais lauks tiek noteikts kā ilggadīgais zālājs (ķepiņu slānis), kurā nevar deklarēt citu kultūraugu, tad tiks izvērtēta iespēja pārtraukt uzņemtās LA10.1. saistības bez atmaksas.
2023-03-21

Aktualizēts 11.04.2023.
Atbild ZM:
Atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem, kas mainījušies noteikumu projekta izstrādes gaitā, šādi precizējumi:

Tauriņziežus neiekļauj maisījumos.

-) zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā, un to var aizņemt:

  > sētu augu maisījums no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;

  > gan dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums).
2023-04-11

Atbild ZM:
LAD EPS sistēmā ir paredzēts rīks, kas gar ŪSIK (tumši zils) neļauj ierīkot laukmali, bet tikai buferjoslu. Laukmali var ierīkot gar grāvjiem, kas nav ŪSIK (gaiši zili vai bez krāsas).

LLVS 8 standarta izpildei variet ierīkot no 2-20 metri platu laukmali vai buferjoslu. Abām ir vienādas prasības to ierīkošanā.

Ja vēlaties saņemt arī agrovides atbalstu LA10.1., par 8m buferjoslu vai 4m laukmali, tad jums gar ŪSIK ir jāierīko kopā 10m plata buferjosla. Buferjoslas ierīkošanas prasības ir tādas pašas kā laukmalei. Apsaimniekošana ir līdzīga – ne vairāk kā 1x sezonā (vai biežāk labības un sēklkopības laukos, lai ierobežotu vējauzu un rudzusmilgu, kā arī citu ekspansīvo un invazīvo sugu izplatību sējumos) jānopļauj un jānoved no lauka vai jāatstāj neskarta līdz nākamā gada 15. martam, kad pēc šī datuma to ir atļauts nopļaut līdz ar zemi vai sasmalcināt un atstāt.

Lūdzu precizējiet jautājumu, kāds ir iemesls, ka vēlaties ierīkot laukmali nevis buferjoslu?
2023-04-06, papildināts 10.07.2023.

Atbild ZM:

Nē, zaļajās joslās nevar audzēt tauriņziežus tīrsējā vai maisījumu ar augstu tauriņziežu saturu > 50%.

2023-05-06

25.Šogad plānoju gan laukmales (4m), gan buferjoslas (10m) savos laukos, attiecīgi, iznīcinot šajos laukos jau iesētos kultūraugus.

Vai varat sniegt skaidrojumu, vai saņemšu paredzēto atbalstu arī situācijā, ja jau 2023. gadā  tiks pārsniegta mērķa platība – 6410 ha un līdz ar to tam paredzētais finansējums.

Vai ir kādas prioritārās grupas, kuras šo atbalstu saņems obligāti, ja būs nepietiekams finansējums?

Ja nesaņemšu, kā un vai plānots segt zaudējumus, kas saimniecībai veidojušies, izveidojot zaļās joslas, plānojot, ka par tām tiks saņemts attiecīgs finansējums.

Strauji tuvojas 01.06.2023., kad jāiesniedz pieteikums (Jo uz Lauksaimnieka DD jāpiesakās šajā datumā) - joprojām ir ļoti daudz tehnisku problēmu un vispārīgu neskaidrību.

Ļoti gaidīšu atbildi-skaidrojumu, lai būtu iespēja korekti un ar pārliecību pildīt Ģeotelpisko iesniegumu.

Atbild ZM:
Atbildot uz Jūsu jautājumu kā un vai plānots segt zaudējumus, kas saimniecībai veidojušies, izveidojot zaļās joslas, par kurām netiks uzņemtas saistības, skaidrojam:
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu nr. 197/2023 37. punktam, ja kādā no gadiem intervencei LA10.1. Zaļās joslas piešķirtais finansējums nav pietiekams, saistības tiks uzņemas prioritārā secībā:

1. par buferjoslu un laukmali ūdensobjektu teritorijās, kurās tiek īstenots Eiropas Savienības LIFE programmas integrētais projekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai";

2. par buferjoslu – Īpaši jutīgās teritorijā (ĪJT) un riska ūdensobjektu sateces baseinu teritorija (RŪO) (turpmāk – mērķteritorijā);

3. par laukmali – mērķteritorijā;

4. par buferjoslu – pārējā LV daļā, ārpus mērķteritorijas;

5. par laukmali – pārējā LV daļā, ārpus mērķteritorijas, ja atbalstu saņem intervencē LA11 Bioloģiskā lauksaimniecība;

6. par laukmali – pārējos gadījumos.

Tātad, lielāka prioritāte ir buferjoslām, kuras ierīko gar ūdeņiem, savukārt, attiecībā uz teritorijām – vietās, kurās visbūtiskāk ir ierīkot zaļās joslas ūdeņu kvalitātes uzlabošanas nolūkā. Tā kā Zemkopības ministrija ir partneris Eiropas Savienības LIFE programmas integrētajā projektā "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (projekta Nr. LIFE18IPE/LV/000014), kura mērķis ir projektā iekļauto 27 ūdensobjektu ūdens kvalitātes uzlabošana līdz 2027. gadam, un tas sakrīt ar šīs intervences mērķi, tad arī šādi 27 ūdensobjekti būtu atzīstami par prioritāriem: G264DA Aģe_2; G337 Aģe_1; D408DA Mergupe_2; D409 Mergupe_1; D411 Zaube; L117SP Auce_2; L118 Auce_1; V093DA Slocene_2; V094 Slocene_1; V142 Vašleja; V060 Zaņa; V045 Ēda_1; V046DA Ēda_2; E039 Saukas ezers; E085SP Lubāns; E002 Papes ezers; V081SP Līgupe ar Līgupes-Paurupes kanālu; V058 Lētīža; V082 Roja_2 ar Mazroju; V087 Dursupe; V114 Imula_1; V115 Imula_2; G262 Pēterupe; G327 Gosupe; D516 Ludza_2; V034DA Rīva_1; G234 Melnupe.

LA 10.1. Mērķteritorija (skatīt karti)
-) ĪJT-  Īpaši jutīgās teritorijas;
-) RŪO – riska ūdensobjektu sateces baseinu teritorija.

Ja ievērojot šo minēto secību, kādā no ierīkotajām buferjoslu vai laukmaļu platībām netiek uzņemtas daudzgadu saistības intervencē LA10.1. Zaļās joslas, kompensācija nav paredzēta, jo līdzīgi kā citas agrovides intervences, šīs ir brīvprātīgas paaugstinātas prakses, kuru izpildes rezultātā lauksaimnieks sniedz devumu ūdeņu kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanā.

Savukārt, ja saistības tiek uzņemtas, tad nemainīgs finansējums tiek garantēts visu saistību periodu.

Līdz ar to, tas ir lauksaimnieka ziņā izvērtēt, kuros laukos ierīkot zaļās joslas un cik lielā apjomā. 
2023-05-10

26. Citējot 25. skaidrojumu: Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu nr. 197/2023 37. punktam, ja kādā no gadiem intervencei LA10.1. Zaļās joslas piešķirtais finansējums nav pietiekams, saistības tiks uzņemas prioritārā secībā.

Kad provizoriski pēc pieteikšanās platību maksājumiem būs zināms (tiks paziņots), vai saistības par izveidotajām joslām tiek vai netiek uzņemtas?

Atbild ZM:
Provizoriski 2023. gada pieteikumi LAD var tikt apstrādāti tikai pēc visu kārtējās sezonas iesniegumu saņemšanas. Tātad, pirmā informācija par potenciāli rezervēto finansējumu intervencei varētu tika zināma ne ātrāk par š.g.1.jūliju.
2023-05-23