Mākslīgais intelekts Alsungas viedajā ciemā

Izmantojot digitālo risinājumu un zināšanu pieejamību, Alsungas viedā ciema kopiena strādā pie risinājuma, kas ļautu precīzāk uzskaitīt un apzināt automašīnas, kas ik dienas izbrauc caur ciemu. Risinājuma autors, alsundznieks Kristaps Vītoliņš (SIA HotCode vadītājs), stāsta, ka radītais risinājums ļaus uzskaitīt automašīnas, kas izmanto ceļu caur ciemu, papildus fiksējot arī vidējo ātrumu. Iegūtos datus kopiena cer izmantot savam labumam – plānojot Viedā ciema stratēģiju vietējās teritorijas ilgtspējīgai attīstībai. Mērķis ir domāt un meklēt risinājumus, lai automašīnas, kas šķērso Alsungas ciemu, izvēlētos nogriezties no galvenās šosejas, atklājot Alsungu no pavisam cita skata punkta, kas no šosejas nav pamanāms. Šie dati var palīdzēt noteikt satiksmes intensitāti, laiku, ko kopiena izmantos, lai plānotu arī Suitu tirgus aktivitātes tam atbilstošākā laikā un apmērā.

Mērķis ir veicināt vietējās ekonomikas attīstību, vienlaikus domājot arī par drošības aspektu. Uzskaitot automašīnas, kas izbrauc cauri ciemam, var novērtēt arī drošības riskus. Tas ietver ne tikai ceļu drošību, bet arī ietekmi uz ciema iedzīvotājiem un infrastruktūru. Šāda informācija var būt svarīga, lai noteiktu nepieciešamos drošības pasākumus un veiktu izmaiņas transporta plūsmā un lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ciemu. Alsungai nozīmīgās šosejas P119 (Kuldīga-Jūrkalne-Kuldīga) malās tuvu izvietotas privātas dzīvojamās ēkas. Caurbraucēji nereti pārsniedz atļauto pieļaujamo ātrumu. Kopienā cer, ka iegūtie dati būs apliecinājums tam, ka nepieciešams domāt par rīkiem, lai ierobežotu nekārtīgo autobraucēju iespējas pārsniegt ātrumu, līdz ar to uzlabojot drošības situāciju Alsungas ciemā.

Papildus, uzskaitot automašīnas, kas izbrauc cauri ciemam, var mērīt un novērtēt piesārņojumu. Iegūtie dati var tikt izmantoti, lai noteiktu, cik daudz automašīnas ietekmē gaisa kvalitāti, kā arī rada trokšņus. Šie dati var būt noderīgi, lai identificētu vides problēmas un veiktu pasākumus to mazināšanai, piemēram, izveidotu mazāk piesārņojošus maršrutus vai uzlabotu ceļu infrastruktūru, lai samazinātu trokšņa līmeni ciemā.

Datu uzskaitīšana un izmantošana Alsungas viedajā ciemā tiek veikta, ievērojot privātuma un datu aizsardzības principus, lai nodrošinātu, ka personas datu konfidencialitāte tiek ievērota.

Elona Maska internets Alsungā

Lai vietējā līmenī varētu iegūt un apstrādāt datus, nepieciešams arī pietiekami ātrs internets. Neapmierinoša vietējā interneta nodrošinātā piedāvājuma dēļ alsundznieks, IT risinājumu izstrādātājs, Kristaps Vītoliņš uz savas privātmājas izvietojis “Starlink” antenu, kas nodrošina augstas kvalitātes interneta savienojumu. “Starlink” projekts ir ieviesis satelītus uz orbītas un jau ir sācis piedāvāt ierobežotas interneta pakalpojumu iespējas pirmajiem reģioniem. Tas nozīmē, ka alsundzniekam Kristapam ir pirmais un pārredzamā laikā vienīgais Elona Maska interneta pieslēgums tuvākajā apkārtnē.

“Starlink” mērķis ir nodrošināt plaša joslas interneta pakalpojumus visā pasaulē, it īpaši tādās teritorijās, kur internetam ir ierobežota pieejamība vai tas nav pieejams vispār.

Pasaulslavenā uzņēmēja Elona Maska “Starlink” projekts vēl ir attīstība stadijā, un tas tiek uzskatīts par attīstītāja ambiciozu iniciatīvu, kas var mainīt interneta pieejamības un savienojamības veidu, it īpaši attālos un lauku reģionos. Tas varētu sniegt lielākas iespējas komunikācijā, izglītībā, biznesā un citās jomās, kur interneta piekļuve ir būtisks faktors.

Dati veiksmīgai Viedā ciema attīstībai

Lai plānotu vietējo lauku teritoriju attīstību, labi var noderēt dažādu datu pieejamība, īpaši tādu, kas raksturo ciema attīstības līmeni. Dati nav atdalāmi no darba nākotnē, jo arvien vairāk organizāciju izmanto datus, lai pieņemtu lēmumus, izsekotu virzībai uz mērķiem un ieviestu jauninājumus savos produktos un piedāvājumos.

Dati ir jebkura veida plānošanas pamatprasība, jo plānošana ietver aprēķinātu lēmumu pieņemšanu, un šādiem lēmumiem ir jābūt balstītiem uz adekvātu un atbilstošu informāciju jeb “datiem”. Tie ir nepieciešami visos plānošanas procesa posmos, tostarp sākotnējās problēmas vai mērķa identificēšanā, alternatīvu politiku, programmu vai projektu apzināšanā un novērtēšanā, īstenošanas procesa uzraudzībā un, visbeidzot, plāna ietekmes novērtēšanā.

Datu pieejamība vietējā līmenī var būt viens no svarīgākajiem rīkiem veiksmīgai Viedā ciema attīstībai un pārvaldībai. Dati sniedz pamatu efektīviem lēmumiem, plānošanai un resursu efektīvai izlietošanai, nodrošinot attīstību un labklājību ciema iedzīvotājiem.

Pēc nesen īstenotās Administratīvi teritoriālās reformas nereti iztrūkst (vai nav pieejami) dati, kas ļauj precīzāk apzināt un izvērtēt situāciju vietējā līmenī. Sociālā plānošana šajā ziņā nav izņēmums. Sociālie dati (kas attiecas uz cilvēku uzvedību, mijiedarbību, attiecībām, viedokļiem un citiem sociālajiem aspektiem, kas aptver plašu informāciju par cilvēku grupām, kopienām vai sabiedrības daļām) īpaši nepieciešami sociālo aspektu plānošanai, kas noteikti ir saistīti ar lauku apvidu plānošanu. Un tie var būt nozīmīgi, lai veidotu labāku izpratni par sabiedrību, identificētu problemātiskās jomas, attīstītu politikas risinājumus un veidotu uzlabotus pakalpojumus un produktus, kas atbilst cilvēku vajadzībām.

Digitālā laikmeta straujā attīstība veicina tehnoloģisko attīstību arī vietējā līmenī, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu datu pārvaldībā. Tas var ietekmēt datu pieejamību, ja tiek ieviesti jauni digitālie risinājumi vai platformas, kas ļauj vieglāk piekļūt un dalīties ar datiem vietējā līmenī.

Kāpēc dati ir nozīmīgi ciemu attīstībai un pārvaldībai?

Datu iegūšana ciemu līmenī ir svarīga daudzu iemeslu dēļ. Šie ir daži no tiem, kāpēc dati ir nozīmīgi ciemu attīstībai un pārvaldībai:

• Politikas izstrādei un resursu plānošanai – ciemu līmeņa dati sniedz informāciju par iedzīvotāju skaitu, vecuma grupām, izglītības līmeni, nodarbinātības situāciju un citiem sociālajiem aspektiem. Šie dati palīdz politiķiem un vietējām iestādēm izstrādāt politiku un plānus, kas atbilst konkrētā ciema vajadzībām, un efektīvi izlietot resursus.
• Attīstības projektiem – lai noteiktu, kurās jomās nepieciešama attīstība un uzlabojumi. Piemēram, ja dati parāda, ka konkrētā ciemā trūkst piekļuves dzeramajam ūdenim vai ir slikta transporta infrastruktūra, to var izmantot, lai plānotu un par prioritāriem atzītu attiecīgos projektus.
• Veselības aprūpei un sociāliem pakalpojumiem – dati var sniegt informāciju par iedzīvotāju veselības stāvokli, slimību izplatību un citiem veselības aprūpes aspektiem. Šie dati palīdz plānot veselības aprūpes pakalpojumus un pieejamību ciema iedzīvotājiem. Turklāt dati par iedzīvotāju sociālajiem apstākļiem un vajadzībām palīdz plānot un sniegt atbilstošus sociālos pakalpojumus.
• Izglītības plānošanai – dati par iedzīvotāju skaitu, vecumu un izglītības līmeni ir nozīmīgi izglītības sistēmas plānošanai ciemā. Šie dati var palīdzēt noteikt nepieciešamo skolu skaitu, resursus, pedagogu skaitu un izglītības programmas.

Sagatavoja Zanda Dimanta-Svilpe,
Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla Sekretariāts