“Esam apmetuši sāpīgu kūleni”

Skarbs bijis šis gads zemniekiem, un pat tagad, rudenī, laikapstākļi nebeidz pārsteigt. Pārāk siltais septembris “izdzen’’ sējumus, uzkarsē kartupeļus. Ukrainas-Krievijas kara dēļ kritusies labības iepirkuma cena, un zemnieki nevar nosegt tās milzīgās izmaksas, kas ieguldītas sezonas sākumā. Par to, kāds bijis šis gads lauksaimniekiem, stāsta Ivars Pundiņš, Ķekavas novada saimniecības SIA “Baldones lauki” īpašnieks, un Andris Skudra, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultants.

Ivars Pundiņš, Ķekavas novada saimniecības SIA “Baldones lauki” īpašnieks

Saimnieks stāsta, ka Zemgales pusē graudaugi ir nokulti, varbūt vēl kādam palicis nenokults griķu lauks. Mainīgo laikapstākļu dēļ rezultāts arī ir krasi atšķirīgs. Piemēram, vasaras kviešu lauks līdz Jāņiem izskatījies pasakaini labi. Vēlāk tiem pietrūka mitruma, un, kā lauksaimnieki saka, kvieši “ielīda zemē”. Līdz ar to raža nebija laba. Kulšanas laikā sākās lietavas, kas vēlreiz ietekmēja graudu kvalitāti. Tā kā Ivara saimniecības lauki ir smilšainā augsnē, arī ziemāju raža laba bija tikai mitrākās vietās. Pat neliels lietus spēja pacelt ražību par 30%. Bauskas pusi, kas taisnā līnijā ir tikai ap 30 kilometru attālumā, lietus aplaimoja ap Jāņiem, un rezultātā šajās saimniecībās raža bija teju izcila.

Rapsis aug par ātru

Jautāts par ziemāju sējumu īpatsvara palielināšanu, Ivars Pundiņš saka, ka viņš tos sēj līdz septembrim. Laukos, kuros aug dārzeņi un kurus attiecīgi novāc vēlāk, nākamajā gadā sēs vasarājus. Protams, ka ziemāji dod lielāku garantiju par labāku ražu, tomēr jāņem vērā ziemas mēneši un iespēja lauku nosaldēt. Toties vasarājiem raža var izdoties apjoma ziņā mazāka, bet graudi ir kvalitatīvāki, kas savukārt nozīmē par tonnu 20 līdz 30 eiro vairāk, tos pārdodot. Ivars saka, ka siltais septembris par labu nāk ziemāju sējumiem, kas šajā laikā pieņemas spēkā un ziemu pārlaist būs vieglāk. Ja siltums pieturēsies pārāk ilgi, kas arī pašlaik notiek, tas ietekmēs augustā sēto ziemas rapsi. Oktobrī rapsis būs izaudzis jau pārāk liels, un tam draud nosalšana vai izsušana. Te lietā var likt augšanas regulatoru, kas piebremzē augšanu.

Karstu kartupeli pagrabā neliek

Kartupeļus saimniecībā vāc, sākot ar septembri, un turpinās visu mēnesi, iespējams, līdz oktobra vidum. Atlikušajās oktobra dienās jānovāc galda bietes. Graudkopjiem nosacīti labie laikapstākļi septembrī noder ziemāju sējai. Ivars savā saimniecībā septembra vidū bija apsējis ap 80% no visiem ziemāju laukiem. Pārējās ziemāju platības vispirms jāatbrīvo no kartupeļiem. Arī Ivars vēl jūlija vidū domājis, ka kartupeļu ražas nebūs nemaz, izņemot tos laukus, kurus laistīja. Kad jūlijā otrajā pusē sākās lietus, kartupeļu laksti atdzīvojās, siltums un mitrums bija pietiekams, un tagad ražu var vērtēt kā vidēji labu. Vienai no šķirnēm tā ir zemāka par vidējo, bet pamata šķirne ‘Vega’ nav ekselenta, tomēr laba. Siltais septembris nespeciālistam var šķist lielisks laiks kartupeļu vākšanai, bet realitātē saule kartupeļus pārāk sasilda, tā, ka tos nevar no lauka uzreiz vest uzglabāšanai pagrabā. Raža jādzesē, un tas nozīmē papildu izdevumus. Pretējā gadījumā draud attīstīties slimības, sākties pūšana. Kad dienā ir vairāk nekā 25 grādus silts, kartupeļu rakšanu atliek uz citu dienu.

Laistīja arī kāpostus

Toties galda biešu ražu Ivars vērtē kā lielisku. Neraugoties uz sausumu. Tiesa, bietes sagādāja cita veida problēmas. Tā kā spēkā dažādi ierobežojumi par ķīmijas lietošanu nezāļu apkarošanai, lietot varēja augsnes herbicīdus, bet tiem nepieciešams mitrums. Lietu nesagaidīja, un lauku ātri vien pārņēma nezāles. Ar tādu problēmu saskārās teju visi biešu audzētāji Latvijā. Ierasti ir tā, ka, nezālēm pārņemot lauku, nav cerību uz labu ražu, kā arī sarežģīta ir biešu novākšana. Risinājums bija vasaras vidū nopļaut gan nezāles, gan biešu lakstus un gaidīt, kad tie ataugs. Tagad, septembrī, redzams, ka šāda metode bija pareizā izvēle. Tomēr kopējais ražas daudzums visas Latvijas mērogā bietēm ir mazāks nekā citus gadus. Septembrī paviesojies pie lielākajiem kāpostu audzētājiem Latvijā, kas darbojas Svitenes pagastā, un viņi ražu vērtē kā labu. Tas gan, pateicoties tam, ka visus karstos vasaras mēnešus laukus laistīja.

Aizkraukles pusē raža teju uz pusi mazāka

Andris Skudra, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultants

Tas skaidrojams, sākot ar resursu cenu kāpumu, kas bija pagājušajā rudenī. Slāpekļa cena no 200 eiro par tonnu pieauga četras reizes. Tāpat sadārdzinājās augu aizsardzības līdzekļi. Šis bijis izdzīvošanas gads, un labi, ja to beigs “pa nullēm”. Ja ar kaut cik pozitīvu zīmi, tad varēs būt priecīgi.

Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas pusē ziemāji bija iesēti laikus, labi saceroja. Ogres pusē sēja vēlāk, tāpēc arī cerošana bija mazāka. Nāca dramatiskais pavasaris ar salnu periodu, kad graudaugi “nesaprata”, uz kuru pusi augt. Sekoja sausuma periods, kad pilnvērtīgi neizmantojās barības elementi. Tiem ziemājiem, kuriem paspēja izveidoties laba sakņu sistēma, ražība bija normāla, ap 6 tonnām no hektāra. Arī rapsi vāca robežās no 2,5 līdz 3,5 tonnām no hektāra. Īpašs stāsts ir par vasarājiem. Tie ļoti atkarīgi no sējas datuma. Jo agrāk iesēja, kad augsnē vēl bija mitrums, jo labāk auga. Vēlāk sētie vasarāji ar augšanu trāpīja sausuma periodā, neceroja, vārpas bija divas reizes īsākas nekā citus gadus. Līdz ar to vasarāju raža Zemgalē samazinājās par 20%, Vidzemē, arī Aizkraukles pusē pat 40% mazāk kā iepriekšējā gadā. Bija arī kļūdas, piemēram, iesējot par seklu. Ja mitrums nav ilgu laiku, nelīst mēnesi, tad par ražu vispār nevar būt runa. Stāstot par dārzeņu audzētājiem, Andris Skudra saka, ka vasarā laistīja ne tikai kāpostus, bet arī ķirbjaugus un pat kartupeļus. Tik ekstremālā gadā bez laistīšanas sistēmām neiztikt. Labi padevās kartupeļi, bet lietainā augusta dēļ novākšanas laikā zeme bija pārāk mitra, un tas draudēja ar ražas bojāšanos.

Nedrīkst aizmirst par nezālēm

Rudenī līdz ar Ukrainas lēto graudu ieplūšanu Eiropā samazinājās iepirkuma cena. Šajās dienās kviešus biržā pērk par 238 eiro par tonnu salīdzinājumā ar pagājušo rudeni, kad tā bija 350 eiro. Līdz ar to var secināt, ka ir kultūraugi, kuri saimniecībā palielina ienākumu līmeni, bet citi panāk pretējo, un vietā teiciens “nelikt visas olas vienā grozā”.

Pašlaik, septembra otrajā pusē, sējas darbi pabeigti Zemgalē, bet Vidzemē turpināsies visu nākamo nedēļu. Maksimālu uzsvaru liek uz ziemājiem, jo tiem stabilāks ražas līmenis.

Vietām redzams, ka siltā rudens dēļ jau pāraudzis ziemas rapsis, kas sēts jūlija beigās, augusta sākumā, turklāt zemē, kas iepriekš bija atstāta papuvē. Šim rapsim augšanas konuss pacēlies 5 cm virs zemes, kas principā jau ir pumpurs, un pastāv liela varbūtība, ka ziemās tas nosals.

Lauku konsultants iesaka ievērot izsējas normas, nesabiezināt sējumus. Tāpēc jāveic sēklas kvalitātes novērtējums un jāprecizē šīs normas. Pārāk biezs sējums ziemā zem sniega var izsust. Jāņem vērā arī ziemāju sēšanas laiks. Ja sēj agrāk, biezumam jābūt mazākam. Nedrīkst aizmirst par nezālēm. Tās rudenī laikus jānomiglo, jo pretējā gadījumā pavasarī, barojot kultūraugus, pabaro arī pārziemojušās nezāles. Domājot par nākamo pavasari, jāpatur prātā, ka ziema var iznīcināt sējumus un pavasarī nāksies pārsēt. Tāpēc daļa vasarāju ražas jāpatur rezervē. 

Atsauce: https://staburags.lv/esam-apmetusi-sapigu-kuleni-bietes-noplava-un-sagaidija-labu-razu/

Teksta autors: Imants Kaziļuns, reportieris

Foto: Jai79 from Pixabay