Stipra ģimene lauku sētā

Sēlijā, Augšdaugavas novadā, Dvietes pagastā nu jau septītajā paaudzē saimnieko Stapkeviču ģimene. Zemnieku saimniecību ,,Bundzenieki” tagad vada Lauris un Dace Stapkeviči. Arī dēls Atis ar ģimeni ir nodibinājuši savu saimniecību ,,Ozolāji”. Stapkeviču ģimene ar piena lopkopību nodarbojas jau kopš 1992. gada. Tā kā Dace pēc izglītības ir agronome dārzkope, saimniecība nodarbojas arī ar dārzeņkopību. Saimniecība un tās piederošās zemes atrodas Dvietes palienē, un 17 ha ir bioloģiski vērtīgie, aizsargājamie zālāji. Šīs platības no 2000. gada aizliedza izmantot lauksaimniecības vajadzībām. Ļāva turēt 1 govi uz 1 ha, līdz ar to saimniecībai nav iespēja palielināt govju skaitu. Saimniecībā tiek audzēti arī graudaugi.

Saimnieki komentē: “Kad uzsākām darboties, nebija nekādas tehnikas, bija tikai viena ķēve, kas gaidīja kumeliņu. Lielu palīdzību sniedza Daces tēvs, kuram bija tehnika. Kad pavērās Eiropas projektu iespējas, sākām rakstīt projektus finansējuma iegūšanai. 2006./2007. gados ar Eiropas Savienības fondu atbalstu sākām pamazām iepirkt tehniku. Darījām to uzmanīgi, lai neiedzīvotos lielos kredītos. Ņēmām finansējumu tik, cik varējām pavilkt. Pirmo nopirkām pļaujmašīnu, tad presi, tinēju, traktoru. Rakstījām projektus arī par naturālo saimniecību, no nelielajiem projektiem bija iespēja remontēt kūti. Tā kā vīrs ir namdaris, saimniecībā viņš pats savām rokām paveica daudzus būvniecības darbus. Pārdzīvojām piena krīzes. To laikā piens un piena produkti kļuva par labu iztikas avotu. Pārdevām pienu, taisījām krējumu, biezpienu, sieru, braucām divas reizes nedēļā uz Daugavpils tirgu. Izejas citas nebija, Bērni bija jāskolo, paplašinājāmies, un piena lopkopība kļuva par prioritāti saimniecībā.“

Tā kā saimniecībai apkārt ir īpašas, aizsargājamas vietas, kas ierobežoja “Bundzenieku” saimniecisko darbību, Dacei un Laurim nācās domāt par jauniem attīstības plāniem. Pēc krīzēm braukšana uz tirgiem tika pārtraukta. Varēja dzīvot tikai uz piena un dārzeņu rēķina. Pirms vairākiem gadiem Dacei radās doma par saldējuma ražošanu, jo ne Sēlijā, ne Latgalē neviens nebija tai pievērsies. Atkal bija jāķeras klāt jaunu projektu rakstīšanai, saskaņošanai, finansējuma gaidīšanai.

Daces mērķtiecība un pacietība vainagojās ar pozitīvu rezultātu – tika iegādāts vajadzīgais tehniskais aprīkojums, un 2019. gada pavasarī uzsākta lauku saldējuma ražošana. Tika uzbūvēts Saldējuma namiņš, ko atvēra “Bundzenieku” apmeklētājiem. Iecienītākās šķirnes ir smiltsērkšķu un šokolādes, pavasarī īpašs ir piparmētru saldējums, dārzā tiek ievāktas svaigas jaunās, smaržīgās, vieglās piparmētru lapiņas, kuras izmanto saldējuma pagatavošanai. Vasarā top zemeņu, upeņu vēsais kārums. “Bundzenieku” lauku saldējums dzīvo līdzi gadalaikiem, tas pagatavots ar mīlestību un dabas veltēm no saimniecībā audzētām ogām un citiem dārza labumiem. Ziemassvētkos tika izmēģināts arī piparkūku saldējums, kurā tika ieberztas pašceptas piparkūkas. Ir eksperimentēts ar rudens veltēm kā ķirbjiem, un pagatavots saldējums ar jūtami specifisku garšu. Saimniecība gatavo vairāk nekā 30 saldējuma šķirnes. Dace piebilst: “Labākais saldējums top tad, kad govis dodas ganos.” Patlaban saimniecība veiksmīgi pastāv un darbojas uz saldējuma ražošanas pamata. Cilvēki, kuri apmeklē saimniecību, var nogaršot lauku saldējumu, pastaigāties, apskatīt skaisto dabu, pieaugušie var nobaudīt kafiju, dažādas pašceptas vafeles, kā arī bērni paši var piedalīties un uzcept savu gardo vafeli. “Bundzenieki” labprāt uzņem ģimenes vai draugus pēc iepriekšējiem pieteikumiem. Lauku saldējums tiek arī piedāvāts dažādos pasākumos, piemēram, pilsētas svētkos, gadatirgos, kultūras pasākumos.

Saimniecībai vienmēr ir bijusi vēlme nodarboties ar kādu papildnozari. Idejas par to, ko tieši darīt, radās pēc kāda gadatirgus apmeklēšanas, kur toreiz saldējumu tirgoja tikai viena sieviete. Saldējums bija gana sātīgs, bet ļoti salds. Tādēļ radās doma saldējumu pagatavot pašiem, radot tādu, kurš nav par treknu un nav par saldu. Turklāt būt unikāliem ar to, ka pilnīgi visas saldējuma sastāvdaļas ir pašu saimniecībā audzētas – pārbaudītas. Sākotnēji šķita, ka tas būs grūtāk, nekā patiesībā bija, bet, ja ir vēlme, tad darot visu var paveikt.

Dvietes īstais lauku saldējums ir ieguvis popularitāti ne tikai ar daudzveidīgo piedāvājumu, bet arī ar savu plašo un acis piesaistošo reklāmu. Tagad jau ir iespēja visu interesējošo informāciju atrast uzņēmuma mājaslapā: “Bija daudzi cilvēki, kuri jautāja, kur var redzēt visu kopējo piedāvājumu. Tāpēc mēs izdomājām par mājaslapas izveidi, kur ir apkopota visa informācija, vēsture un mūsu piedāvājums – Jūsu dvietessaldejums.lv ”.

Dvietes saldējuma sortimentu varam arī apskatīties “Novada Garšas” katalogā: tirgus.novadagarsa.lv – “Dvietes īstais lauku saldējums”. Šogad Dvietes īsto lauku saldējumu Latgales reģionā iedzīvotāji un viesi degustēja, baudīja un piedalījās meistarklasēs “Novada Garšas” rīkotajā pasākumā Preiļu muižas parkā. Satikt mājražotājus "Dvietes īstais lauku saldējums" var arī svētkos Daugavpilī – “Salds kā medus, stiprs kā ķiploks”. Saldējuma ražošanā ir iesaistījusies visa ģimene. Tēvs ar dēlu uzrauga ražotnes iekārtas, Lauris ar Daci slauc gotiņas, vēlāk Dace un meita Elīna ražo saldējumu. Tāpat Elīna ar vīru gādā, lai saldējumam būtu izskatīgs iepakojums, un nodrošina saldējuma pārdošanu tirdziņos un gadatirgos. Prasmīgs palīgs ir arī mazdēls Rimants. Ja viņam garšo saldējums ar jaunu garšu, tad tiek ražots tieši šis saldējums.

Ir prieks, ka Dvietes īsto lauku saldējumu pazīst visā Sēlijā un Latgalē, to īpaši iecienījuši Dvietē, Preiļos, Krāslavā, Daugavpilī, tagad arī visā Latvijā!

Interesanti novērot, kādas saldējuma garšas izvēlās reģionos: “Daugavpilī iedzīvotāji iecienījuši vairāk klasiskās, saldās garšas – plombīru, šokolādi, auzu griljāžu; Jēkabpils un Pierīgas iedzīvotāji izvēlās skābās garšas – upenes,smiltsērkšķus, sorbetu un dažādas citu ogu garšas. Tāpat Elīna uzsvēra, ka Dvietes saldējuma nebūtu, ja Eiropas Savienība nesniegtu savu atbalstu, jo tikko izveidotam uzņēmumam nav viegli atrast starta kapitālu savai idejai. Jāiestarpina, ka Elīnai jau ir tūrisma biznesa vadītājas diploms un šobrīd viņa studē Rīgas Stradiņa universitātē, jo vēlas kļūt par uztura speciālisti. Ir rekonstruēta pasākumu zāle, kur Elīna organizē veselīga uztura meistarklases, kurās tiek pagatavoti vairāki gardi, veselīgi ēdieni un notiek ēdiena degustācijas. Tiek skaidroti veselīga uztura pamati.

Viens no nozīmīgākajiem notikumiem saimniecības un ģimenes vēsturē: LLKC Daugavpils konsultāciju birojs zemnieku saimniecību “Bundzenieki” izvirza konkursam “Sējējs 2023” nominācijā “Ģimene lauku sēta” un “Sējējs 2023”: “Neticami, bet mūsu rokās ir “Sējējs 2023” balva! Skatījāmies uz šo balvu un novērtējumu, un tas likās tik tālu, jo te ir tikai labākie, tie, kas paši no sava kaut ko gatavo, ražo, ļoti lieli, lieli ražotāji, un tostarp arī mēs!” – emocionāli komentē laureāti.

Saimnieki atzīti un godināti Augšdaugavas novada rīkotajā pasākumā “Saimnieks 2023” Augšdaugavas novada kultūras centā “Vārpa”. LLKC Daugavpils biroja vadītāja pienākumu izpildītāja Anita Miltiņa sirsnīgi sveic zemnieku saimniecību “Bundzenieki” par ilgstošu un produktīvu sadarbību.

Stapkeviču ģimenes vēstījums ir par patiesu prieku gan svētkos, gan ikdienā, kopīgām ģimenes vērtībām un par jaunu saldējuma garšu!

Elvīra Sokolova,

LLKC Daugavpils biroja uzņēmējdarbības konsultante