Veselā augsnē vesels augs

Mūsdienās arvien plašāk tiek runāts par ilgtspējīgu, videi draudzīgu augsnes apstrādi. Tāpēc šī gada 5. decembrī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ludzas birojs interesentiem organizēja informatīvo semināru “Vidi saudzējoša un ekonomiski efektīva augsnes apstrādes tehnoloģija”. Semināru vadīja LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs un lauksaimniecības tehnikas un agrovides eksperts Jānis Kažotnieks.

Semināra laikā dalībniekiem tika atgādināts, ka kopumā lauksaimniecības nozarē strādājošajiem ir vērts aizdomāties par augsnes apstrādes veidu, kāds tas šodien tiek pielietots saimniecībās, uzsvaru liekot tieši uz augsnes aršanu. Pirmkārt, tas ir svarīgi tāpēc, ka augsne ir otra lielākā oglekļa krātuve pēc lielajām ūdens krātuvēm. Otrkārt, cilvēka veselība sākas ar veselu augsni. Tātad – ja gribam būt veseli, mums jāēd veselīgā augsnē audzēta pārtika. J. Kažotnieks dalībniekiem detalizēti izklāstīja par augsni (tās sastāvu, īpašībām un tajā notiekošajiem procesiem), par to, kas padara augsni veselīgu un kā cilvēks ar savām darbībām var palīdzēt uzturēt veselīgu augsni. Izrādās, tas ir komplekss dažādu procesu mijiedarbības rezultāts. 

Lauksaimniecībā augsnes aršana paātrina organisko vielu trūdēšanu un mineralizāciju. Lai oglekli saglabātu augsnē, būtu jāsamazina augsnes apstrāde, tostarp aršana. Šodien arvien vairāk saimniecību sāk pielietot minimālo augsnes apstrādi un pamazām parādās saimniecības, kuras izmanto bezaršanas tehnoloģiju. Pētījumi rāda, ka tieši bezaršanas tehnoloģija nodrošina augsnē procesus, kas to padara veselīgu, rezultātā iegūstot arī labākas kultūraugu ražas. Taču tehniskie risinājumi nav vienīgā panākumu atslēga. Svarīgi ir ievērot arī pareizu augu maiņu, kā rezultātā kultūraugiem būs mazāka iespējamība gūt dažādas slimības un kaitēkļus.

Semināra gaitā tika salīdzinātas arī trīs videi draudzīgas augsnes apstrādes tehnoloģijas – minimālā apstrāde, lentveida apstrāde un tiešā sēja (bezaršanas tehnoloģija). Vislielākos ieguvumus dabai un cilvēkam dot tiešā sēja, jo augsnes apstrāde netiek veikta (ar tehniku tiek iegriezta augsnē vienīgi sēklas vadziņa), dabā nonāk viszemākās CO₂emisijas un tiek iegūtas lielākas ražas (salīdzinot ar tradicionālo augsnes apstrādi). Kopumā tiek uzlabots vides stāvoklis, augsnes veselība, organika, gaisa un mitruma aprite. Zemniekam tie ir ietaupīti resursi, jo piecu traktortehnikas vienību vietā ir nepieciešama tikai viena, un tiek optimizētas izmaksas. Skaitļos lektors minēja, ka ar bezaršanas tehnoloģiju degvielas ietaupījums no viena hektāra ir 50 litri, un naudas izteiksmē ietaupījums ir ap 100 EUR/ha. Protams, katrai tehnoloģijai ir arī savi mīnusi. Šajā gadījumā kā mīnuss tiek saskatīts tas, ka izmaiņas pašā augsnē un rezultātā iegūtajā ražā nenotiek tūlīt, tas prasa vairākus gadus. Taču tas ir tā vērts! Semināra laikā, dzirdot Jāņa Kažotnieka argumentēto informāciju par augsnē notiekošajiem procesiem, ir saprasts, ka mums ir jāuztur dzīva, mikroorganismiem bagāta augsne. Jo tikai tad mēs būsim spējīgi iegūt skaistus un veselus kultūraugus – ar spēcīgu imūnsistēmu, kas mums, cilvēkiem, dos garšīgu un veselīgu pārtiku!

 Pasākums atbalstīts VKLPT aktivitātē “Informatīvu un izglītojošu semināru organizēšana Latvijā”.

 Beāte Narnicka,                                    

LLKC Ludzas biroja augkopības konsultante