Augsnes degradācija apdraud Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, nodrošinātību ar pārtiku, lauksaimniecības produktivitāti, bioloģisko daudzveidību un noturību pret ārkārtējiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņām, brīdina Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC).
EK JRC Augsnes novērošanas centra pētnieku ziņojumā par augsnes stāvokli Eiropā 2024. gadā novērtēts augsnes degradācijas stāvoklis ES un citās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tostarp Ukrainā, Turcijā un Rietumbalkānos.
Ziņojumā norādīts, ka kopējā augsnes erozija visā ES sasniedz 1 miljardu tonnu gadā. Pašlaik aptuveni ceturtdaļu (24%) ES augsnes ir skārusi ūdens erozija, galvenokārt aramzemē, un prognozes liecina par iespējamu pieaugumu par 13–25% līdz 2050. gadam.
Pieaug arī uzturvielu nelīdzsvarotība: aplēsts, ka tā skar 74% lauksaimniecības zemes. Šīs izmaiņas augsnes sastāvā var radīt negatīvas sekas. Piemēram, palielinās slāpekļa pārpalikums un tas var kaitēt cilvēku veselībai, kultūraugiem, ekosistēmām un klimatam. Tikmēr lauksaimniecības platībās samazinās organiskais ogleklis, kas ir būtisks, lai augsne būtu veselīga. Aptuveni 70 milj. t šī organiskā oglekļa tika zaudēti no aramzemju minerālaugsnēm visā ES un Apvienotajā Karalistē no 2009. līdz 2018. gadam.
Bažas rada arī kūdrāju degradācija. Šie mitrāji ir būtiski oglekļa piesaistītāji: tie absorbē siltumnīcefekta gāzes no atmosfēras un uzglabā tās, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas. Kad kūdrāju stāvoklis pasliktinās, tie var atbrīvot šīs gāzes atpakaļ atmosfērā. ES kūdrāju meliorācija rada aptuveni 5% no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Pašlaik tiek lēsts, ka 50% kūdrāju ES ir degradēti, un daudzi no tiem ir neatgriezeniski bojāti.
Ārpus ES situācija ir tiek vērtēta kā “šausmīga” – īpaši Ukrainā, kur militārās darbības ir izraisījušas smagu augsnes iznīcināšanu. Tiek lēsts, ka vairāk nekā 10 milj. no Ukrainas 60 milj. ha zemes ir degradēti Krievijas iebrukuma dēļ. Atgūšanās no šiem bojājumiem var ilgt gadu desmitus vai pat gadsimtus. Turcijā aptuveni 1,5 milj. ha zemes ir sāļuma problēmas, kas var ietekmēt gan lauksaimniecības produktivitāti, gan ekosistēmas veselību. Rietumbalkāni ir ziņojuši par vairāk nekā 100 identificētām piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām ieguves un rūpniecisko darbību dēļ, lai gan patiesais augsnes piesārņojuma apjoms šajos apgabalos joprojām nav zināms.
Pēc EK Agri-Press materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru