Balvu novada Lauku labumu tirdziņu vērtība

Balvu novadā iecienīti ir Lauku labumu tirdziņi, kas tiek organizēti ik mēnesi un pulcē ne vien tirgotājus, bet arī vietējos iedzīvotājus. Daži savas brīvdienas, lai apciemotu draugus vai radus Balvos, pielāgo tirdziņu datumam. Šī ir vieta, kur ikvienam atradīsies kāds sirdij kārojams pirkums. Tirdziņus organizē Balvu novada pašvaldības iestāde “Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centrs”.

Uz sarunu esmu aicinājusi Inetu Bordāni, Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centra tūrisma organizatori, kura jau ilgus gadus iesaistās šo tirdziņu rīkošanā.

– Pastāstiet, lūdzu, par Lauku labumu tirdziņu nozīmi Balvu novadā!

– Lauku labumu tirdziņš Balvos ir jau ilggadēja tradīcija, kad katra mēneša otrajā sestdienā pilsētas centrā ir tirgus rosība, un 2025. gada februārī jau apritēs 12 gadi kopš pirmā tirdziņa norises. Prieks, ka esam saglabājuši un attīstījuši šo ideju ļoti kvalitatīvā līmenī, un tā ir patiesi novērtēta un gaidīta tradīcija vietējo iedzīvotāju, tuvāko kaimiņu un, protams, tirgotāju vidū.

Tirdziņa mērķis ir atbalstīt Balvu novada mazos uzņēmējus, tāpēc no organizatoru puses ikviens Balvu novada mazais ražotājs tiek aicināts tirgoties pat ar pašražotās produkcijas nelielu daudzumu. Kopējs prieks gan tirgotājam, gan organizatoram, ka jau pirmajā reizē produkcija ir pircēju ievērota! Nereti pirmā reize pārvēršas par sadarbību daudzu gadu garumā.

Lauku labumu tirdziņos regulāri var iegādāties amatnieku darinātus dažādus koka, metāla, ādas, keramikas izstrādājumus, rokdarbus, gleznas, mājražotāju biškopības, gaļas, maizes, kulinārijas un konditorejas izstrādājumus, meža veltes, pēc senajām senču tradīcijām ražotu alu un mājas vīnus, sezonas augļus, ogas, dārzeņus, kā arī stādus.

Lauku labumu tirdziņš Balvos pazīstams ar kvalitāti – vietējo ražoto un bioloģiski audzēto pārtiku un oriģināliem amatnieku un mākslinieku darinājumiem, kādus nevar atrast veikalu plauktos. Vietējie iedzīvotāji, kā arī paši tirgotāji tirgu iemīļojuši tā draudzīgās atmosfēras dēļ. Tirgus ir gan iespēja nopelnīt, gan satikties, kā arī uzturēt dzīvu tirgošanās tradīciju.

Tirdziņus visus nu jau 11 gadus organizē Balvu novada pašvaldības iestāde “Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centrs”. Liels atbalsts rīkošanā ir arī sadarbības partneri – Balvu novada pašvaldības policija, pašvaldības aģentūra ”SAN-TEX” un Balvu Kultūras un atpūtas centra darbinieki.

– Kā radās ideja par tirdziņu?

– Ideja par tirdziņiem radās 2013. gada sākumā kādā no sadarbības tikšanās reizēm Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centra, Balvu novada tūrisma informācijas centra un toreizējā Biznesa inkubatora „Ideju viesnīca Balvi” speciālistiem, kuri  kopīgiem spēkiem arī sarīkoja pirmo tirdziņu 2013. gada 9. februārī Tirdzniecības centra “Planēta” (toreiz “Super Netto”) telpās.

– Kā palielinājies tirgus dalībnieku skaits kopš pirmsākumiem?

– Pirmajos tirdziņos bija nedaudz vairāk kā 30 tirgotāji – amatnieki, mājražotāji, zemnieki no Balvu, Alūksnes, Gulbenes, Madonas un Smiltenes novadiem. Šobrīd tirdziņos piedalās no 60 līdz pat 100 dalībniekiem, un to skaits ir atkarīgs no sezonas, tai skaitā līdz 20 tirgotājiem ir Balvu novada amatnieki, mājražotāji un mākslinieki.

Īpaši apmeklēts ir maija mēneša tirgus laukumā pie KAC  –  pavasaris ir dārza darbu laiks, un tad tirdziņā sabrauc vairāk nekā 100 tirgotāji no tuvākas un tālākas apkārtnes. Vairums no viņiem piedāvā tieši stādus.

Kopumā mūsu tirdziņos piedalījušies vairāk nekā 200 mājražotāju un amatnieku no dažādiem Latvijas novadiem, tai skaitā apmēram 100 tirgotāji šo gadu laikā ir bijuši no mūsu pašu novada. Ir sasniegta optimālā tirgus kapacitāte, kurā reālais tirgus produkcijas piedāvājums sakrīt ar pircēju pieprasījumu un maksātspēju.

– Vai tirdziņam ir pastāvīga norises vieta?

– Lauku labumu tirdziņš katra mēneša otrajā sestdienā notiek laukumā pie Balvu Kultūras un atpūtas centra, jo tas atrodas pilsētas sirdī un ir ērts gan tirgotājiem, gan pircējiem, kā arī pamanāms pilsētas viesiem. Turpat ir arī plaša stāvvieta, būtiski ir tas, ka laukums atrodas tuvu autoostai, kā arī  ir pa ceļam uz citiem iecienītajiem veikaliem pilsētā.

Balvu novada svētku ietvaros jūlijā tirgus tiek rīkots Balvu pilsētas parkā, jo tajā piedalās 100 un vairāk tirgotāju, ēdinātāju, kā arī norisinās citas kultūras aktivitātes svētku ietvaros, un tad veidojas plaša teritorija ar dažādām norisēm, kas piesaista vairāk apmeklētāju.

– Kā tiek gūta atgriezeniskā saite?

– Katrā tirdziņā ir klātesoši organizatori – Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centra speciālisti, un ikreiz pajautājam tirgotājiem, kā ir veicies konkrētajā tirdziņā. Tā var uzzināt par pircēju pieprasījuma tendencēm, par jauniem produktiem, ko piedāvā tirgus dalībnieki, par to, kā vispār attīstās viņu uzņēmējdarbība. Šīs sarunas ir ļoti vērtīgas un dod arī jaunas idejas, kā pilnveidot tirdziņa norisi un piedāvājumu.

– Kāds ir preču sortiments un pieprasījums?

– Pieprasījums pēc precēm ir ļoti sezonāls. No aprīļa līdz jūnijam visvairāk pērk stādus, taču maizes, gaļas un zivju produkcijai ir pieprasījums visu gadu. Protams, pircēji ļoti novērtē un gaida sezonas augļu, ogas un dārzeņus. Piemēram, šogad Balvu pusē ir ļoti slikta ābolu raža, tāpēc šī gada rudens tirdziņos āboli bija viena no pirktākajām precēm.

Tāpat pieprasījumu pēc konkrētiem produktiem un precēm ietekmē tas, vai tirdziņa norise sakrīt ar kādiem kalendārajiem svētkiem vai, piemēram, izlaidumiem, kapusvētkiem, kartupeļu talkām, ko vēl rīko laukos, jo tad ir lielāks pieprasījums pēc attiecīgi – grieztajiem ziediem, puķu pušķiem vai kulinārijas un konditorejas produktiem.

– Raksturojiet pastāvīgos vietējos tirgotājus!

– Pavisam veiksmīgiem pārdevējiem savs pircējs Balvu novadā atrodas visu vienpadsmit gadu garumā – tie ir mūsu Balvu novada tirgotāji, kuri tirdziņos piedalās no tā pirmssākumiem: Dainis Rakstiņš un Ilona Gruševa no IK “Kolnasāta” ar pēc senču tradīcijām brūvētu alu, mākslinieces Anna Murašova, Olga Reče ar gleznām, Irēna Keiša ar mārrutku produkciju un tējām, Silvija Keiša, Ineta Ignatjeva, Dace Šulta ar rokdarbiem  un adījumiem, Jānis un Māris Mači, Ruta Silauniece ar biškopības produkciju, Ilgonis un Aigars Medņi ar stādiem, Daiga Kante ar lauksaimniecības produkciju un stādiem, z/s “Ievulejas” ar āboliem un bumbieriem, Sanita Prūse piedāvā “Paradīzes lavandu” produkciju. Tāpat atpazīstamību tirdziņos pēdējos pāris gados guvuši vietējie mājražotāji un amatnieki – Arnita Melberga ar augu tējām, sīrupiem un maizīti, Laimdota Zelča ar ziepēm, keramiķe Elita Eglīte, rokdarbniece Lucija Jermacāne, ādas meistars Aldis Kašs, kā arī Liene Pomere ar zīmola “KidslineLV” koka suvenīriem un precēm bērniem, Inga Leone ar sojas vaska svecēm “Leo Candles”, kā arī citi.

Tirdziņš ir lieliska un labi novērtēta platforma, kur jaunajiem uzņēmējiem, mājražotājiem, amatniekiem, māksliniekiem gūt atpazīstamību, testēt savu produktu, saņemot atsauksmes no tirdziņa apmeklētājiem un pircējiem, kā arī ļoti būtiska ir socializēšanās, kas ļauj iepazīt citus mazos uzņēmējus, veidot sadarbīu un attīstīt savu uzņēmējdarbību.

2025. gadā aicinām ikvienu uz Lauku labumu tirdziņiem 8. februārī, 8. martā, 12. aprīlī, 10. maijā, 14. jūnijā, 19. jūlijā Balvu novada svētku ietvaros, 9. augustā, 13. septembrī, 11. oktobrī, 8. novembrī, 13. decembrī – Ziemassvētku tirdziņš. Piedalīties tirdziņos aicināts ikviens vietējais mājražotājs, zemnieks, amatnieks, mākslinieks, kā arī citu nozaru vietējie uzņēmēji, lai pārdotu pašu ražotās preces vai reklamētu savus sniegtos pakalpojumus! Tā kā tirdzniecības vietu skaits ir ierobežots, ikvienam tirgotājam uz katru tirdziņu ir obligāta pieteikšanās Ziemeļlatgales Biznesa un tūrisma centrā.

Liene Ivanova,

LLKC Balvu biroja uzņēmējdarbības konsultante