Kazas gadā „Rijnieku” sētā augs kaziņu saime

„Zirga gada nogalē iegādājāmies trešo zirdziņu, bet, gaidot jauno, Kazas gadu, mūsu sētā  Ziemassvētku laikā no Daugavas otra krasta ieradās 13 kaziņas un āzis!”

Tā smaidot stāsta koknesiete Ilona Miglāne. Draugi smej, ka Miglānu ģimene dzīvo un saimnieko saskaņā ar horoskopiem!

Ilona un Andris Miglāni ir dzimuši koknesieši, jau četrus gadus viņi dzīvo un saimnieko „Rijnieku” sētā Daugavas krastā. Vēl pirms pāris gadiem viņi nav domājuši par zirgu turēšanu. Ilona teic: „Viss sākās ar jaunākā dēla Tomasa aizraušanos ar zirgiem, kad zēns cītīgi apmeklēja  jāšanas nodarbības pie pieredzējušās treneres Mārītes Visockas. Tomass ļoti vēlējās, lai viņam būtu savs zirdziņš. Atminos, kā 2012. gada rudenī sasaucām ģimenes sapulci, kurā Tomasa vēlmi atbalstīja tētis. Dēls jau internetā bija nolūkojis ķēvīti Ričmondu, par kuru teica: „Tas ir mans zirdziņš!” Tā mūsu sētā ienāca sporta zirgs Ričmonda. Mums nebija nekādas iepriekšējas pieredzes zirgu audzēšanā un kopšanā, lasījām literatūru, tikāmies ar speciālistiem. Vēl pēc gada, 2013. gada rudenī, kad iesaistījāmies projektā „Zirgu stacija”, sapratām, ka atšķirībā no Ričmondas, bija vajadzīgs zirgs, kurš velk ratus un nebaidās no mašīnām. Tā mūsu zirgu stallis kļuva par mājām Lisai. Pagājušajā gada rudenī, kad bija pagājusi „Zirgu stacijas” pirmā sezona, abām meitenēm pievienojās Agrija.

„Par valsts iedzīvotāju dzīves līmeni var spriest pēc zirgu skaita, jo vairāk zirgu, jo labāk dzīvo cilvēki. Latvijā kopumā zirgu skaits samazinās, no 35 tūkstošiem 1980. gadā līdz aptuveni 12 tūkstošiem 2011. gadā. Kokneses novads ir tā laimīgā vieta, kur iedzīvotāji zirgus var redzēt, izbraukt ar pajūgu vai izvizināties ar ragavām,” teic Andris Miglāns.

Par kaziņu saimes ierašanos „Rijnieku” saimniecei arī savs stāsts. Pagājušā gada augustā viņa vīram ieminējusies, ka saimniecības krūmainajās pļavās labi noderētu kādas divas kaziņas. Īsi pirms Ziemassvētkiem Ilonai pazvanījusi pazīstama koknesiete ar vaicājumu, vai viņu sētā neatrastos vieta kazu pulciņam. Kāda sieviete Seces pagastā zaudējusi dzīvesbiedru  un viena saviem spēkiem vairs netiek galā ar saimniecību, tāpēc no kaziņām ir jāšķiras, bet citus saimniekus atrast nevarot. Ilona stāsta: „Ilgi domāju, kāds gan būs kaziņu tālākais liktenis. Kurš par viņām uzņemsies rūpes? Nolēmu, paņemsim kazas kaut uz laiku, tad izdomāsim, ko darīt. Ziemassvētku nedēļā 13 kaziņas ar savu barvedi pārvedām uz „Rijniekiem”. Izrādās, ka zirgiem ir labvēlīgi atrasties vienā mājvietā ar kazām. Šobrīd kaziņas nav slaucamas. Ilona smej: „Es tāpat kā Skārleta par to domāšu rīt, jeb šajā gadījumā  – martā, kad mans rīts noteikti sāksies krietni agrāk. Dzīve arvien sagādā jaunus izaicinājumus un es tiem ļaujos! Tagad ar interesi studēju literatūru par kazkopību. Pa šo laiku esmu pārliecinājusies, cik kaziņas ir uzticīgas, gudras un inteliģentas! Esmu dzimusi Kazas gadā un nu varu teikt: pie Kazas atnāca kaziņas, un daudzumā ir spēks!”

Ilona Miglāne aicina, ja kāds vēlas, var pieteikties un kļūt par kazlēna vai kaziņas īpašnieku! Lai darbīgajiem „Rijnieku” saimniekiem veiksmi Jaunajā gadā atnes šī gada vēstneses – kaziņas!

Sarmīte Rode,

Kokneses novada sabiedrisko attiecību speciāliste