Veselīgu telīšu izaudzēšana

Veiksmīgas piensaimniecības pamats ir augsti produktīvu un veselīgu telīšu izaudzēšana. Šī brīža ekonomiskā situācija diktē savus noteikumus, kas liek piensaimniekiem strādāt intensīvāk un saražot pēc iespējas lētāku galaproduktu – pienu. Taču šai medaļai ir divas puses. Jebkura veida saimniekošana ir jābalsta uz ekonomisko nozares analīzi. Šāda veida pieeja dažādu jautājumu risināšanā ļauj ikvienam saimniekam izprast viņa izveidotā saimniekošanas modeļa iespējas, saskatīt kļūdas un tās savlaicīgi novērst.

Apmeklējot Latvijas piensaimniecības, nākas secināt, ka lielā daļā saimniecību veselīgu vaislas telīti izaudzēt neizdodas. Problēmas ir dažādas. Sākot ar sanitāro normu neievērošanu: netīri aizgaldi, nepietiekami izmazgāti trauki, no kuriem tiek baroti jaundzīvnieki, sabojāta spēkbarība utt. Taču nereti nākas sastapties ar saimniecībām, kurās valda pārāk liela centība vaislas dzīvnieku izaudzēšanā. Īpaši raksturīga šī tendence bija vērojama piena kvotas pēdējā, 2014.–2015. gadā. Ar ko šī centība raksturīga? Lai saimniecībām nedraudētu virskvotas nodoklis par saražotā piena pārprodukciju, daļa saimnieku pieņēma lēmumu vaislas dzīvniekiem pastiprināti izbarot pienu. Telītes vizuāli izskatās skaistas: tām ir labs, spīdīgs apmatojums, labs miesas stāvoklis, tām vērojams ļoti augsts dzīvmasas pieaugums, pat 1,3–1,7 kg diennaktī, apskatot šos dzīvniekus, šķiet, ka ir atrasta pareizā pieeja vaislas dzīvnieku audzēšanā. Taču visi vaislas telīšu ēdināšanas, kopšanas un turēšanas apstākļi ir jāizvērtē ilgākā laika periodā.

Pirmais atskaites punkts ir vaislas telīšu mākslīgās apsēklošanas vecums, tālāk – apsēklošanas reižu skaits un pirmā atslaukšanās. Pirmpienēm ir jānovērtē atnešanās vieglums, teļu dzīvotspēja, saražotā piena daudzums un piena sastāva rādītāji, kā arī auguma parametri, ko veic ar lineāro vērtēšanu pirmajā un trešajā laktācijā. Tieši laktējošas govs produktivitāte ir atkarīga no vaislas telītes izaudzēšanas apstākļiem.

Svarīgi, lai vaislas telītes pareizi tiktu turētas, koptas, barotas un izaudzētas “piena periodā”. Šajā laikā teļu kopējam jādara viss, lai dzīvnieki nesaslimtu. Galvenokārt piena periodā raksturīgākā vaislas telīšu slimošana ir ar caureju, kuras cēloņi var būt dažādi: nesavlaicīga pirmpiena izbarošana, nekvalitatīva pirmpiena izbarošana, netīri trauki, no kuriem baro teļus, kā arī nepietiekami tīras un sausas guļvietas. Tieši labas kvalitātes pirmpiens, sausa un tīra guļvieta nodrošina labus apstākļus jaundzimušā teliņa dzīves sākumam. Teliņiem, kuri guvuši traumas dzemdību laikā, vai kuriem kaut kādu apstākļu dēļ izpaliek zīšanas reflekss, dzīvības procesu nodrošināšanai jaunpienu izbaro ar speciālu zondi.

1. attēls. Jaunpiena izbarošana ar zondi jaundzimušam teļam

Lai kontrolētu telīšu augšanas un ķermeņa attīstības rādītājus, kā arī noskaidrotu Latvijā izaudzētu vaislas telīšu vērtību dažādu šķirņu vaislas telītēm, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Zālēdāju projekta ietvaros, sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un LLU MPS “Vecauce” veica pētījumu par Latvijas brūnās (LB) un Holšteinas melnraibās (HM) šķirņu telīšu augšanas rādītāju salīdzināšanu līdz 15 mēnešu vecumam. Telīšu ķermeņa attīstības rādītāju kontrolei demonstrējuma laikā LLU MPS “Vecauce” tika veikti ikmēneša mērījumi 15 mēnešus, kurā tika noteikta abu šķirņu vaislas telīšu dzīvmasa (kg), krūšu apkārtmērs (cm), skausta augstums (cm), krustu augstums (cm), ķermeņa slīpais garums (cm) un pēdvidus apkārtmērs (cm), kā arī šo rādītāju aprēķinātie pieauguma rādītāji.

2. attēls. LB un HM šķirņu vaislas telīšu dzīvmasas pieaugums pa mēnešiem

2. attēlā redzamie telīšu dzīvmasas (kg) rādītāji būtiski atšķiras, kas norāda, ka LB šķirnes vaislas telītes piedzimst ar mazāku dzīvmasu nekā HM šķirnes vaislas telītes. Šie rādītāji ir atbilstoši šķirņu prasībām. Strauja dzīvnieku augšana vērojama līdz 12 mēnešu vecumam. Parasti ikdienā saimnieki savās saimniecībās neveic vaislas telīšu dzīvmasas mērījumus, tādēļ nespēj objektīvi spriest par telīšu dzīvmasu noteiktā vecumā. Vērtējot dzīvnieku ikmēneša dzīvmasas individuālus rādītājus ilgstošā laikā, vērojama tendence, ka dzīvniekiem, kuriem novēro jebkāda veida saslimšanas pazīmes, dzīvmasa samazinās un dzīvnieka augšanas – attīstības rādītāji nepalielinās. Tas nozīmē, ka dzīvnieks savā augšanā un attīstībā ievērojami atpaliek no dzīvniekiem, kuriem nenovēro saslimšanas pazīmes. Piemēram, teļam, kuram piecas dienas ir bijusi spēcīga caureja, spēja uzņemt pietiekamā daudzumā barību atjaunojas ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Neēšana slimības laikā visvairāk ietekmē diennakts dzīvmasas pieaugumu un krūšu apkārtmēru.

3. attēls. LB un HM šķirņu vaislas telīšu dzīvmasas pieaugums diennaktī

Dažādos literatūras avotos minēts, ka vaislas telītēm diennakts dzīvmasas pieaugums diennaktī līdz 6 mēnešu vecumam nedrīkst būt zemāks par 0,5 kg un lielāks par 0,7–0,75 kg. Ievērojot ārzemju zinātnieku pētījumu rezultātus, jāsecina, ka šim robežlielumam atbilst tikai LB šķirnes telītes, taču HM šķirnes telīšu diennakts dzīvmasas pieaugumu var saukt par nobarojamo liellopu dzīvmasas pieaugumu. Šie tad arī ir apstākļi, kurus saimnieki nespēj novērtēt vizuāli, jo par 200–350 g lielāku dzīvmasas pieaugumu uz aci noteikt nav iespējams.

Kādu ļaunumu lielāks diennakts dzīvmasas pieaugums var nodarīt vaislas telītēm?

Ņemot vērā atgremotāju anatomiskās un attīstības īpatnības, jāatceras, ka teļš par pilnvērtīgu atgremotāju kļūst tikai 3–4 mēnešu vecumā, kad tam pilnībā ir attīstījušies priekškuņģi. Tādēļ piens kā ļoti augstvērtīgs barības vielu avots teļiem ir noteikti jāizbaro vismaz līdz 2,5 mēnešu vecumam. Taču jāatceras, ka piens nevar būt vienīgais barības līdzeklis teļa ēdienkartē, ja to paredzēts audzēt vaislai. Paralēli piena izbarošanai teļi jau sākot no 5. dzīvības dienas ir jāsāk pieradināt pie spēkbarības un rupjās barības. LLKC veiktajā pētījumā LLU MPS “Vecauce” ir novērojama vispārēja tendence visu demonstrējumā iekļauto dzīvnieku vidū, ka pirmajā dzīves mēnesī teļi vidēji diennaktī spēj apēst 50–75 gramus ļoti augstvērtīgas teļu starterbarības un tikpat daudz labas kvalitātes siena, jo pamata barības vielas augšanai tie saņem ar pienu. Aptuveni 50 kg smagam teļam diennaktī ir jāuzņem 2,2 kg sausnas. Ja diennaktī teļš apēd 7 kg piena, tad tas ar pienu uzņem apmēram 1 kg piena sausnas, atlikušo sausnas daudzumu teļš saņem ar spēkbarību un sienu. Barības devā iekļaujot starterbarību un sienu, labāk un straujāk attīstās teļa priekškuņģi, jo nākotnē, lai potenciālā govs spētu saražot daudz piena, tai būs jāuzņem daudz sausnas.

Pārāk liels diennakts dzīvmasas pieaugums var sekmēt taukaudu izgulsnēšanos tesmenī un aptaukoti var tikt iekšējie orgāni. Pārāk trekniem dzīvniekiem bieži novēro kluso meklēšanos, apgrūtinātas dzemdības, aknu taukaino deģenerāciju, laktējošiem dzīvniekiem – subklīnisku vai klīnisku acidozi, kura mijas ar ketozi, kā rezultātā dzīvnieka plānotais izmantošanas ilgums ir ievērojami samazināts.

Demonstrējuma laikā, analizējot iegūtos datus LLU MPS “Vecauce”, ieguvām ļoti vērtīgu atziņu, ka demonstrējuma grupas dzīvniekiem ir labi veidots skelets, par ko liecina cieša korelācija starp diviem noteiktajiem rādītājiem – krustu augstumu un pēdvidus apkārtmēru (4. attēls). Korelācijas koeficients r=0,97 LB šķirnes telītēm un r=0,99 HM šķirnes telītēm norāda, ka šo rādītāju korelācija ir ļoti cieša. Šo rādītāju pozitīva korelācija jau būtu, ja r=0,5. 0,8 vai vairāk korelāciju apzīmē kā ļoti ciešu. Pētot regresijas līknes (skat. 4. attēlu), redzams, ka, palielinoties krustu augstumam, palielinās arī pēdvidus apkārtmērs, kas ļauj secināt, ka dzīvnieku attīstība notiek atbilstoši pētāmajām vaislas telīšu šķirnēm LB un HM. Tādēļ būtiskas atšķirības starp LB un HM vaislas telīšu augšanas un attīstības rādītājiem nav novērojamas.

4. attēls. Krustu augstuma ietekme uz pēdvidus apkārtmēru

5. attēls. Pēdvidus apkārtmēra ietekme uz dzīvmasu

Pētot dažādu rādītāju sakarības, demonstrējuma laikā ieguvu arī atziņu, ka cieša korelācija pastāv starp telīšu dzīvmasu un pēdvidus apkārtmēru. Korelācijas koeficients r=0,966 LB šķirnes telītēm un r=0,981 HM šķirnes telītēm – korelācija ir ļoti cieša un atšķirība ir nebūtiska, kas norāda, ka dzīvnieku attīstība ir šķirņu prasībām atbilstoša. Pieaugot pēdvidus apkārtmēram, pieaug arī vaislas telīšu dzīvmasa (5. attēls).

6. attēls. Krustu augstuma ietekme uz dzīvmasu

Arī šo vaislas telīšu LB un HM šķirņu augšanas un attīstības rādītāju ietekme ir ļoti cieša. LB šķirnes telītēm šo rādītāju: krusta augstuma (cm) un dzīvmasas (kg) ietekme R²=0,9925 ir cieša. Cieša ietekme līdzīgi kā LB šķirnes telītēm ir vērojama arī HM vaislas telīšu grupā (n=51, kur n – dzīvnieku skaits demonstrējuma grupā) ir R²=0,9886. Korelācijas koeficients starp krustu augstumu un dzīvmasu LB vaislas telīšu grupā (n=13, kur n – dzīvnieku skaits demonstrējumu grupā) ir r= 0,996 un HM vaislas telīšu grupā r=0,994. Korelācijas koeficentu atšķirība r=0,996 LB vaislas telīšu grupā, salīdzinot ar HM vaislas telīšu grupas korelācijas koeficientu r=0,994, ir nebūtiska, kas norāda, ka vienādos turēšanas apstākļos dzīvnieku dzīvmasa pieaug proporcionāli krustu augstuma pieaugumam, ko var redzēt 6. attēlā, pētot regresijas līknes Expon. (LB) un Expon. (HM).

Kā viens no Zālēdāju projekta mērķiem LLU MPS “Vecauce” demonstrējumu dzīvnieku grupās bija jānoskaidro, kādā vecumā dzīvniekiem pirmo reizi tiek veikta mākslīgā apsēklošana. Apkopotie rezultāti norāda, ka HM šķirnes vaislas telītes pirmo mākslīgās apsēklošanas reizi sasniedz jau 12 mēnešu vecumā, savukārt LB šķirnes vaislas telīšu gatavība pirmās mākslīgās apsēklošanas reizei ir, sākot no 15 mēnešu vecuma.

Kamēr pilnībā nav iegūti visi šī demonstrējuma rezultāti, LLKC ekonomikas nodaļas speciālisti ir veikuši patērētās lopbarības izmaksu aprēķinu LB un HM vaislas telīšu demonstrējuma grupu dzīvniekiem. 7. attēla tabulā ir apkopoti dati par vidēji patērētajiem barības līdzekļiem demonstrējumu grupu dzīvniekiem un to izmaksām līdz 15 mēnešu vecumam.

7. attēls. Barības līdzekļi un to izmaksas

 Veicot vaislas telīšu izmaksu uzskaiti Zālēdāju projekta demonstrējuma dzīvniekiem, vienas vaislas telītes vērtība noteikta, ņemot vērā 2014. gada vidējo piena teļu realizācijas cenu 1,50 EUR/kg dzīvmasu divu nedēļu vecumā. Patērētā lopbarība ik dienu demonstrējuma grupu dzīvniekiem precīzi uzskaitīta līdz 146. dzīves dienai, pēc tam aprēķinos ir iekļauta faktiski izbarotā lopbarība dzīvnieku grupai, kas matemātiski pārrēķināta uz vienu grupas dzīvnieku. No iegūtajiem izmaksu rādītājiem par lopbarības patēriņu LB un HM vaislas telītēm līdz 15 mēnešu vecumam ievērojami mazākas izmaksas bija LB šķirnes vaislas telīšu grupā – 580,70 EUR, kas ir par 149,74 EUR mazāk nekā HM šķirnes vaislas telītēm. Precīzas vienas vaislas telītes izmaksas tiks aprēķinātas un publicētās LLKC izdevumos pēc visu nepieciešamo datu apstrādes. Provizoriskie aprēķini rāda, ka vienas LB vaislas telītes kopējās izaudzēšanas izmaksas ir iespējamas ap 800–900 EUR, HM šķirnes vaislas telītēm kopējās izaudzēšanas izmaksas ir iespējamas robežā no 950 līdz 1100 EUR par vienu vaislas dzīvnieku, kas tomēr ir lētāk, nekā dzīvniekus iepirkt no ārzemēm.

Lai savā saimniecībā izaudzētu kvalitatīvus vaislas dzīvniekus, nepieciešama ļoti atbildīga to izaudzēšana, augšanas attīstības rādītāju kontrole un ekonomisko rādītāju analīze atbilstoši esošajai tirgus situācijai. Neskatoties ne uz kādām force majeure situācijām piena nozarē, dzīvnieku audzēšanā primāri jāņem vērā dzīvnieku fizioloģiskās vajadzības un anatomiskās īpatnības.

Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā

Raksts publicēts oktobra žurnālā "Latvijas Lopkopis".