Jēkabpilī notika diskusija ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde un novada lauku konsultante Inese Eiduka 22. janvārī Jēkabpils domē tikās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un ministrijas pārstāvjiem. Tikšanos organizēja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, uz to tika aicināti apkārtējo pašvaldību vadītāji.

Diskusijā piedalījās Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua, valsts sekretāres vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa, Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Inese Pastare–Irbe, valsts SIA “ZM nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba, kā arī LAD Viduslatvijas RLP pārvaldes vadītājs Guntis Pusbarnieks, LLKC pārstāvji un sabiedriskie mediji.

Sanāksmē tika diskutēts par lauksaimniekiem aktuālajām tēmām: piena tirgu un ieilgušo krīzi, par aktualitātēm Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanā, pašvaldību lomu meliorācijā, ES fondu apguves iespējām lauksaimniecībā. Ministrs vēlreiz uzsvēra, ka ES atbalstītā pašvaldību grants ceļu būvniecība vai pārbūve tiek finansēta no lauksaimniekiem paredzētās naudas.

Viens no sarunu tematiem bija piena nozare, kurā joprojām turpinās izdzīvošanas režīms. Piena iepirkuma cena joprojām ir zem pašizmaksas, tomēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atgādināja, ka situāciju uzlabo pērn ieguldītie līdzekļi: „Mēs esam vienīgie no Baltijas valstīm, kas pagājušajā gadā no valsts budžeta trīs reizes iedeva naudu piena nozarei.”  Kopā ar Eiropas maksājumiem piena lopkopībā ieguldīti gandrīz 40 miljoni eiro. „Ja mēs pārdalītu uz litriem, tad papildu ieguvums katram piena ražotājam būtu 5,5 līdz 6 centi uz vienu litru,” skaidro Dūklavs. „Ja vidējā pašizmaksas cena mums ir 25–26 centi par litru, tad šajā konkrētajā situācijā, kad piena iepirkuma cenas ir 20–22 centi, katrs var pielikt šos sešus centus klāt un saprast, cik viņam reāli pašizmaksa tiek segta ar šo atbalstu no valsts un Eiropas naudas.” Jāsaka gan, ka daudzu mazo saimniecību īpašnieki (ar govju skaitu arī ap 20) saņem tikai 15–17 centus par piena litru.
    
Ministrs informēja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas notiek sarunas ar Krieviju par ierobežojumu atcelšanu, bet nevar paredzēt, kad un kāds būs šo sarunu rezultāts.

Tāpat ministrs ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunāja situāciju cūkkopībā. Viņš skaidro, ka Āfrikas cūku mēris meža cūku vidū turpina izplatīties, tomēr panākts, ka vismaz mājas cūku vidū kopš pērnā gada 9. septembra jauni saslimšanas gadījumi nav konstatēti. Jānis Dūklavs uzsver, ka lielu darbu slimības apkarošanā ieguldījis Pārtikas un veterinārais dienests, nosakot biodrošības pasākumus: „Biodrošības pasākumi ir, lai kūtī neietu iekšā suņi un kaķi, lai būtu visi logi noslēgti, lai būtu nosegta mēslu krātuve, lai vārnas, citi putni un grauzēji netiktu iekšā, lai nebūtu tā, ka saimnieks aiziet medībās un ar tiem pašiem zābakiem iet kūtī cūkas barot, lai nebūtu tā, ka dod tikko no lauka novāktus graudus. Tie pirms tam ir obligāti termiski jāapstrādā. Pie durvīm jānovieto dezopaklājs. Tās ir elementāras lietas. Un, ja šīs elementārās lietas izpilda, ir rezultāts. Es esmu nonācis pie secinājuma, ka šie biodrošības pasākumi ir devuši pozitīvu rezultātu, jo mājas cūku novietnēs slimības vairs nav.”
    
Diemžēl to pašu nevar teikt par situāciju meža cūku vidū. Laikā no 18. līdz 22. janvārim Āfrikas cūku mēris konstatēts vēl 31 meža cūkai Vidzemē un Latgalē. Pie ministra teiktā jāpiebilst, ka arī Pļaviņu novadā janvāra vidū ir konstatēts saslimšanas gadījums. Lai ierobežotu bīstamās slimības izplatību meža cūku populācijā, par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu. To varēs saņemt līdz šī gada februāra beigām. Pusotra mēneša laikā mednieki dienestā iesnieguši jau vairāk nekā trīs tūkstošu nomedīto sieviešu kārtas meža cūku paraugus. Izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.

Sarunā Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde informēja par nevienlīdzīgo attieksmi pret zivsaimniecības jautājumu risināšanu Daugavas baseina Pļaviņu ūdenskrātuvē. Tā kā arī mūsu novadā ir jaunie lauksaimnieki, kuri pretendē uz ES atbalstu, tad viņa vēlējās noskaidrot neprecizitātes likumdošanā attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem.

Arī citu novadu vadītājiem bija jautājumi, kuri ir aktuāli konkrētajā pašvaldībā. Viņus interesēja melnā ceļu seguma definīcija, atbalsts novada krājaizdevu kooperatīvajai sabiedrībai, pašvaldības līdzdalība meliorācijas sistēmu sakārtošanā, kā arī jautājumi par ceļu sakārtošanu pēc koku izvešanas no meža. Ministrijas pārstāvji tam visam centās rast skaidrojumu, apsolot arī pēc tikšanās pievērsties neskaidrībām un nepilnībām likumdošanā.

Ministrijas pārstāvji apstiprināja arī jaunumus platību maksājumu pieteikumu iesniegšanā. Sākot ar šo gadu, ikvienam  pretendentam uz tiešmaksājumiem pieteikums būs jāiesniedz elektroniski. Tas saistīts ar to, ka divas administrēšanas sistēmas LAD uzturēt ir pārāk dārgi. Tāpēc aicinu visus, kuri to vēl nav izdarījuši, pieteikties LAD uz Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), lai pavasarī operatīvi un bez kavēšanās varētu iesniegt  “bloku kartes”.

Inese Eiduka,

Pļaviņu novada lauku attīstības konsultante

Foto: Pļaviņu novada domes priekšsēdētaja Gunta Žilde