Nozaru ekspertu ziņojumi

Valsts Lauku tīkla 2012. gada darba plāna aktivitātes „Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros nacionālā līmeņa lauksaimniecības nozaru organizācijām bija jāsagatavo nozares/jomas analīze un jāizstrādā priekšlikumi nozares attīstībai. Ar šo aktivitāti tiek veicināta lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru nevalstisko organizāciju līdzdalība pozīcijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni aizstāvēšanā un citu nozarēm būtisku jautājumu apspriešanā, kā arī pilnvērtīgu iesaisti priekšlikumu izstrādē nākamajam plānošanas periodam.

Horizontālās organizācijas sagatavoja ziņojumus par dažādām tēmām, piemēram, rapšu audzēšana, graudkopība, kooperācijas attīstība lauksaimniecībā, pārtikas ražošana Latvijā, mazās un vidējās lauku saimniecības, privātās mežsaimniecības attīstība, bioloģiskā lauksaimniecība, jaunieši un jaunie lauksaimnieki Latvijas laukos un lielie lauksaimniecības uzņēmumi. Nozaru organizācijas sagatavotie ziņojumi sniedz ieskatu augkopības, lopkopības, biškopības, industriālo augu audzēšanas, slieku audzēšanas, kā arī citās ar lauksaimniecību saistītajās nozarēs.

23. oktobrī notika sagatavoto ziņojumu prezentēšana. Pasākums kopumā pulcēja ap 80 dalībniekiem, kuri bija sanākuši prezentēt savus, kā arī klausīties citu ziņojumus.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes locekle Ligita Turnere atzīst, ka pasākums ir ļoti noderīgs, jo var gūt ieskatu citās nozarēs, kurās ikdienā nenākas iesaistīties, piemēram, slieku audzēšanā.

Mārīte Gailīte, biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte uzsvēra, ka jau pērn rīkotie dažādu nozaru iepazīšanas pasākumi ļāva dažādu lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem labāk izprast problēmas, ar kurām ikdienā saskaras kolēģi. Nozaru ekspertu ziņojumi, kas tapuši šogad, ir lieli, pamatīgi dokumenti. Diemžēl pašiem lauksaimniekiem diez vai atradīsies laiks tos izlasīt, pat par savu nozari, kur nu vēl par citām. Tieši tāpēc 23.oktobrī rīkotais pasākums – nozaru ziņojumu prezentācijas – bija informatīvs ne tikai ZM speciālistiem un kontrolējošo dienestu pārstāvjiem, bet arī pašiem lauksaimniekiem un nozaru ekspertiem. Nozaru ir daudz, daudz arī problēmu, lielākoties tās ir visai atšķirīgas, bet ir arī dažas kopīgas, par kurām runāja katras nozares pārstāvis.

Tās ir:

• augsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas mazina mūsu ražojumu konkurētspēju ar lētāku citu valstu (galvenokārt Polijas) preci,
• pelēkais tirgus, kuru lielā mērā veicina tas pats augstais PVN,
• banku nevelēšanās vai nespēja kreditēt lielus projektus, kā dēļ paliek neapgūta liela daļa ES finansējuma,
• speciālistu un profesionālas informācijas trūkums visās nozarēs,
• ticamo statistikas datu trūkums.

Mārīte Gailīte atzīmēja, ka arvien biežāk no dažādu nozaru pārstāvjiem dzird arī par ekonomisko pētījumu trūkumu. Šodien lauksaimnieki nezina savas darbības pašizmaksu, tādēļ nespēj salīdzināt to ar citu saimniecību datiem, nespēj novērtēt, uz kā rēķina ir vērts taupīt līdzekļus. Tāpat nav zināms, kāds ir vienas saimniecības optimālais lielums. Visās nozarēs ir daudz vidējo un mazo saimniecību, bet teju pusi tirgus apjoma nodrošina tikai 5-15% (atkarībā no nozares) saimniecību. Katras nozares saglabāšanai ir nepieciešams kaut kāds minimālais kritiskais saimniecību daudzums, bet kāds tas ir tieši Latvijā, šodien nezin neviens. Nav iespējams risināt nedz nozaru ekonomiskas problēmas, nedz lauku iedzīvotāju sociālās problēmas bez attiecīgiem, profesionāliem ekonomiskiem pētījumiem. Pēdējos gados starp Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), kura biedri ir arī „Latvijas dārznieks”, un ZM ir izveidojusies veiksmīga sadarbība. Cerams, ka nozaru ekspertu ziņojumi palīdzēs ZM speciālistiem efektīvāk risināt mūsu problēmas īstermiņa un ilgtermiņā.”

Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības SIA „Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība” Valdes priekšsēdētāja Maija Brunovska atzīst, ka tā bija ļoti laba iespēja iepazīties ar nozaru darbību, dzirdēt kolēģu problēmas un redzējumu problēmu risinājumam. Viņasprāt, lielākā daļa ziņojumu bija gatavoti ļoti rūpīgi. Varēja just, ka ir veikta nozaru darbības analīze, izzinātas zemnieku vajadzības, noskaidrotas šaurās vietas nozarē, ieteikti risinājumi.

Gandrīz visi ziņotāji aizskāra vienu ļoti sāpīgu tēmu: zināšanas. Lai saimnieciskā darbība dotu atdevi, saimniekam ir jābūt ar ļoti vispusīgām zināšanām. Tā kā neviens cilvēks nevar būt speciālists visās jomās, ir jābūt zinošiem un izglītotiem konsultantiem.

Noklausoties nozaru speciālistu ziņojumus, Brunovskas kundzei radās pārliecība, ka organizācijās ir šādi zinoši speciālisti. Problēma ir tā, ka liela daļa zemnieku nav gatavi vai nav ekonomiski spējīgi apmaksāt organizāciju speciālistu konsultācijas. Savukārt organizācijas nevar pastāvēt bez reāla finansējuma. Tādēļ ZM būtu jārod līdzekļi organizāciju finansiālam atbalstam un vienlaicīgi jāprasa no organizācijām aktīva darbība.

Maija Brunovska izteica arī nožēlu par to, ka šajā organizāciju ziņojumu sanāksmē bija ļoti maz Zemkopības ministrijas pārstāvju. Stratēģiju lauksaimniecībā izstrādā Zemkopības ministrija un šī nu bija tā reize, kad daudz ko varēja iegūt arī vadošās instances.

Agnese Hauka, LZF eksperte lauku attīstības jautājumos atzina, ka VLT aktivitāte ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ir iespēja un uzdevums katrai organizācijai atvēlēt laiku, lai izvērtētu situāciju tās pārstāvētajā nozarē, kas noder pašas organizācijas darba pilnveidošanai un lauksaimnieku interešu aizstāvībai. Ziņojumu prezentēšanas pasākuma ietvaros citām organizācijām ir iespēja vienas dienas laikā iepazīties ar aktualitātēm gandrīz visās lauksaimniecības nozarēs. Latvijas Zemnieku federācija izvērtēja mazo un vidējo saimniecību situāciju Latvijā un pasaules lauksaimniecības attīstības tendenču ietekmi uz to. LZF pārstāvji uzskata, ka šāda veida aktivitāte ir jāturpina arī nākamgad.