Zīdītājgovju audzēšanas ekonomiskie aspekti Zālēdāju projekta saimniecībās

Jau trīs gadus Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbojas ar saimniecībām, kas nodarbojas ar zīdītājgovju audzēšanu, kur gūst datus arī par to ekonomiskajiem rādītājiem, kas dod iespēju veikt arī pašizmaksas aprēķinus.

Pašizmaksas aprēķinā tiek iekļauti dati par saimniecības ieņēmumu un izmaksu pozīcijām, kas veidojušās vidēji uz vienu zīdītājgovi liellopu gaļas ražošanas un vaislas dzīvnieku audzēšanas procesā.

Pašizmaksa aprēķināta, saskaitot visas izmaksas, kas attiecas uz gaļas liellopu audzēšanu un realizāciju, un iegūto rezultātu dalot ar saimniecības gaļas liellopu realizācijas apjomiem kautsvarā.

Aprēķinot vidējos svērtos rādītājus, nav izdalītas atsevišķi konvencionālās un bioloģiskās saimniecības.

Aprēķinos izmantoti Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecību grāmatvedības dati, Lauksaimniecības datu centra (LDC) un saimniecību īpašnieku (vadītāju) sniegtā informācija.

Gaļas liellopu saimniecību specifika nosaka, ka to galvenais ieņēmumu avots ir realizētie liellopi. Saimniecības darbības efektivitāte ir atkarīga no iegūto teļu skaita uz 1 zīdītājgovi, to saglabāšanas, no teļu realizācijas vecuma un ķermeņa kondīcijas. Tā kā zīdītājgovs izaudzēšanas izmaksas ir augstas, jāpiemin, ka zīdītājgovju brāķēšana rada saimniecībai zaudējumus, jo netiek iegūti iespējamie teļi un rodas izmaksas zīdītājgovju izaudzēšanai ganāmpulka atjaunošanai vai palielināšanai.

Jāpiemin, ka vidējos svērtos rādītājus ietekmē arī Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecību specifika, izmantotās gaļas liellopu audzēšanas tehnoloģijas. Tomēr aprēķini parāda tendences un dod priekšstatu par gaļas liellopu saimniecību ekonomiku.

Lai objektīvi novērtētu gaļas liellopu saimniecību darbības rezultātus laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam, tiks analizēts realizētais gaļas apjoms kautsvarā un izmaksas vidēji uz vienu zīdītājgovi.

1. att. Vidēji svērtās ganāmpulka izmaksas, peļņa ar atbalstiem un subsīdijas (eiro), kas aprēķinātas uz vienu zīdītājgovi, un no ganāmpulka vidējais svērtais realizētais gaļas apjoms kautsvarā (kg) vidēji uz vienu zīdītājgovi, 2013.–2015. gadā

Analizējot Zālēdāju projekta gaļas liellopu saimniecību vidējās svērtās izmaksas laika periodā no 2013. līdz 2015. gadam, var secināt, ka izmaksas vidēji uz vienu zīdītājgovi ir atkarīgas no iegūtā teļu apjoma. Augstākās vidējās svērtās ganāmpulka izmaksas uz 1 zīdītājgovi saimniecību grupā bija 2014. gadā – 1521,26 eiro, bet zemākās – 2015. gadā – 1136,67 eiro. Salīdzinot 2014. gadu ar 2013. gadu, var secināt, ka vidējās svērtās izmaksas pieauga par 14%, proporcionāli realizētās liellopu gaļas apjomam (skatīt 1. attēlu). Savukārt, salīdzinot 2015. gadu un 2014. gadu, var secināt, ka vidējās svērtās izmaksas uz vienu zīdītājgovi 2015. gadā ir samazinājušās par 25%, bet vidējais svērtais realizētais gaļas apjoms 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir samazinājies par 24%. Var konstatēt, ka pastāv saistība starp iegūto teļu apjomu un izmaksām uz vienu zīdītājgovi.

Subsīdiju summa uz vienu zīdītājgovi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās par 19%; 2015. gadā tās ir vairāk nekā par 50% mazākas, nekā bija 2014. gadā. Peļņa ar atbalstiem uz vienu zīdītājgovi, 2014. gadu salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājusies par 30%, kas saistīts gan ar subsīdiju pieaugumu uz vienu zīdītājgovi, gan vidējās teļu realizācijas cenas kāpumu. Savukārt jau 2015. gadā ir vērojams peļņas ar atbalstiem kritums par 30%, kas saistīts vairāk ar subsīdiju apjoma samazināšanos vidēji uz vienu zīdītājgovi, kas noticis saistībā ar jauno LAP 2014.–2020. gadam ieviešanu un gaļas liellopu ganāmpulku paplašināšanos.

Analizējot izmaksas un ieņēmumus vidēji uz vienu govi, ir jāņem vērā saimniecībā esošā situācija ar teļu iegūšanu un saglabāšanu (skatīt 2. attēlu).

2. att. Vidējais svērtais iegūtais teļu skaits un saglabātais teļu skaits no zīdītājgovs Zālēdāju projekta demonstrējumu gaļas liellopu saimniecībās, 2013.–2015. gadā

Būtiski faktori, kas ietekmē vidēji iegūtos un saglabātos teļus, ir kļūdas zīdītājgovju ēdināšanā dažādos grūsnības periodos, palielināta zīdītājgovs ķermeņa kondīcija pirms dzemdībām, dažādas infekcijas un nepietiekami veltīta uzmanība tikko iegūtajiem teļiem. Iegūto teļu skaitu ietekmē arī nepietiekami uzraudzīta zīdītājgovs grūsnības iestāšanās un grūsnības norise. Būtiska ietekme ir straujai izmaiņu ieviešanai ganāmpulka pārvaldības sistēmā, kas atstāj negatīvas sekas uz teļu iegūšanas un saglabāšanas rādītājiem.

Faktori, kas ietekmē teļu iegūšanu un saglabāšanu, saimniecībās būs atšķirīgi, tādēļ katrā saimniecībā ir rūpīgi jāpārdomā un jāpilnveido ganāmpulka pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu labus teļu iegūšanas un saglabāšanas rezultātus.

Jāņem vērā, ka būtiski peļņu ar atbalstiem ietekmē arī realizācijas cenas un atbalstu apjoms.

3. att. Vidējie svērtie ieņēmumi no zīdītājgovs, teorētisks aprēķins, izmantojot SIA „Liellopu izsoļu nams” statistiku par vidējo realizēto šķirnes gaļas liellopu cenu 2013.–2015. gadā

Balstoties uz SIA „Liellopu izsoļu nams” vidējiem gada izsoļu rezultātiem par Šarolē un Limuzīnas šķirnes gaļas liellopu dzīvsvara realizācijas cenām, aprēķināti teorētiskie ieņēmumi, realizējot saražoto liellopu gaļu 2013., 2014. un 2015. gadā. Var konstatēt, ka realizācijas cenas ir būtiski atšķirīgas atšķirtajiem un nobarotajiem gaļas liellopiem. Analizējot 2013. gadu, var konstatēt, ka atšķirība starp 200 līdz 300 kilogramiem un virs 400 kilogramiem nobarotajiem liellopiem ir vērojama dzīvsvara kilograma nosolītās cenas atšķirība 23% apjomā, 2014. gadā šī atšķirība palielinās līdz 30% un jau 2015. gadā pārsniedz 40% (skatīt 3. attēlu). Tas norāda, ka augstāka realizācijas cena ir tikko atšķirtajiem gaļas liellopiem ap sešu mēnešu vecumu.

Veicot teorētisku aprēķinu, kurā tiek pieņemts, ka tiek realizēti tīršķirnes gaļas liellopi ar 300 un 400 kilogramu dzīvmasu, var konstatēt, ka par 300 kilogramus smagu, tikko atšķirtu tīršķirnes gaļas liellopu 2015. gadā var iegūt vairāk par 20% lielāku samaksu, nekā par nobarotu liellopu ar 400 kilogramu dzīvmasu. Balstoties uz šiem datiem, var secināt, ka gaļas liellopi ir jārealizē tajā brīdī, kad par tiem tiek maksāta lielākā cena par dzīvmasas kilogramu.

4. att. Vienas zīdītājgovs uzturēšanas izmaksas gadā un dienā, eiro, 2013.–2015. gadā

Zīdītājgovs uzturēšana, no kuras gada laikā nav iegūts teļš, veido aptuveni 60% no uzturēšanas izmaksām, kas ir vidēji uz vienu zīdītājgovi, ja ganāmpulkā tiek iegūti teļi (skatīt 4. attēlu). Analizējot izmaksas gada laikā, var secināt, ka izmaksas vidēji uz vienu zīdītājgovi ir proporcionāli mazākas, ja tiek saglabāts vairāk teļu vidēji uz vienu zīdītājgovi. Saglabājot 0,89 teļus, 2013. gadā saimniecības vidēji zīdītājgovs uzturēšanai tērēja ap 60% no kopējām ganāmpulka uzturēšanas izmaksām. Saglabājot 0,80 teļus, saimniecībām vidēji vienas zīdītājgovs uzturēšanai jātērē 63% no kopējām ganāmpulka uzturēšanas izmaksām, savukārt saglabājot 0,90 teļus, saimniecības vienas zīdītājgovs uzturēšanai tērēs ne vairāk par 52% no ganāmpulka uzturēšanas izmaksām. Vidējās svērtās izmaksas ietekmē arī Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecību specifika, tomēr būtiskās tendences saglabājas. Ekonomējot uz zīdītājgovju labturību, saimniecībai tiek radīti zaudējumi, jo netiek iegūti iespējamie ieņēmumi no atšķirto vai nobaroto teļu realizācijas un tiek uzturētas zīdītājgovis, kuras netiek izmantotas teļu ieguvē. Katra diena, kad zīdītājgovij ir aizkavējusies grūsnība, saimniecībai rada zaudējumus 2 eiro apmērā. Ja govs ir bijusi grūsna un ir iegūts teļš, kas nav saglabāts, saimniecībai gadā rodas zaudējumi vairāk nekā 700 eiro par govs uzturēšanu un neiegūtie ieņēmumi vairāk nekā 900 eiro par tīršķirnes teļu ar dzīvsvaru līdz 300 kilogramiem.

Ražojot un realizējot mazāk gaļas, samazinās saimniecības mainīgo izmaksu proporcija kopējā izmaksu struktūrā (skatīt 5. attēlu).

5. att. Vidēji svērtā pastāvīgo un mainīgo izmaksu attiecība Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecībās 2013.–2015. gadā

Jo mazāk liellopu jāuztur, jo mazāk resursu jāpatērē vidēji uz vienu zīdītājgovi lopbarības nodrošināšanai un ar lopkopību saistītu pakalpojumu apmaksai un mazvērtīgā inventāra iegādei, kā arī nepieciešams mazāks darbaspēka patēriņš.

6. att. Vidējā svērtā izmaksu struktūra vidēji uz vienu zīdītājgovi Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecībās 2013.–2015. gadā

Izmaksu struktūra ir atkarīga no saglabāto teļu skaita vidēji uz vienu zīdītājgovi. Palielinoties teļu skaitam, palielinās darbaspēka izmaksas (salīdzinot 2014. gadu ar 2015. gadu, darbaspēka izmaksas vidēji uz vienu zīdītājgovi samazinājās par 40%), kā arī pārējās lopkopības izmaksas, kas saistītas ar zīdītājgovju un nobarojamo gaļas liellopu kopšanu un nepieciešamā inventāra nodrošināšanu. Saglabājot vairāk teļu, samazinās vidējās svērtā pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas vidēji uz vienu zīdītājgovi, enerģijas un tehnikas remontu, pašražotās lopbarības un uzturēšanas izmaksas. Iegūstot vairāk teļu, saimniecības efektīvāk spēj izmantot saimniecības resursus un līdz ar to arī ātrāk atpelnīt investīcijas.  Nevar neievērot arī saimniecību saimniekošanas specifikas ietekmi, kas var nedaudz mainīt vidējos svērtos izmaksu rezultātus, saglabājot konkrētās gaļas liellopu saimniecību tendences.

Secinājumi

Audzējot gaļas liellopus, būtiska ir teļu ieguve, kas nodrošina saimniecībām ieņēmumus. Zīdītājgovis, no kurām nav iegūti un saglabāti teļi, ganāmpulkam rada zaudējumus, jo zīdītājgovs uzturēšana izmaksā vairāk nekā 2 eiro dienā. Veicot teļu nobarošanu, palielinās saimniecības izmaksas, kas saistītas ar teļu nobarošanu – lopbarības izmaksas, darbaspēka izmaksas, veterinārijas un pārējās lopkopības izmaksas.

Lai spētu nodrošināt efektīvu saimniekošanu, saimniecībām jārūpējas par augstiem teļu iegūšanas un saglabāšanas rādītājiem, kas pārsniedz 0,95 teļus uz govi, kuriem ir laba, attiecīgajai gaļas liellopu šķirnei raksturīga ģenētika, lai tie spētu ātri augt, efektīvi izmantot lopbarību un varētu iegūt kvalitatīvu vaislas materiālu, liemeni vai atšķirtu teļu, ko ir iespējams realizēt par iespējami augstāko cenu.

Zīdītājgovs uzturēšana izmaksā vairāk nekā divus eiro dienā, tādēļ saimniecībām, lai neciestu zaudējumus, jārūpējas, lai zīdītājgovij būtu pēc iespējas īsāks starpatnešanās periods. Uzmanība jāpievērš arī teļu saglabāšanai, jo zīdītājgovs, iznēsājot teļu, jau izmaksājusi vairāk nekā 700 eiro. Turklāt, nesaglabājot teļu, saimniecība cieš zaudējumus no neiegūtajiem ieņēmumiem par teļu realizāciju.

Teļu izaudzēšana ir dārgs process, jo teļa iegūšanai un izaudzēšanai līdz atšķiršanas vecumam ir nepieciešama zīdītājgovs, kuras uzturēšanas izmaksas ir vairāk nekā 700 eiro gadā. Lai samazinātu zaudējumus un uzlabotu saimniekošanu, ir jānodrošina sistemātiska un precīza ganāmpulka pārvaldīšana, rūpīgi jāseko līdzi gan zīdītājgovju, gan teļu ķermeņa kondīcijai un jānodrošina vismaz viens teļš no govs gadā. Teļu turpinot audzēt pēc atšķiršanas vecuma, tas kļūst vēl dārgāks, jo tiek patērēti resursi teļa nobarošanai.

Būtiski saimniecību ieņēmumus ietekmē cena, par kādu tiek realizēts teļš. Tādēļ saimniecībām ir jāseko līdzi tirgus situācijai – pieprasījumam, piedāvātajai cenai par gaļas liellopiem dažādos vecumos un tirgus pieprasītajai gaļas liellopa ķermeņa kondīcijai. Gaļas liellopi jārealizē, kad iespējams iegūt lielāko samaksu par dzīvmasas vai kautsvara kilogramu. Jāatceras, ka par gaļas liellopu krustojumiem, par nezināmiem krustojumiem samaksa par dzīvmasas kilogramu ir būtiski zemāka nekā par tīršķirnes vai zināmiem šķirnes gaļas liellopu krustojumiem.

Raivis Andersons,

LLKC ekonomikas konsultants,

sadarbībā ar LLKC Lopkopības kompetenču centru