Zinātnes ierosinājumi zvejai Baltijas jūrā 2014. gadam

Baltijas jūras zvejnieki un zivju apstrādātāji ar zināmām bažām gaida, kāds zivju guvums sagaidāms 2014. gadā. Tas būs stipri atkarīgs no nozvejas kvotām, bet to izmaiņu pamatā būs zinātnes veiktais zivju krājumu pašreizējā stāvokļa novērtējums un prognoze nākamajiem gadiem.

Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma šādu ikgadēju novērtējumu veic Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), kuras ietvaros ICES dalībvalstu atbildīgie zivsaimniecības pētniecības institūti, tai skaitā Latvijā – institūts „BIOR”, katru gadu pēc starptautiski apstiprinātas programmas veic zivju krājumu uzskaites un ievāc datus par katra Baltijas jūras zivju krājuma stāvokli. Latvijas zvejnieku intereses Baltijas jūrā skar šādi zivju krājumi, kuriem tiek noteiktas nozvejas kvotas: menca Rietum- un Austrumbaltijā, brētliņa Baltijas jūrā, reņģe jūras centrālajā daļā un Rīgas jūras līcī un lasis Baltijas jūras galvenajā baseinā, ietverot arī Rīgas jūras līci. Plekstei, akmeņplekstei un taimiņam kvotas nenosaka, bet dod vispārējas rekomendācijas šo sugu zvejas intensitātei, tātad nozveju neierobežo, tomēr jāievēro EK apstiprinātie zvejas regulēšanas tehniskie pasākumi: zvejas lieguma laiki vai rajoni, minimālais atļautais zivju izmērs lomos u.c. Attiecībā uz akmeņpleksti sakarā ar šīs zivs saspringto krājumu situāciju Latvija savos ūdeņos ir noteikusi speciālus zvejas ierobežojumus. Pārējo zivju zveju gan jūrā, gan piekrastē regulē ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

Tātad arī šopavasar ICES darba grupas apkopoja valstu 2012. gadā un 2013. gada pirmajos mēnešos ievāktos zinātniskos un statistiskos datus un, lietojot standarta matemātiskos modeļus, aprēķināja katra krājuma nārsta bara lielumu, krājumu papildinošo mazuļu daudzumu, zvejas ietekmi, sugu savstarpējo ietekmi, tad ICES sniedza krājuma attīstības prognozi nākamajos gados atkarībā no zvejas intensitātes un zinātnisko rekomendāciju, kā būtu jāveic zveja, lai nodrošinātu krājumu stabilitāti. Dabiski, prognoze tiek veikta, ņemot vērā arī vides apstākļu stāvokli. Zinātnes rekomendācija tālāk būs pamatā EK politiskajam lēmumam par nozvejas kvotām 2014. gadā. ICES rekomendācijas angļu valodā var lasīt organizācijas mājaslapā.

Menca
Mencas zveju regulē divās krājuma vienībās – Austrumbaltijas un Rietumbaltijas mencas krājumiem. Pēdējos piecos gados Latvijas galvenajā zvejas rajonā – Austrumbaltijā mencas krājumi ir dubultojušies, salīdzinot ar ļoti zemo līmeni gadsimta sākumā. Tās ir sekas gan nārsta apstākļu uzlabojumiem jūras dienvidu rajonos, gan stingro zvejas regulēšanas un kontroles pasākumu ieviešanai. Daudzgadējā pieredze rāda, ka, mencas krājumiem pieaugot, parasti tā arvien lielākos daudzumos izplatās no jūras dienvidiem ziemeļu virzienā un mencu skaits būtiski palielinās arī Latvijas ūdeņos, pat Rīgas jūras līcī, radot labas zvejas un makšķerēšanas iespējas. Tomēr šobrīd šāda sakarība neparādās, ko ICES skaidro ar jūras hidroloģiskā režīma īpatnībām. Pēc ICES novērtējuma, mencas krājumu augšanas (kaut arī nelielas) tendence 2013. gadā saglabājas, un tas nozīmē, ka mencas zvejas iespējas 2014. gadā kā atklātajā jūrā, tā arī piekrastē būs tuvas 2013. gada līmenim. Latvijas kvotas mencas zvejai 2013. gadā abos regulētajos rajonos kopā ir 6000 tonnu, no kurām piekrastes zvejai iedalītas 179 tonnas. 

Reņģe
Zinātnes novērtējuma iepriecinoša ziņa: 2014. gadā Rīgas jūras līcī reņģes krājumus labā stāvoklī palīdzēs saglabāt ražīgā 2011. gada reņģes mazuļu paaudze un zvejas iespējas būs tuvas 2012. – 2013. gada līmenim. Šajā rajonā saglabājas maza mencas kā plēsēja ietekme un krājumu atražošanos veicina pēdējo gadu siltās ziemas.

Latvijas nozvejas kvota reņģei Rīgas jūras līcī 2013. gadā ir 16,5 tūkst. t, tai skaitā piekrastes zvejai rezervētā kvotas daļa – 2,9 tūkst. t.

Reņģes krājumus Centrālajā Baltijā mencu skaitliskuma pēdējo gadu būtiskais pieaugums Baltijas jūrā pagaidām ir ietekmējis nedaudz, jo mencas un šī reņģes krājuma izplatības rajoni nesakrīt. Reņģu krājumi pēdējos gados palielinās, un 2014. gadā sagaidāms pieļaujamās nozvejas tālāks pieaugums, acīmredzot par 15 %.

Latvijai 2013.gadā iedalītā kvota šī rajona reņģei ir 2,5 tūkst. t, no kā piekrastē drīkst nozvejot 100 t.

Brētliņa
Šīs sugas krājumu novērtējums ir visai komplicēts, jo daļa brētliņas izplatības rajona (Dienvidbaltija) sakrīt ar mencas izplatību, un tur brētliņa ir viens no svarīgākajiem mencas barības objektiem, tātad zveja konkurē ar mencu. Tajā pašā laikā jūras centrālajos un ziemeļu rajonos brētliņa izplatības ziņā ir „nošķirta” no mencas un brētliņas zveju varētu intensificēt. ICES novērtējums paredz 2014. gadā nedaudz samazināt brētliņas zvejas kopējo intensitāti, salīdzinot ar 2013. gadu.

Latvijas kvota 2013. gadā ir 36,4 tūkst. t, piekrastei rezervēts – 15 t jūrā un 10 t Rīgas jūras līcī.

Lasis
Pēdējā ar kvotām regulētā suga. Laša nozveja Latvijā ir tālu zem piešķirtajām zvejas iespējām.

Plekste
Nozveja Latvijā ir stipri atkarīga no šo zivju tirgus pieprasījuma. ICES, vērtējot šīs sugas visas Baltijas jūras populācijas kopā, aicina nedaudz samazināt zvejas spiedienu. Tas ir saistīts ar lielajiem plekstes piezvejas izmetumiem mencu zvejā jūras dienvidu rajonos, kas neapšaubāmi kaitē plekstes krājumiem. Pēc institūta „BIOR” vērtējuma, plekstes populācija Latvijas ūdeņos ir labā stāvoklī un nav nepieciešami zvejas ierobežojumi papildus starptautiski noteiktajam plekstu zvejas liegumam nārsta laikā un minimālajam zivju izmēram.

Plekstes resursu izmantošanā par zināmu konkurentu rūpnieciskajai zvejai pēdējos gados varētu būt makšķerēšana. Šī suga ir makšķernieku lielas intereses objekts, kas periodā no augusta līdz vēlam rudenim piesaista tūkstošiem „plekstotāju” no visas Latvijas. Jaunie makšķerēšanas noteikumi atļauj dienā paturēt 10 kg plekstu loma. Jau divus gadus pēc kārtas rudenī notikušie plekstu makšķerēšanas čempionāti kļūst arvien populārāki.

 SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” jau vairākus gadus semināros un konferencēs uzsver ar makšķernieku apkalpošanu saistītas uzņēmējdarbības attīstīšanas iespējas un nepieciešamību piekrastes teritorijās.

Saistībā ar plekstu krājumiem nevar apiet reālos draudus, ko tiem rada agresīvais „svešzemnieks” –apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus), kas nepilnos 10 gados ir masveidīgi izplatījies gar visu Kurzemes piekrasti un Rīgas jūras līcī jau sasniedzis Rīgu. Šis „jūras latvānis” agresīvi ieņem dzīves telpu, izēd citu sugu, tai skaitā reņģu, ikrus, zivju mazuļus, barību, ieskaitot galveno plekstu barību – moluskus un vēzīšus. Līdz 200 g smagā un 25 cm garā zivs – svešzemniece jau ir guvusi saimniecisku nozīmi, zvejnieki to nodod pat tirdzniecībā. Pērn apaļā jūrasgrunduļa oficiālā nozveja bijusi 2,19 tonnas... Ļoti populārs tas ir makšķernieku vidū, ko var redzēt N. Grabovska videosižetā http://www.copeslietas.lv/site/video/player/1416-2012-05-02-uz-ziemelu-mola.htm.

Pret šo visai garšīgo zivi kā tādu nevarētu būt iebildumu, bet kā invazīva suga tā būtiski apdraud vietējo ekosistēmu un var radīt neatgriezeniskus zaudējumus Latvijas jūras ūdeņu zivju resursiem. Zinātnei un pārvaldes institūcijām tagad ir svarīgs uzdevums – meklēt metodes šo zaudējumu mazināšanai.

Sagatavoja Māris Vītiņš
Publikācija no informatīvā izdevuma "Zivju Lapa" Nr. 4 (20)