Lauku attīstības mērķus var sekmīgi sasniegt, tikai iesaistot vietējās kopienas. Kāda bijusi līdzšinējā pieredze un kā plānots atbalstīt Vietējo rīcības grupu (VRG) darbu nākotnē, spriests janvāra beigās Briselē notikušajā Eiropas Lauku attīstības tīklu (ENRD) „Teritoriju attīstības” darba grupas seminārā „Lauku attīstības programmas sekmīga ieviešana”.
Tajā kā eksperte no Latvijas piedalījās arī Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Agnese Hauka.
Iepazīstinot ar ES dalībvalstu pieredzi vietējo rīcības grupu attīstībai, Polijas pārstāvji Rišards Kaminskis un Elīza Kacmareka atzina, ka Polijā ir zema sabiedrības aktivitāte un savstarpējā uzticība. Tādēļ nākamajā plānošanas periodā ir būtiski palielināt iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedriskās kustībās. Iecerēts, ka 2014.–2020. gadu plānošanas periodā VRG lielums lauku teritorijās būs no 30 līdz 150 tūkstošiem iedzīvotāju un pilsētu teritorijās – 20 līdz 150 tūkstoši cilvēku. Plānots īstenot kā individuālos, tā kopprojektus. No ES līdzekļiem mazo nevalstisko organizāciju attīstībai plānots atbalstīt ciematu un mazo pilsētu sociālekonomisko attīstību, uzņēmējdarbību, veidot ģimeņu atbalstu centrus, atbalstīt sociālo uzņēmēju aktivitātes. Polijā ir 1,5 miljoni lauksaimnieku un tikai 300 tūkstoši no viņiem var iztikt ar lauksaimniecībā gūtajiem ienākumiem. Līdz ar to lielai lauku iedzīvotāju daļai ir jādomā par alternatīviem ienākumu veidiem un alternatīvām iespējām attīstīt vietējo kopienu.
Veronika Reša no Austrijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas norāda, ka 2014.–2020.gada plānošanas periodā Austrijā lielāka uzmanība tiks pievērsta VRG izstrādātās vietējās attīstības stratēģiju kvalitātei, kā arī notiks fokusēšanās uz jaunām tēmām. Austrija palielinās VRG autonomiju, piešķirot tām noteiktu budžetu un dodot iespēju pašām lemt par atbalsta intensitāti dažādu mērķu sasniegšanai, kā arī veidot stingru sasaisti ar vietējo attīstības stratēģiju. Noteikts, ka VRG jābūt nodarbinātam vismaz 1,5 darbiniekam, kurš strādā tikai VRG bez amatu apvienošanas. Plānota arī administratīvo procesu vienkāršošana, piemēram, maziem projektiem nosakot konstantu summu līdz 5700 eiro un nepieprasot grāmatvedības izmaksu dokumentu apliecinājumus. Arī VRG vadības administratīvajām izmaksām tiks noteikta konstanta summa, neprasot grāmatvedības apliecinājumus izmaksām.
Jolanta Vaičiūniene no Lietuvas Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta informēja, ka 2013. gadā Lietuvā bija 51 VRG (pārklāj 99% lauku teritorijas) un 1500 NVO, kuri iesaistās vietējās kopienas aktivitātēs. No kopējā LEADER finansējumā 2007.–2013. gadā 15,4% veidoja administratīvās izmaksas, bet pārējais finansējums tika ieguldīts aktivitātēs. Tikuši īstenoti 3219 vietējie projekti, izveidoti 144 uzņēmumi, renovēti kultūras centri, radītas darba vietas jauniešiem u. tml. Par LEADER ieguvumu uzskata lauku iedzīvotāju izpratnes un domāšanas maiņu, globālas izpratnes veidošanos, komunikācijas prasmju attīstīšanu, iemaņu un prasmju attīstīšanu. Tika izvirzīti vienkārši, bet ļoti skaidri mērķi.
Diskusijā kopumā atzīts, ka VRG lauku videi ir nepieciešamas un atbalstāmas. To darbu nedrīkstētu apgrūtināt ar liekām formalitātēm un sarežģītām prasībām. Vienlaikus VRG aktivitātēm ir jābūt cieši saistītam ar konkrētā reģiona attīstības stratēģiju. Diskusijā secināts, ka dalībvalstu līdzšinējā pieredze un ieradumi kavē patiesi inovatīvas un unikālas LEADER pieejas veidošanos. Kā jaunums – jāaktualizē lauksaimnieku iesaiste VRG un LEADER pasākumos.
Pēc COPA–COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja
Iveta Tomsone
Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.
UZZIŅA
COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
Pievienot komentāru