Aizkraukles novadā ierīkots izmēģinājums par zālāju attīstību

Zemnieku saimniecībā “Dārznieki”, kas nodarbojas ar lopkopību, pēta virsaugu ietekmes vērtējumu uz zelmeņa attīstību sējas gadā un pamatotas mēslošanas devas efektivitātes novērtējumu daudzgadīgajā zālājā.

Latvijā gaļas šķirņu zīdītājgovju skaitam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir tendence palielināties. Ja 01.01.2014 Lauksaimniecības datu centra datu bāzē pārraudzībā bija reģistrētas 29 094 zīdītājgovis, tad 2016. gada sākumā jau 39 387 zīdītājgovis. Šī tendence parāda, ka fermeri arvien vairāk ir gatavi veidot un paplašināt zīdītājgovju ganāmpulkus, galvenais zīdītājgovju ganāmpulku produkts ir atšķirtie teļi, kas tiek realizēti gan vaislai, gan eksportam. Tikai neliela daļa atšķirto teļu tiek atstāti saimniecībās tālākai nobarošanai, lai realizētu kā kvalitatīvu nišas produktu.

Nozīmīgs uzdevums saimniecībām, kuras uzsāk vai paplašina zīdītājgovju ganāmpulkus, ir nodrošināt gaļas liellopus ar pietiekamu daudzumu kvalitatīvas rupjā lopbarības (ganību zāle, skābbarība, siens), lai teļi, kuri tiek iegūti, spētu pilnvērtīgi augt un attīstīties, zīdītājgovīm ir jābūt labā ķermeņa kondīcijā.

Izmēģinājums par zālāju zelmeņa attīstību tika ierīkots z/s “Dārznieki” Aizkraukles novadā.LIZ 177 ha, 34 tiek nomāti, no tiem kultivētie zālāji ir 170 ha, kukurūza – 30 ha. Saimniecībā ir divi ganāmpulki: piena lopkopībai 140 slaucamas govis, gaļas lopkopībai 35 zīdītājgovis.

Saimniecība 2015. gadā tika realizēts piens par 142 301,42 eiro, nobarojamie liellopi – par 10 103,20 eiro, brāķa govis un nobarojamie piena lopi –  par 30 429,52 eiro.

Saimniecības īpašniece Ilga Bērtulsone norādīja, ka tieši tas, ka zemes resurss ir ap 200 hektāriem, bet gan slaucamo, gan zīdītājgovju skaits kopā ir ap 180, ļoti pārdomāti jāapsaimnieko katrs zemes hektārs, lai iegūtu vajadzīgo lopbarības daudzumu atbilstošā kvalitātē. Tāpēc saimniecībā tiek darīts viss, lai zālājus atjaunotu, uzturētu un mēslotu. Zīdītājgovju ganāmpulks tiek ganīts sētajos zālājos. Ganīšana tiek veikta pēc porciju apganīšanas metodes, katru otro dienu tiek pārvietots elektriskais gans un zīdītājgovis var ēst svaigu zālāja zelmeni, ganībās atrodas pārvietojamā muca ar dzeramo ūdeni.  Ziemas periodā zīdītājgovju ganāmpulks atrodas novietnē un tiek barots ar skābbarību un sienu.

Izmēģinājumu vadītāja Anita Anševica un zinātniskā konsultante Biruta Jansoneiepazīstināja klātesošos ar izmēģinājuma mērķi, augsnes analīžu rezultātiem un darba gaitu izmēģinājumā: analizēt kombinētās izmantošanas daudzgadīgo zālāju produktivitātes saglabāšanos, izmantojot virsaugus – viengadīgo aireni un zirņauzu mistru daudzgadīgo zālāju sējas, kā arī turpmākajā izmantošanas gadā, un rupjās lopbarības kvalitāti, izmantojot pamatotu minerālā mēslojuma devu esošajā daudzgadīgajā zālāja zelmenī.

Virsaugu (viengadīgās airenes un zirņauzu) ietekmes vērtējums sējas (2016. gads) gadā

Pamatinformācija par izmēģinājuma lauku un augsni

Izmēģinājuma lauka bloka numurs (LAD) – 57497-27712.

Priekšaugs – kukurūza (2015. gads).

2016. gada 11. aprīlī noņemtā augsnes parauga agroķīmisko rādītāju testēšanas pārskats.

Pamatinformācija par daudzgadīgā zālāja sugu sastāvu un virsaugiem

Daudzgadīgā zālāja maisījumā (kombinētās izmantošanas) iekļautās sugas – sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, timotiņš, ganību airene, pļavas auzene, sarkanā auzene. Izsējas norma 24 kg ha^-1.

Izvēlētie virsaugi: ganību airene ar izsējas normu 10 kg ha^-1 un zirņauzu mistrs (zirņi 50 %, auzas 50%) ar izsējas normu 150 kg ha^-1.

Pamatinformācija par izmēģinājuma ierīkošanu

Variantu skaits:

1. Kontrole (daudzgadīgais zālājs bez virsauga),
2. Daudzgadīgais zālājs ar virsaugu viengadīgā airene,
3. Daudzgadīgais zālājs ar virsaugu zirņauzu mistrs.

Ierīkošanas laiks (sējas laiks) 2016. gada 30. aprīlī.

Vienlaicīgi ar sēju augsnē iestrādāts minerālmēslojums NPK 6:26:30 –  150 kg ha^-1.

Veiktie novērojumi un turpmākais darbs izmēģinājumā

Dīgšana novērota 7. maijā.

Turpmākais darbs saistās ar virsauga un daudzgadīgā zālāja augšanas intensitātes, nezāļu attīstības dinamikas novērojumiem un iegūtās ražas uzskaiti un kvalitātes vērtējumiem, pašizmaksas aprēķiniem un datu matemātisko apstrādi.

 Pamatotas minerālmēslojuma devas efektivitātes vērtējums 2015. gadā sētajā zālāja zelmenī

Pamatinformācija par izmēģinājuma lauku un augsni

Izmēģinājuma lauka bloka numurs (LAD) – 57746-27830.

2016. gada 11. aprīlī noņemtā augsnes parauga agroķīmisko rādītāju testēšanas pārskats.

Pamatinformācija par daudzgadīgā zālāja zelmeni

Sējas gads 2014. gads. Daudzgadīgā zālāja zelmenī iekļautās sugas – sarkanais āboliņš, timotiņš, pļavas auzene, ganību airene. Daudzgadīgā zālāja izmantošanas veids – pļaušana.

1. Pamatinformācija par demonstrējuma ierīkošanu
2. Variantu skaits:
3. kontrole (daudzgadīgais zālājs bez mēslojuma),
4. daudzgadīgais zālājs ar mēslojumu (250 kg NPK 6:26:30).

2016. gada 9. maijā veikta lauka ecēšana.

Lietotā mēslojuma deva 250 kg NPK 6:26:30 (2016. gada 14. aprīlī).

Veiktie novērojumi un turpmākais darbs demonstrējumā

Turpmākais darbs saistās ar daudzgadīgā zālāja augšanas intensitātes novērojumiem un iegūtās ražas uzskaiti un kvalitātes vērtējumiem, pašizmaksas aprēķiniem un datu matemātisko apstrādi.

Agronomijas zinātņu doktore Biruta Jansone saimniekiem lūdza rūpēties par pilnvērtīgu daudzgadīgo zālāju apsaimniekošanu, jo, tikai pareizi izvēlēti, tie ir pamats kvalitatīvai lopbarības bāzei gaļas liellopu audzēšanā un nerada zaudējumus saimniecībai. Runātāja skaidroja, ja zālājā parādījusies tīruma zvēre (nezāle), vienīgais veids, kā ar tām cīnīties, ir appļaut augus, pirms tie sākuši ziedēt.

Kaspars Ādams, SIA “Izsoļu nams” vadītājs, uzsvēra, ka patlaban 60–70% no iepirktajiem liellopiem nonāk Eiropas tirgū. Eiropā vispieprasītākā ir Šarolē un Limuzīna šķirnes lopu gaļa. Savukārt tiem piensaimniekiem, kuri apsver pāriešanu no piena uz gaļas govīm, der atcerēties, ka, krustojot dzīvniekus, vien pēc četrām vai pat vairāk paaudzēm var iegūt kvalitatīvu gaļas lopu. Tomēr Eiropas pircēji šādus krustojumus necenšas izvēlēties.

Fermu dienu apmeklētājiem bija iespēja z/s “Dārzieki” apskatīt izmēģinājumiem iesētos zālājus un iepriekšējos gados sētos zālājus, kultivētās ganības zīdītājgovīm un pašu zīdītājgovju ganāmpulku. Izmēģinājumā iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC. Pasākums notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Atziņas:

• Latvijā turpina palielināties Šarolē šķirnes dzīvnieku skaits tāpēc, ka Eiropā tiek pieprasīti tālākai nobarošanai šīs šķirnes bullīši.

• Vienas zīdītājgovs uzturēšanas izmaksas diennaktī izmēģinājumu saimniecībās ir ap 2 eiro, gadā vidēji no 600–900 eiro uz zīdītājgovi.

• Realizējot dzīvniekus pēc atšķiršanas, tikai par labas kvalitātes 6–8 mēnešu vecu bullēnu var saņemt labu cenu (2015. gadā pat virs 3 eiro /par dzīvmasas kilogramu).

• Gaļas lopu audzētāji reti veic augšņu agroķīmisko izpēti. Taču šie dati ir ārkārtīgi svarīgi, izvēloties piemērotus augus katram augsnes tipam. Skābā zemē, kur pH ir līdz 5,5, vienīgais, kas labi augs no tauriņziežiem, būs bastards, baltais āboliņš un vanagnadziņi, bet no stiebrzālēm – tikai timotiņš. Ja šādā augsnē iesēsiet ko citu, tas neaugs, nauda būs iztērēta, un visu nāksies darīt no jauna.

• Latvijas klimatiskajos apstākļos aug visas Igaunijā un Skandināvijā radītās zālāju šķirnes, kā arī Lietuvas piedāvātā lucerna.

• Ja gaļas lopiem vēlaties sagatavot barību ar augstu proteīna saturu, zāle jāpļauj, pirms tā sākusi ziedēt, – no jūnija pirmās līdz jūlija pirmajai dekādei.

• Fermu dienu dalībnieks klātienē pārliecinājās, cik atšķirīgi ir mēsloti un nemēsloti kultivētā zālāja lauki. Mēslotajā lauka daļā zāles masa ir divreiz lielāka kā nemēslotajā. Lietotā mēslojuma deva 250 kg/ha, NPK 6:26:30, mēslots 2016. gada 14. aprīlī.

Anita Siliņa,

LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja