Polijas zemnieki prot saimniekot

Izmantoju iespēju kopā ar citiem kartupeļu audzētājiem un SIA “Agrimatco” speciālistiem viesoties Polijas dienvidos. Šī ir zeme, kurā pabūts ne reizi vien, bet katru reizi tā ar kaut ko spēj pārsteigt.

Pārdomas ceļā līdz galamērķim

Polijas ziemeļu daļa pa ceļam uz Varšavu ir mazo zemnieku saimniecību valstība. Aiz ciematu mājām slejas lauku strēmeles, kurās aug dažādas kultūras. Tādi lauki vēsturiski tur bijuši nemainīgi gadu desmitiem. Visi zemnieki saimnieko, un neapstrādātu lauku praktiski nav. Pārsteidz tas, ka poļu zemnieki nebūt nesteidz modernizēt savu tehnikas parku. Lielākoties strādā pašu poļu ražotie “Ursus” markas traktori, arī pārējā tehnika lielākoties ir pašu valstī ražotā. Ne vēsts no rietumu dārgās un spožās tehnikas, līdz ar to – atkarības no ES naudas plūsmas, bankām un lieliem parādiem. Daudzi varbūt oponēs, bet kur tad modernā tehnika, attīstība. Visticamāk, tādām mazām platībām nekad nebūs ekonomiski pamatoti iepirkt modernu tehniku. Toties tādējādi iespējams saražot produkciju lēti un ar mazākiem ieguldījumiem. Manuprāt, mēs, dzenoties pēc straujas attīstības, kaut kādā brīdī pazaudējam kontroli pār ekonomiski izdevīgāko lauksaimniecisko ražošanu. To pārmāc iespēja visu padarīt ātri, iegūt augstas ražas. Tas ir arī katra zemnieka izvēles jautājums.

Tipiska augkopības saimniecība

Pirmā saimniecība, kuru apmeklējām jau Polijas dienvidos, ir liela – ap 2000 ha, tipiska augkopības saimniecība, jo lopu saimniecībā nav. Saimnieks Rajnards Matejka uzsāk savu stāstījumu. Lauki ir izvietoti pat līdz 35 km rādiusā. Saimniecībai ir sena vēsture, jo tajā sāka saimniekot jau viņa tēvs ar 16 ha un cūku audzēšanu. Tagad cūku novietnē ir noliktava tehnikai. Rajnards sāka iepirkt laukus, un šodien tā ir kļuvusi par lielu un attīstītu saimniecību. Zemes cena šajā apvidū ir augsta – 13 000–14 000 eiro/ha. Opoles reģions ir viens no pazīstamākajiem lauksaimniecības rajoniem Polijā. Galvenās kultūras ir ziemas kvieši, ziemas rapsis, cukurbietes un, kas ir interesanti, – 60 ha atvēlēti grieztiem ziediem. Kukurūzu audzē graudiem, piemērotajos laukos, vienā un tajā pašā vietā tā tiek audzēta pat līdz 10 gadiem. Pašiem ir lieli graudu uzglabāšanas torņi, no kuriem mašīnu var uzpildīt 5–6 minūtēs. Augsnes ir blīvas un smagas, tādēļ prasa rūpīgu agrotehniku. Graudaugu audzēšanā izmanto bezaršanas tehnoloģijas un iegūst 7–9 t/ha graudu ražu. Pašiem ir arī jaudīgas kaltes. Graudaugu papildmēslošanā izmanto šķidros slāpekļa mēslus, 28% N mēslojumu izsmidzina ar devu 150 l/ha trīs reizes sezonā. Tā no 150 kg/ha tīrvielas tiek iedoti 90 kg/ha slāpekļa tīrvielas. Interesanti, ka 55–65% no visiem audzētajiem kviešiem ir šķirnes ar zemu glutēna saturu. Acīmredzot, pieprasījums pēc zema satura glutēna pārtikas pieaug ar katru gadu. Fungicīdus izsmidzina četras reizes, apvienojot kopā ar nepieciešamajiem lapu (ārpussakņu mēslojumiem). Augšanas regulators tiek izsmidzināts tikai vienu reizi. Pēc augsnes rādītājiem labākajos laukos tiek audzētas cukurbietes. Mums gan jau tā ir vēsture.

Daudz – 60 ha platībā tiek audzētas gladiolas grieztajiem ziediem. Visa tehnika ir ievesta no Holandes, un tas ir saprotami. Sīpolu stādāmā mašīna tikko ir bijusi darbā, apstādīti daudzi ha ar gladiolu sīpoliem. Sīpoli, kas tiek stādīti, tiek šķiroti pēc diametra. Tā kā pelēkā puve (Botrytis) ir lielākais bieds audzēšanā, sīpoli, pirms tie iekrīt rindā un tiek apsegti ar augsni, tiek apsmidzināti ar fungicīdu. Stāda lielākoties 30 mm lielo sīpolu frakciju, jo izstādot lielākus, tie vairāk slimo. No vasaras sākumā izstādītajiem sīpoliem rudenī jau tiks griezti ziedi. Izrādās, ka šīs kultūras audzēšanā ir senas tradīcijas, jo to jau ir darījis Rajnarda tēvs – ievērojams zinātnieks Polijā, kurš savu zinātnieka dzīvi bija veltījis tieši gladiolām. Neskatoties uz to, piecas reizes sezonā no Vācijas tiek uzaicināts “dārgs” profesors – konsultants. Līdz šim gladiolas tika laistītas ar spoles tipa sprinkleru laistīšanas iekārtu. Tagad veikts dziļurbums, un lauks 8–10 ha platībā tiek nolaistīts vienā paņēmienā, izmantojot “Netafim” firmas pilienveida laistīšanas iekārtas. Tiek ietaupīti ūdens resursi, un gladiolas mazāk slimo. Kā jauna nišas kultūra vairāku hektāru platībā tiek audzētas peonijas. Tās tiek izstādītas ar rokām 30 cm attālās rindās. Esam liecinieki, kā sagriezto peoniju konteiners ir atceļojis uz noliktavu. Ziedi tiek sašķiroti pa pušķiem un aizvesti uz dzesētavu, no kurienes jau uzsāks ceļu uz veikaliem, vai arī vācieši paši atbrauks pakaļ. Griezto peoniju ziedu tirgus niša vēl tiek iztaustīta un apzināta. Tātad arī poļu zemnieki nebaidās eksperimentēt. Viena interesanta atziņa izskanēja saistībā ar mazajiem plēves tuneļiem, – ja plēves uzvilkšanai tiek izmantoti trapecveida profili, tad salnas praktiski nespēj kaitēt, toties, ja izmanto jau pie mums zināmos – pusapļa profilus, tad tajos audzētām kultūrām salnas var nodarīt kaitējumu. Kā varēja saprast, tad ES finansiālais atbalsts arī tiek saņemts, taču biznesa plāna aprēķinos tas netiek ņemts vērā. Saimnieks uzskata, ir jāspēj biznesu attīstīt arī bez Eiropas lauksaimnieciskajām subsīdijām.

Interesanta daudznozaru saimniecība

Otrā saimniecība, kurā saimnieko Rafals Gavlica, ir mazāka, kopā tikai 800 ha. Galvenās kultūras, kuras tiek audzētas, ir graudaugi, rapsis un kartupeļi. Visa izaudzētā graudaugu raža tiek patērēta uz vietas saimniecībā, jo tā ir daudznozaru, tiek audzēti arī liellopi, cūkas un vistas. Lai arī kartupeļu platība nav liela, tikai 31 ha, tomēr ražas ir labas, šogad saimnieks tēmē uz 60 t/ha. Savukārt 2015. gads gan nebija sekmīgs, bumbuļu raža bija tikai 30 t/ha. Audzē tādas pazīstamas kartupeļu šķirnes kā ‘Vineta’, ‘Bellarosa’ un ‘Red Fantasy’. Visas ir zināmas arī Latvijā, pēdējās divas ir sarkanās mizas šķirnes. Kartupeļus vāc no 30–35 mm lieluma līdz 70 mm, lielākoties eksportē uz Bulgāriju un Ungāriju. Dzeltenās mizas kartupeļi stādījumu struktūrā veido divas trešdaļas, bet sarkanie – vienu trešdaļu. Audzējot tiek ievērota augmaiņa, kartupeļus stāda ik pēc četriem gadiem, pēc graudaugiem. Audzē 75 cm vagu attālumos, bet vagā 25–32 cm attālumā. Saimnieks plāno nākotnē pāriet uz lielākiem vagu attālumiem, jo tādai ražai ir “grūti” izvietoties pašreizējā vagu profilā, un daļa bumbuļu var kļūt zaļi. Pamatmēslojumā reizē ar stādīšanu dod 1000 kg/ha NPK, bet slāpekļa mēslojumu nedod vairāk kā 150 kg/ha tīrvielas. Stādāmo materiālu kodina, vagas uzfrēzē pēc kartupeļu sadīgšanas. Kā nezāļu apkarošanas līdzekļi tiek izmantoti mums pazīstamie herbicīdi Mistral un Titus. Fungicīdi tiek smidzināti piecas reizes. Izmantoti tiek sistēmas un lokālas sistēmas fungicīdi, kontakta – vispār netiek izmantoti. Līdz ar fungicīdiem tiek izmantoti lapu mēslojumi no vācu kompānijas Compo. Tās mēslojumi, ne tikai lapu, bet arī granulētie, ir pieejami, lai arī ne pilnīgi viss sortiments, Latvijā – SIA “Agrimatco”. Šī ir viena no tām atšķirībām, ko vēl neizmanto visas kartupeļu audzētāju saimniecības Latvijā. Mēslojuma lietošana gan attaisnos sevi tikai tad, ja raža būs lielāka par 30 t/ha. Pirms ražas novākšanas atkarībā no lakstu masas desikācijai (lakstu nožāvēšanai) tiek izmantots Reglons vienu vai divas reizes. Raža tiek vākta 20 dienas, sākot no septembra vidus pa 1,5 ha dienā. Šķirojot kartupeļus realizācijai, darbu veic desmit cilvēki, kas ar šķirojamās līnijas palīdzību dienā sašķiro ap 60 t kartupeļu.

Reģionālā lauksaimniecības izstāde

Reģionālā lauksaimniecības izstāde “OpolAgro” izvietojusies bijušajā lidlaukā, līdz ar to plašumi ir gana lieli, lai 40 ha platībā vietas pietiktu visiem – izstāžu teltīm un stendiem, dzīvniekiem un milzīgam visdažādākās tehnikas sortimentam. Varbūt arī mums beidzot no Rāmavas šaurības vajadzētu pārcelties uz kādu izbijušu lidlauku (laba ideja). Poļi malači, daudz mācās un cītīgi uztur savu mašīnbūvi salīdzinoši labā līmenī. Kvalitātes ziņā tai gan grūti konkurēt ar rietumu lauksaimniecības mašīnbūvi, tomēr daļai saimniecību tas ir ļoti labs risinājums. Ļoti plašā sortimentā bija redzama augsnes apstrādes tehnika, sākot no arkliem un beidzot ar kombinētajiem bezaršanas tehnoloģijas agregātiem. Tehnikas demonstrējumi atbilstoši sezonai vairāk bija vērsti uz lopbarības sagatavošanas tehniku. Atsevišķā vietā ar savu produkciju iepazīstināja arī Polijas mājražotāji – sākot no maizes un beidzot ar alkoholu. Palika iespaids, ka poļi tomēr ir droši, ka viņu lauksaimnieki ne tikai izdzīvos, bet arī attīstīsies. Man bija pārsteigums par to, cik ļoti pie viņiem dzīvotspējīgas ir bezaršanas tehnoloģijas, jo atradu un iegādājos pat žurnālu, kas veltīts tikai šai tēmai.

Māris Narvils, LLKCAugkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā