Brāļi Baloži sākuši izgatavot ģitāras

Brāļi Māris un Mārtiņš Baloži dzīvo Riebiņu novada Stabulnieku pagastā. Jaunieši ģimenes uzņēmumā nodarbojas ar kokapstrādi un šobrīd uzsākuši pat ģitāru izgatavošanu. Pagaidām ģitāras vairāk tiek izgatavotas hobija līmenī, bet nākotnē tas varētu kļūt par ienesīgu biznesu.

Darbojoties kokapstrādē, 2015. gadā brāļi ieguva arī sertifikātu par apmācību kursa beigšanu Valsts Lauku tīkla aktivitātē “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” un jau otro gadu piedalās LLKC organizētajā konkursā “Laukiem būt!”. Reģionālo darbu aizstāvēšanā šogad viņi ieguva Mentora balvu. Jaunieši atzinīgi novērtēja iespēju piedalīties konkursā un savas idejas prezentēt “skaļi”. Brāļi atzīst, ka tā bija iespēja un izaicinājums, ko viņi iesaka izmantot arī citiem. Tikai runājot un sapņojot, idejas arī īstenojas.

Zemnieku saimniecība “Brāļi Baloži” ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar mēbeļu, kāpņu durvju un logu izgatavošanu, sniedz arī zāģbaļķu zāģēšanas pakalpojumus. Papildus saimniecībā tiek audzēti graudaugi.

Kokapstrādē kopš bērnības

Jaunieši kokapstrādē iesaistījušies kopš bērnības, jo vectēvs un tēvs ir galdnieki.  Māris smej, ka bērnībā lielāko dienas daļu pavadījis, spēlējoties ģimenes darbnīcā. Gadu garumā uzkrātās praktiskās zināšanas tika nostiprinātas izglītības iestādēs. Māris ieguva izglītību Latvijas Lauksaimniecības universitātē kā kokapstrādes inženieris. Savukārt Mārtiņš pabeidza Cēsu profesionālo vidusskolu kā mēbeļu galdnieks. Studiju laikā brāļi dzīvoja pilsētās, bet tik un tā katras brīvdienas brauca uz laukiem. Kā daudzi jaunieši pēc izglītības iegūšanas, arī Māris un Mārtiņš savu laimi izmēģinājuši ārzemēs, tomēr ātri vien ceļš veda mājup. Ārzemēs būdami, sapratuši, ka dzīvos un strādās laukos un darbības niša būs saistīta ar koksni un kokapstrādi. Tā kā ģimenei ir kokapstrādes darbnīca, brāļi sāka to izmantot savu ideju īstenošanai. Turpat arī tiek realizēta viena no pārdrošākajām idejām – ģitāru izgatavošana. Tāpat kā ikviens no mums, arī Māris un Mārtiņš ir dažādu tipu cilvēki: Māris ir vairāk runātājs, savukārt Mārtiņš – darītājs.

Māris stāsta, ka ideja radusies pavisam nejauši, kad māsa saka mācīties Viļānu mākslas un mūzikas skolā ģitārspēli, un viņai bija nepieciešams savs instruments. Tad jaunieši nolēma nevis iegādāties rūpnieciski ražotu ģitāru, bet izgatavot to paši, jo, ja izglītība un praktiskās iemaņas ir, kāpēc gan to neizmantot. Sākumā brāļi atrada akustiskās ģitāras rasējumu un tika saprasts, ka ģitāras izgatavošana ir ļoti smalks un niansēts process, un tas nepavisam nebūs vienkārši. Lai arī grūtības sapratuši jau procesa sākumā, viņi neapstājās, bet gan mēģināja, darīja un pierādīja, ka to spēj.

Smalks un sarežģīts izgatavošanas process

Brāļi atklāj svarīgākās pamatlietas ģitāras izgatavošanā. Materiāli ģitāras izgatavošanai tika iegādāti dažādos kokapstrādes un mūzikas veikalos. Pirmo ģitāru brāļi izgatavojuši no egles un kļavas koksnes. Ģitāras izgatavošanā tiek izmantotas tikai tās koku sugas, kam ir rezonanses spēja, piemēram, kā eglei un kļavai un vēl vairākām eksotiskām koku sugām. Ģitāras korpusu izlocīja no kļavas lameles. Korpusa priekšpuse tika izgatavota no egles, no kuras tika atlasīta tikai radiāla koksne, lai būtu labākas skaņas īpašības. Tāpat visas ribas, kas ir ģitāras korpusā, bija izgatavotas no egles. Ģitāras korpuss tika turēts formā, kamēr netika pielīmēta ģitāras priekšpuse un aizmugure. Aizmugure tika gatavota no kļavas. Grifs ir ļoti svarīga detaļa, un tas tika izgatavots no kļavas. Grifa sagatavi izgatavo ar virsmēriem, lai koksne zaudē spriegumu. Kad grifs bija nostāvējies un vairs nenotika deformācijas, tas tika pieslīpēts precīzajā formā. Brāļu gatavotajai akustiskajai ģitārai bija metāla stīgas, kas radīja ļoti lielu spriegumu grifā. Līdz ar to šīs ģitāras grifā bija jāiestrādā metāla stienis. Lielais spriegums ar laiku izliec grifu, taču metāla stienis regulē, izlīdzina grifu un nodrošina tam lielāku stabilitāti. Korpusa daļa ar grifu tika savienota ar dzeguļa palīdzību. Ģitāras detaļas tika slīpētas ar dažāda raupjuma slīppapīriem, līdz panākts nepieciešamais virsmas gludums. Beigās ģitāra tika apgleznota, tonēta un lakota.  

Nemitīgi darbojoties un izzinot visus procesus, pirmā ģitāra bija gatava. Brāļi atzīst, ka ģitāra jāizgatavo ar pacietību un rūpību. Tās izgatavošanas process ilga apmēram mēnesi. Izgatavotā ģitāra bija arī jānovērtē. Brāļiem muzikālās izglītības nav, tāpēc ģitāru izmēģināja Mūzikas skolas pedagogi, un veikumu atzinīgi novērtēja, lai arī ražošanas procesā bija radušās vairākas nepilnības. Brāļi atzīst, ka pēc pirmās ģitāras izgatavošanas viņi ir sapratuši savas kļūdas un otrreiz tās nepieļaus. Šobrīd jaunieši strādā pie vēl dažu ģitāru prototipa izgatavošanas, lai gala produkts būtu nevainojams.

Dažādas tehnikas un produkti

Papildus jaunieši izgatavo dažādus virpotus traukus un svečturus, mēbeles un pat bērnu rotaļlietas. Lai gan šobrīd Mārtiņš un Māris Baloži savu atsevišķu uzņēmējdarbību kā ģitāru ražotāji nav vēl reģistrējuši, tas ir tuvākais nākotnes plāns. Tas dos iespēju startēt projektos un piesaistīt investīcijas ražošanas procesa modernizācijai un produkcijas klāsta dažādošanai. Brāļi ar savu neatlaidību un darba sparu spēj nodrošināt izstrādājumu kvalitāti un ir pierādījuši savu meistarību dažādās kokapstrādes tehnikās un produktos.  Kvalitatīvu produktu ražošana nodrošinās brāļu atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām.

Lai atpūstos no ikdienas darbiem, brāļi dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā “Stabulnieki”. Māris stāsta, ka mamma ir deju kolektīva vadītāja, varbūt arī tāpēc visa ģimene ir iesaistīta.

Prieks, ka jaunieši ir atraduši savu dzīves jēgu, darot to, kas patīk un izdodas.

Jolanta Augšpūle

LLKC Preiļu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante