Preiļos mācās par SEG ierobežošanu augkopībā

LLKC Preiļu konsultāciju birojs Līgo svētku nedēļā organizēja divu dienu bezmaksas apmācības „Izmaksu efektīvie siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) ierobežojošie pasākumi augkopībā ražošanas energoefektivitātes uzlabošanai un SEG samazināšanai uz produkcijas vienību.”

Šajā reizē vienkopus pulcējās 20 zinātkāri mācību dalībnieki no Preiļu, Līvānu, Vārkavas un Riebiņu puses, kuri Zemkopības zinātniskā institūta direktora Jāņa Vigovska vadībā ieguva zināšanas par galvenajiem SEG avotiem, svarīgākajiem to samazināšanas pasākumiem, par ilggadīgo zālāju saglabāšanu,  ekoloģiskas nozīmes teritoriju izveidošanu un pareizu mēslošanas līdzekļu lietošanu.

SEG lauksaimniecības sektorā galvenokārt veidojas no zarnu fermentācijas – metāna (CH₄) emisijas, kūtsmēslu apsaimniekošanas – CH₄ vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisijas, lauksaimnieciskās augsnes N₂O emisijas un cita veida emisijām. Augkopības jomā, lai samazinātu nitrātu izskalošanos, N₂O NH₃ emisiju, ir ieteicama starpkultūru audzēšana, jo tā ierobežo kaitēkļu un nezāļu izplatību, samazina erozijas iespējamību un uzlabo augsnes auglību. Audzējot starpkultūras, saimniecībā palielinās bioloģiskā daudzveidība augsnē, labāk saglabājas tajā barības elementi. No SEG samazināšanas viedokļa būtu vēlama konservējošā augsnes apstrāde, kas ietver minimālo augsnes apstrādi, bezaršanas tehnoloģija u. c., lai samazinātu vēja un ūdens eroziju. Konservējošas augsnes apstrāde turklāt samazina augsnes sablīvēšanos, saglabā augsnē ūdeni un oglekli, palielina organiskās vielas saturu un samazina SEG no augsnes.

Iegūstot teorētiskās zināšanas par SEG ierobežojošiem pasākumiem, otrajā mācību dienā dalībnieki devās uz saimniecībām, kurās tika runāts par energoefektivitātes uzlabošanu un SEG samazināšanu uz produkcijas vienību. Dienas sākumā tika apmeklēta z/s “Līdumi”. Saimniecība nodarbojas ar graudkopību un apsaimnieko apmēram 300 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Saimniecībā tiek izmantota bezaršanas tehnoloģija SEG samazināšanai.

Dienas otrajā pusē tika apmeklēta z/s “Kotiņi”, kas ir viena lielākajām sēklaudzētāju saimniecībām Latvijā. Jau 1992. gadā saimniecība sāka nodarboties ar graudaugu audzēšanu un lopbarības ražošanu. Šobrīd saimniecība apsaimnieko ap 3000 ha zemes. Lielākā daļa izaudzēto graudu uz vietas saimniecībā tiek arī pārstrādāti un iegūti dažādi lopbarības miltu maisījumi un pārtikas kviešu milti. Tāpat saimniecībā tiek spiesta rapšu eļļa un pārdota sertificēta graudaugu sēkla. Saimniecības apmeklējuma laikā mācību dalībnieki runāja par SEG samazināšanas pasākumiem un iespējām tos īstenot. Augu maiņa arī ir svarīgs priekšnoteikums SEG mazināšanā. Augu maiņā iekļaujot slāpekli piesaistošās (kā pupas, zirņus u.c.) kultūras, samazināsies slāpekļa mēslojuma nepieciešamība.

Dalībnieki atzina, ka mācības bija vērtīgas, jo liek aizdomāties arī par slāpekļa mēslojuma samazināšanas nepieciešamību. Laba saimniekošanas prakse ir jāievēro, kas nesīs arī finansiālus ieguvumus.

Mācības notika Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītība un prasmju apguves pasākumi” ietvaros (LAD līguma Nr. LAD030816/V35) ietvaros.

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante