Saldū notikušas aršanas mācības

Kad, LLKC Saldus konsultāciju birojs maijā organizēja mācības “Lauka smidzinātāja sagatavošana darbam atbilstoši labai lauksaimniecībai un vides stāvokļa nodrošināšanai”, to dalībnieki ierosināja, ka noderīgas būtu arī aršanas mācības. Uzklausījām dalībnieku vēlmes, un aicinājām viņus 12. jūlijā uz praktisku semināru par arklu regulēšanu un kvalitatīva aruma nodrošināšanu, kuru vadīja LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.

Savu lauku praktiskai darbībai mums bija uzticējusi SIA “Saldus Agro”. Neskatoties uz salīdzinoši lietaino vasaru mūsu pusē, 12. jūlijā laikapstākļi bija labvēlīgi, un Jānis Kažotnieks ierosināja ne tikai praktisko, bet arī teorētisko daļu organizēt uz lauka.

Semināru Jānis Kažotnieks iesāka ar stāstījumu par sevi, savu pieredzi, pieļautajām kļūdām un to, kāpēc jau vairāk nekā 20 gadus ir aizrāvies ar aršanu. Uzrunāja publiku, lai iesaistās arī ar saviem stāstījumiem.

Kā jau jebkura darba pamatā ir drošība, un arī arot ir jāievēro darba drošība, tāpēc lektors uzsvēra būtiskākās lietas, ko ievērot, strādājot ar arkliem un pārvietojot tos pa ceļiem. Dodoties visiem kopīgi uz lauka, lektors jau pārvietošanās laikā pamanīja kļūdas un informēja par to braucējus, pastāstīja, kā ir pareizi – vadītājam ir jāapzinās vadītās tehnikas gabarīti, jānodrošina tehnika ar atstarojošiem elementiem, jāuztur kārtība savā darba vietā (traktorā), jāapzinās iespējamie riski. Pat dēļ vismazākās tehnikas nepilnības var notikt nelaime, tāpēc pirms darba tehnikai līdz sīkumam ir jābūt sagatavotai un pārbaudītai. Pāri visam, lai arī cik vērtīga būtu tehnika, Jānis Kažotnieks min, ka tā nevar būt vērtīgāka par cilvēka dzīvību, tāpēc visupirms ir jāsarga pašam sevi.

Jānis Kažotnieks atzīst, ka aršana ir dārgs process. Arot vienu ha lielu lauku, tiek “kustināts” 2000 kubikmetru liels zemes daudzums, salīdzinājumam – tās esot 200 kravas automašīnas. Taču nekvalitatīva aršana izmaksā vēl dārgāk. Ir jāar kvalitatīvi, lai aruma gultne veidotos līdzena. Ja arot gultne ir izveidojusies nelīdzena, iesētā auga sēklām ir atšķirīgs attālums līdz zemes virskārtai un mitrumam, kas veicina dažādu augu attīstību, – kamēr viena daļa ir nogatavojusies, otra vēl tikai gatavojas. Iegūstot šādā laukā graudu ražu, ir jārēķinās ar to, ka būs vairāk jākaltē, kas palielinās izmaksas. Jānis Kažotnieks atzīst, ka pareizi noregulēts arkls aršanas laikā novērš pretestību, kas dod gan degvielas, gan laika ekonomiju, kā arī tiek radīti apstākļi, kuros iesētie augi jutīsies labi.

Runājot teorētiskās lietas, nepacietīgākie interesenti jau sāka apstaigāt un aplūkot atvesto tehniku. Jānis Kažotnieks pastāstīja par arklu uzbūvi un klasifikāciju. Kopumā ar tehniku bija ieradušies seši interesenti, tāpēc bija arī, ko salīdzināt. Vecākais arkls bija 1987. gada Rabe Albatros, jaunākais bija pilnīgi jauns modelis, arī Rabe Albatros. Dienas gaitā tika arī runāts par arklu tehnisko stāvokli un praktisko regulēšanu, uzsverot, ka ir jāuzar tik kvalitatīvi, cik iespējams, savādāk pēc tam ir grūti novērst pieļautās aruma kļūdas.

Jānis pirms praktiskās darbošanās uzsvēra, lai visus viņa komentārus par to, kā katrs rīkojas, uztver kā ieteikumus nevis kritiku, jo visi šeit esam ieradušies, lai mācītos, kā nodrošināt kvalitatīvu arumu. Viņš aktīvi iesaistīja publiku, lai katrs no viņiem dalās ar saviem novērojumiem un pieredzi, jo tikai kopā varam tikt pie laba rezultāta. Arkli tika regulēti tik ilgi, kamēr arums kļuva acij tīkams un kvalitatīvs. Mācību gaitā tika izveidoti arī aršanas elementi – lauka mala, saarvaga un atarvaga. Aršanas procesā tika izrunāta, apskatīta un pārbaudīta aršanas kvalitāte.

Par mācībām tika izrādīta liela interese, ieradušies bija 50 interesenti no Saldus un Brocēnu novadiem, kā arī no tālākiem novadiem – Durbes, Dobeles, Jaunpils, Kandavas un Aizputes. Pasākuma laikā, pārrunājot mācību norisi ar dalībniekiem, bija skaidrs, ka mācības bijušas interesantas un vērtīgas. Pasākums ieilga, jo ikviens dalībnieks vēlējās noskaidrot sev interesējošos jautājumus, kā arī dalībnieki, kuri bija ieradušies ar savu tehniku, vēlējās to noregulēt Jāņa Kažotnieka vadībā. Saņemot pozitīvās atsauksmes gan pasākuma laikā, gan arī pēc pasākuma, skaidrs ir viens – lai mācības būtu apmeklētas, ir jāuzklausa savu klientu vēlmes. Dalībnieki norāda, ka praktiskā darbošanās piesaista, jo uzreiz teorētiskās lietas var pielietot praktiski, tā ir vissvarīgākā lieta!

“Ja reiz esam nolēmuši art, bez kārtīgas un pastāvīgas aruma analīzes, precīzas regulēšanas un lauka iemērīšanas arums nekad nebūs optimāls. Tieši tas pats attiecas arī uz degvielas patēriņu, sagaidāmo ražas līmeni un ieņēmumu apjomu. Tātad – ja aram, tad prātīgi un ar apdomu, pastāvīgi domājot līdzi par kvalitāti, bet bez fanātisma. Taisnība vienmēr ir kaut kur pa vidu,” sacīja Jānis Kažotnieks.

Pasākums tika organizēts Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.

Signe Bumbiere,

LLKC Saldus nodaļas uzņēmējdarbības konsultante