Liepājas un Saldus nodaļu konsultanti dodas pie Rucavas uzņēmējiem
LLKC Liepājas un Saldus nodaļu lauku attīstības konsultanti devās uz Rucavas novadu, kur iepazinās ar dažādiem uzņēmējiem, kuri aktīvi darbojas dažādās jomās.
Vispirms apmeklējām SIA „Compaqpeat”, kas nodarbojas ar profesionālu kūdras substrātu ražošanu. Uzņēmums darbību uzsācis 2001. gadā. Daļu kūdras iegūst no uzņēmumam piederošiem purviem, bet pārējo iepērk. Rucavas novadā kūdras ieguvei piemēroti purvi ir aptuveni 300 ha platībā. Saražoto produkciju piedāvā gan vietējiem stādaudzētājiem, gan eksportē. Kūdras substrāti tiek sagatavoti pēc individuāla pasūtījuma. Uzņēmums ir realizējis vairākus struktūrfondu projektus, iegādājoties iekārtas, kas atvieglo uzņēmuma darbiniekiem darbu kūdras apstrādē un fasēšanā, kā arī sadarbojas ar LLIA, lai iegūtu finansējumu jaunas ražotnes izveidei Balvos.
SIA „Baltic Berrie” ir bioloģisko upeņu, jāņogu, ērkšķogu audzēšanas un eksportēšanas uzņēmums, kurš savu darbību sācis 2002. gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir dāņi, kuri Dānijā nodarbojas ar kāpostu audzēšanu. Tā kā uzņēmums izvēlējies saimniekot pēc bioloģiskām metodēm, visus tehnoloģiskos procesus no stāda līdz ogu novākšanai veic paši, tai skaitā arī stādāmā materiāla pavairošanu. Uzņēmums ir iegādājies tādu tehniku, lai varētu veikt visas nepieciešamās darbības. Iegādāts novākšanas kombains un pat šķeldotājs, ar kura palīdzību sagatavo mulču. Ogu novākšanas laiks ir pavisam īss, lai gan tiek audzētas dažādas šķirnes ar dažādiem novākšanas laikiem, tāpēc labos laika apstākļos ogu novākšanas darbs, pateicoties jaudīgajam novākšanas kombainam, norit 24 stundas. Šķeldotāja iegādei tika izmantots Eiropas finansējums pasākumā „Jaunu uzņēmumu radīšana un attīstība”, tādējādi paplašinot uzņēmuma darbības jomu un nodrošinot iespēju pagarināt sezonu un nodrošināt uzņēmuma darbiniekus ar darbu. Visas novāktās ogas tiek transportētas lielākoties uz Poliju, tāpēc ir cieša sadarbība ar loģistikas firmām, kas nodarbojas ar pārvadāšanas pakalpojumiem.
Noslēgumā devāmies uz Papi, kur apskatījām labiekārtotu stāvlaukumu tūristiem, kur būs iespēja arī pašiem kūpināt zivis. Tur arī tikāmies ar Imantu Pričinu, kurš ir piekrastes zvejnieks. Imants sniedza ieskatu piekrastes zvejas problēmās un vērojumos, kas liecina par to, ka zivju skaits Baltijas jūrā ir sarucis un zvejošana ir smags un riskants bizness. Uz jautājumu par to, kāda situācija ir ar roņu postījumiem, Imants tik nosmaida, jā, ir roņi un lomā pēc viņiem paliek vairs tikai zivju galvas...
Ieva Kereicberga,
LLKC Liepājas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante
Pievienot komentāru