Uzņēmēju labā prakse iedvesmo Cēsu jauniešus

Cēsu jaunieši 18. oktobrī devās pieredzes apmaiņas braucienā pie trīs drosmīgiem uzņēmējiem, kuri jauniešus iedvesmoja īstenot savas idejas.

Mārcis Feldbergs, lauku tūrisms, radošās atpūtas pagalms “Tiltiņi” un “Kandžas laboratorija”

Ērgļu novada Sausnējas pagasta lauku īpašumā “Tiltiņi” Mārcis Feldbergs izveidojis radošo atpūtas pagalmu un pats savu “Kandžas laboratoriju”. Satiekoties ar Mārci, uzreiz jūtama viņa pozitīvā enerģiju un prieks par to, ko viņš dara. Interesants ir arī Mārča stāsts, kā viņš, pēc profesijas frizieris, kas dzīvojis Rīgā, nokļuvis Ērgļos un iegādājies lauku īpašumu ar 14 ha brikšņiem aizaugušas zemes. Bet viņš arī nenoliedz, ka ceļš līdz sakopta atpūtas pagalma ierīkošanai un “Kandžas laboratorijas” izveidei nav bijis viegls.

“Kandžas laboratorija” ir mazākā alkohola ražotne Latvijā. Šeit tiek gatavoti dažādi tautā pazīstamā produkta (jeb “kandžas”) veidi – rabarberu, ķirbju, bērza čagas, ķiršu, nātru, raudenes, mārrutku un vēl daudzi citi. Īpaši celtā, apaļas formas ražotnē notiek šo produktu tapšana. Bet dzērienus šeit iespējams tikai degustēt, baudot kvalitatīvu tūrisma pakalpojuma – degustācijas  paraugstundu. Iegādāties grādīgos dzērienus šeit nevar, jo Mārča biznesa koncepts ir tūrisms un, kā saka viņš pats: “Es pārdodu labas sajūtas, kas baudāmas tikai šeit un tagad”.

“Tiltiņos” ir plašs tūrisma piedāvājums – dabas takas, ērču un karūsu ķeršanas čempionāti, lauku pirts un čigānu pirts, brīvdabas kino zāle un atpūtas piedāvājums gan nelielām kompānijām, gan korporatīviem pasākumiem.

Zemnieku saimniecība “Jāņkalni”

Zemnieku saimniecība „Jāņkalni” dibināta 1992. gadā, tomēr tās sākums ir daudz senāks. „Jāņkalni” ir ģimenes saimniecība, kas apsaimnieko ap 20 ha zemes ar dažādiem ilggadīgajiem stādījumiem. “Jāņkalnos” tiek audzētas krūmmellenes, rabarberi, ābeles, cidonijas un citas augļkopības kultūras. Ar saimniecību mūs iepazīstināja “Jāņkalnu” īpašnieks Māris Ozoliņš, kurš izrādīja laukus, krūmmelleņu stādu audzētavu, pastāstīja par tehniku un iekārtām, kas tiek izmantotas stādījumu kopšanā un izrādīja pārstrādes cehu, kurā top dažādi augļu un ogu pārstrādes produkti – sulas, sīrupi, sukādes un marmelādes.

Māris Ozoliņš arī dalījās pieredzē par dažādu projektu finansējuma piesaisti un ieguvumiem, kas saimniecībai palīdzējis attīstīties.

Biškopis Sandris Akmans, “Kalnu medus”

Arī Sandra, tāpat kā Mārča stāsts par saimniekošanu laukos, sākās ar to, kā viņš aizgājis no darba Rīgā un sācis veidot savu saimniecību Madonas novada Liezēres pagasta “Rogās”.

Sandris ir biškopis, kurš izveidojis bišu dravas novietni augstākajā Latvijas vietā – Gaiziņkalnā un, iespējams, augstāko dravas novietni visā Baltijā. Šobrīd saimniecībā ir vairāk nekā 150 bišu saimes. Tomēr Sandris dara daudz vairāk nekā tikai kā biškopis. Pirms dažiem gadiem viņš sācis apsaimniekot arī Lubejas muižas teritoriju, kas nu jau kļuvusi daudz sakoptāka un ainaviskāka. Vienā no muižas kompleksa ēkām ierīkota labiekārtota telpa, kur uzņemt viesus. Sandris iegādājies dažāda izmēra biškopja kostīmus un labprāt uzņem interesentus, kas vēlas izzināt biškopja darbu. Viņš pie sevis uzņem arī skolēnus, kuriem stāsta, rāda un māca biškopja arodu. Telpā atrodas mācību strops ar visu nepieciešamo inventāru.

Apmeklētājiem tiek piedāvāts ielūkoties bišu dzīves norisēs un iepazīt biškopības produktu ražošanas noslēpumus, notiek biškopības produktu degustācija un var iegādāties svaigus un kaltētus ziedputekšņus, bišu maizi, medu un propolisu.

Jaunos uzņēmējus Sandris mudina būt sabiedriski aktīviem un iesaistīties dažādos pasākumos un projektos. Arī viņam pašam ir pieredze dažādu projektu realizācijā, gan LEADER, gan mazo saimniecību attīstības projektā, gan dažādi citi lielāki un mazāki projekti, kas palīdzējuši gan piesaistīt finansējumu, gan iegūt atpazīstamību un sastapt īstos cilvēkus īstajā laikā un vietā.

Šajā pieredzes braucienā jaunajiem lauku uzņēmējiem tika dota iespēja tikties ar trīs drosmīgiem saimniecību īpašniekiem, kuri, par spīti visam, laukos saimnieko un dara, nevis meklē iemeslus, kāpēc nedarīt ir vienkāršāk, nekā darīt. To pašu viņi novēlēja arī jauniešiem – uzdrīkstēties, darīt un nepadoties, jo grūtības būs vienmēr, ar tām sastopas visi, bet pārvar tikai drosmīgākie un neatlaidīgākie.

Pieredzes apmaiņas brauciens notika VLT aktivitātes „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros.

Gunda Kazerovska,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja konsultante