Gulbenes un Alūksnes zemnieki apgūst citvalstu pieredzi

Gulbenes un Alūksnes zemnieki šoruden devās savā gadskārtējā braucienā uz Slovēnijas, Itālijas ziemeļu un Austrijas saimniecībām, lai iepazītos ar sirmo Lipicas zirgu audzēšanu, olīveļļas un ķirbju sēklu eļļas spiešanu, augļu etiķa raudzēšanu, Slovēnijas un Itālijas vīna darītavām.

Tika baudīta skaistā Slovēnijas daba – Eiropas zaļais dārgakmens. Slovēnija pasaules kartē parādījās tikai 1991. gadā, tās teritorija ir trīs reizes mazāka nekā Latvija, divi miljoni iedzīvotāju. Līdzenumus nomaina kalni, tik skaisti, ka elpa aizraujas, tiem cauri vijas labas automaģistrāles, milzu pārvadi un viadukti. Viens no skaistākajiem novadiem Slovēnijā ir Bleda ar skaistu ezeru ar salu, uz kuras atrodas baznīca. Devāmies pa 450 pakāpieniem kalnā apskatīt Savicas ūdenskritumu, pacēlāmies Vogela kalnā, lai ieraudzītu Triglavu  – trīsgalvaino Slovēnijas augstāko kalnu – nacionālo svētumu un simbolu. Ļoti iespaidīgas bija Postojnas alas ar stalaktītiem un stalagmītiem, kuru krāšņumu var salīdzināt ar karaļu piļu rotājumiem. Galvaspilsēta Ļubļana atrodas skaistā kalnu ielejā Ļubļanas upes krastos. Pilsētas vēsturiskais centrs var lepoties ar Pūķu tiltu, Sv. Nikolaja katedrāli, Nacionālo galeriju, Tirgus paviljonu, Trīszaru tiltu. Pāri pilsētai paceļas XII gs. pils.

Slovēnijas lepnums ir ne tikai vecie vīna dārzi, te aug pasaulē vecākie vīnogulāji, kam ir 400 gadi un kas arvien vēl ražo ogas, bet arī Lipicas sirmo zirgu ferma. Arī tā pastāv 400 gadus, kopš 1580. gada. Agrāk šeit izaudzētie zirgi trenēti īpaši Austroungārijas galma parādēm. Lipica ir vietas nosaukums, kur atrodas ferma, kas ir valsts aprūpē. Tagad uz šejieni brauc tūristi, lai noskatītos zirgu klasisko izjādi, pavizinātos četrjūgā. Šie zirgi sportam netiek izmantoti, tos sagatavotus pārdod izsolēs. Vietējie tos sauc par četrkājainajiem aristokrātiem, kas piedzimst pelēki vai pat melni, bet izaug par sirmiem, staltiem zirgiem. Izstaigājām zirgu staļļus. Vēsturiskajā stallī ir iekārtots zirgu pansionāts, kur viņi pavada vecumdienas.

Apmeklējām Parovelu ģimenes saimniecību, kas nodarbojas ar Triestes vīna un auksti spiestas olīveļļas ražošanu. Parovelu vīna dārzi un olīvu audzes atrodas Itālijas ziemeļos, netālu no Triestes pilsētas. Šo saimniecību izveidoja 1898. gadā vectēvs Pietro Parovels. Kopā ar saviem sešiem bērniem viņš ražoja vīnus un olīveļļu. Saimniecību šobrīd vada mazbērni Elēna un Euro Paroveli.  1976. gag;a Parovelu uzņēmums bija pirmais apgabalā, kas piedāvāja savus vietējos vīnus pudelēs, kā arī auksti spiesto olīveļļu no vietējās olīvu šķirnes, kas ir unikāla ar garšas īpašībām. Vīnu darina no vietējās Istrijas Malvasijas vīnogām. Tiek audzētas vietējās Bianchera-Belica olīvas, kurām ir augsta izturība pret aukstumu. Eļļai ir raksturīgs liels oleīnskābes daudzums, dabiskie antioksidanti, ļoti zems eļļas skābums. 2000. g. tika uzcelta jauna, moderna Parovelu eļļas rūpnīca, tā ir nepārtraukta cikla iekārta ar līniju aukstai presēšanai, ekstrahējot eļļu ar centrifugēšanu. Olīvu birzis aizņem 5 ha ar 2000 olīvkokiem, kas ir 15-40 gadus veci. Olīvas vāc oktobrī un novembrī, mehāniski ar traktoru ogas nokratot uz tīkla.

Austrijā, Štīrijas apgabalā netālu no Grācas apmeklējām Rabensteineru ģimenes tūrisma uzņēmumu, kas nodarbojas ar ķirbju audzēšanu, to sēklu eļļas ražošanu un tirdzniecību. Grūti uzskaitīt tos produktus, ko viņi gatavo, izmantojot ķirbju sēklas  – dažādi džemi, pesto, liķieri, vīns, degvīns, pat ķirbju alus, no ķirbju sēklu eļļas gatavotu dažādu kosmētiku, pašgatavotas šokolādes un ar dažādām garšvielām apstrādātas ķirbju sēklas. Mājas pagrabā rūgst 60 šķirņu augļu un dārzeņu etiķi. Etiķi raudzē ar speciālu etiķa sēni, kas sulas balonā aug 12 mēnešus, pēc tam etiķi pilda pudelēs. Austrijā visiecienītākie un balvas ieguvušie ir valriekstu etiķis un vīnogu etiķis, ļoti patīkams bija arī vīna, bumbieru, ābolu, tomātu un cidoniju etiķis. Saimniecei pieder keramikas darbnīca, kur tiek ražoti un tirgoti dažādi keramikas izstrādājumi. Tiek rīkoti dažādi pasākumi – keramikas klase, vīna festivāli. Kamēr mēs iepazināmies ar produkciju, varēja redzēt, ka vietējie iedzīvotāji ar ģimenēm atbrauc atpūsties, iemalkot ķirbju vīnu vai ķirbju alu, iepirkties veikaliņā.

Zemnieki atpūtušies, izbaudījuši sauli, iegādājušies veselīgo, saulē audzēto ķirbju sēklu eļļu, olīveļļu ciemakukulim mājiniekiem, smēlušies pa kādai idejai, atgriežoties mājās var ražīgi strādāt.

Vaira Vērse,

Alūksnes novada  lauku attīstības konsultante