Biškopība prasa daudz laika un darba

Latvijā ir tikai pāris cilvēku, kuri veic bišu māšu instrumentālo sēklošanu, un šo prasmi apguvuši arī usmenieki Gunārs un Vera Pūliņi-Ciņi.

Viens no svarīgākiem darba rīkiem bišu māšu mākslīgās apsēklošanas darbā ir patiesi labs mikroskops. Šādu mikroskopu, kas maksāja 1000 eiro, usmeniekiem bija iespēja iegādāties, piedaloties Ventspils novada pašvaldības izsludinātajā konkursā “Solis 2017”. Gunārs, kuram rit 77. mūža gads, kopā ar Veru sagatavoja dokumentus, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu. Pasaulē mākslīgā bišu māšu apsēklošana kļūst arvien populārāka, tā palīdz biškopjiem iegūt labu ciltsmateriālu, tādējādi paaugstina saimju ražību, veicina labāku bišu ziemošanu, agrāku attīstību pavasarī un izturību pret slimībām. Latvijā mākslīgo bišu māšu apsēklošanu var uzskatīt par inovatīvu nodarbi.

Gunārs Usmas “Valkarājos”, sava vectēva Valta mājā, dzīvo 47 gadus, 50 no tiem viņš nodarbojas ar biškopību. “Tā man vienmēr ir patikusi! Pirmo stropu uztaisīju, kad man bija 14 gadi. Rīgā trīs gadus esmu apmeklējis Tautas universitāti, tur uzzināju daudz vērtīga, lai nodarbotos ar biškopību,” stāsta Gunārs. Pūliņiem-Ciņiem ir paprāva biškopības saimniecība.

Lai izzinātu mākslīgas apsēklošanas noslēpumus, neprotot poļu valodu, dzīvesbiedri devušies uz Poliju, iegādājušies sēklošanas aparātu un apmeklējuši kursus, kuros ieguvuši vērtīgas praktiskās  zināšanas un bišu māšu instrumentālās apsēklošanas sertifikātu.

“Gunārs jau mums ir tas lietpratējs, visu mūžu nodarbojas ar biškopību, bet, kad mēs iepazināmies, arī mani šī nozare aizrāva. Esmu ļoti azartiska, tāpēc cenšos apgūt visu jauno. Bija laiks, kad “Valkarājos” audzējām arī zemenes un vedām tās uz Ventspils tirgu un apkārtējiem Usmas ezera vasarniekiem, bet tad tomēr sapratām, ka jāturas pie vienas lietas, jo dzīvē visu nevar paspēt, vienmēr jādomā par kvalitāti,” atceras Vera, piebilstot, ka biškopība prasa ļoti daudz laika un darba. Pie medus nesējām nevar pieskriet uz mirklīti un tad ilgstoši atstāt savā vaļā. Lai gan biškopībai Pūliņi-Ciņi velta praktiski visu brīvo laiku, viņi to sauc par hobiju. Papildu ienākumus seniori gūst, pārdodot bišu mātes un medu, bet reklāma usmenieku produktiem nav vajadzīga. Cilvēki, kuriem garšo viņu dravā iegūtais medus, paši atrod ceļu pie biškopjiem.

“Ir lietas, ko zina katrs bitenieks: ja zied meža avenes, bet katru dienu līst, tad uz aveņu ziedu medu var necerēt, pat ja ir jauks laiks un pļava plaukst, bet pūš ziemeļu vējš, medus ienesums nebūs dižs, un sausā laikā virši medos slikti. Esam ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, bet mūsu varā ir izveidot stipru saimi,” skaidro Gunārs. Viņi kopā ar sievu ir iesaistījušies Latvijas Biškopības biedrībā un regulāri apmeklē biškopju saietus un seminārus, kā arī dodas izbraucienos uz ārvalstīm. Aktīvie seniori savās mājas ir uzņēmuši ne tikai Biškopības biedrības pārstāvjus, bet arī paši devušies uz Ances pamatskolu, stāstot skolēniem par bišu dzīvi un to, kas notiek stropā, protams, ļaujot izgaršot dažādas medus šķirnes. Dzīvojot laukos, uzver Vera, bez darba nevar, un ar gandarījumu atzīst, ka arī viņu kaimiņi ir darbīgi ļaudis – neviens bez darba nesēž. Gunārs ar lepnumu atzīst, ka viņam savos gados vēl ir ļoti laba atmiņa, par to jāsaka paldies spēcinošajam un veselīgajam medum, ko dzīvesbiedri paši regulāri lieto, tā izvairoties no saaukstēšanās un citām saslimšanām. Pūliņiem-Ciņiem ir medus kolekcija, kurā atrodami paraugi no dažādām valstīm. Visi nogaršoti un secināts, ka pašu mājās iegūtais medus ir gardāks. Usmenieku medu ir degustējuši arī Biškopības biedrības Ventspils nodaļas pārstāvji. Nodaļas vadītāja Dagnija Grieze uzteic Pūliņus-Ciņus par atsaucību un atbildību: “Viņi savā darbā ir precīzi. Gunārs un Vera ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Viņi daudz nerunās, bet izdarīs visu, ko būs iecerējuši.”   

Marlena Zvaigzne,

informatīvā izdevuma “Ventspils Novadnieks” redaktore

Marlenas Zvaigznes un Veras Pūliņas-Cines foto