Pieaug interese par upeņu audzēšanu

Pēc LLKC Talsu konsultāciju biroja novērojumiem, pēdējos gados aizvien pieaug interese par upeņu audzēšanu. Tādēļ organizējām izglītojošo semināru par upeņu un citu krūmogulāju audzēšanas efektivitātes paaugstināšanu saimniecībās. Šī gada 20. martā LLKC Talsu birojā pulcējās 28 interesenti no tuvākām un tālākām vietām. Izrādās, ka seminārs par šo tēmu bija vienīgais šajā pavasarī un interese bija tika liela, ka dalībnieki ieradās pat no Burtnieku un Ropažu novadiem, Rīgas un citurienes.

Tālu ceļu no Limbažu novada uz Talsiem bija mērojis arī semināra pirmās daļas lektors Andris Krogzeme, kurš ir SIA “Krogzeme” attīstības vadītājs un kopš 2011. gada specializējies upeņu komercdārzu biznesā. Dalībnieki no lektora aizrautīgi un kompakti varēja uzzināt, kādēļ upenes var būt ogu kultūra ar lieliskām perspektīvām. Lektors skaidroja, ka platība virs 1 ha ir par lielu, lai ražu vāktu ar rokām, bet par mazu, lai šim mērķiem gādātu speciālo ogu novākšanas kombainu. Talsu novada upeņu audzētājiem arī ir interese par kooperēšanos – stādīšanas tehnikas un ogu novākšanas kombainu izmantošanā. Komercdārzu ieteicams sākt ar vismaz 5 ha un ar laiku paplašināt.Lielās platībās vēlams stādīt vairākas šķirnes – agrās, vidējās, vēlās, lai pagarinātu novākšanas laiku. Līdz šim Latvijā visizplatītākā vākšanai ar kombainu ir vidēji agrā šķirne ‘Titania’, kuras stādus no spraudeņiem ražo un pārdod arī SIA „Krogzeme”. Stādi ir sertificēti, ar augu pasēm, kas ir obligāta prasība, pretendējot uz Eiropas Savienības fondu atbalstiem.

Pasaules tendences virzās uz bioloģisko saimniekošanu, un bioloģiski audzētās ogas jau šobrīd ir vieglāk pārdot. Lektors izskaidroja un ar aprēķiniem pamatoja, ka upenes Latvijā lielākās platībās var audzēt finansiāli izdevīgi, un pieprasījums pēc ogām šobrīd ir daudz lielāks nekā Latvijas tirgus var nodrošināt.

Semināra otrajā daļā par citu krūmogulāju audzēšanu stāstīja nozares praktiķis un LLKC dārzkopības eksperts Māris Narvils. Semināra ietveros uzzinājām par jāņogu, ērkšķogu un aroniju stādījumu ierīkošanu, kopšanu, dažādajām šķirnēm, par to, kā novākt ražu un kāda tehnika tam būs nepieciešama. Atsevišķa tēma bija par krūmogulāju kaitīgajiem organismiem un to ierobežošanu. Dalībniekiem par to bija liela interese, jo viņi vēlējās uzzināt profilaktiskās darbības un vislabāko risinājumu, ja slimība vai kaitēklis jau ir sācis bojāt stādījumus. Semināra laikā izvērtās diskusija par bioloģiskām metodēm, kā atbaidīt kaitēkļus. Interesants jautājums izskanēja no viena dalībnieka: vai lavandas un piparmētras iestādīšana apdobes zonā var atbaidīt kaitēkļus? Izrādās, ka jā, jo nepatīk nepatīk tās aromāts! Vislabākie augi šādai pieejai ir biškrēsliņa un dievkrēsliņa iestādīšana apdobes zonā. Dalībnieki arī atzina, ka jau izmanto saimniecībās kaitēkļu un slimību apkarošanai tādas pamata vielas kā cukuru un sodu.

Pēc semināra saņēmām daudz labu atsauksmju, kas priecē un vieš pārliecību, ka šie vitamīnu bagātie ogulāji būs sastopami ne tikai vecmāmiņu mazdārziņos, bet gan tiks audzēti Latvijā komerciāli aizvien vairāk.

Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.

Katrīna Kļimovska,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante