Aitkopji tiekas “Baķos”

Aivars un Māra Baķi tikai pirms pāris gadiem sāka saimniekošanu meža vidū Rugāju novadā, 200 km attālumā no Rīgas. Abi visu mūžu nostrādājuši par pedagogiem – Aivars par informātikas pasniedzēju Latvijas Universitātē, Māra par matemātikas skolotāju Siguldas 1. ģimnāzijā. Jau dažus gadus pirms pensijas abi sākuši aitu audzēšanu tolaik vēl Siguldā, kur pavadīta liela daļa dzīves.

Kā jau matemātiķi, arī aitkopībā Māra un Aivars visu grib darīt akurāti un precīzi. Lai gūtu pieredzi, apmeklētas vairākas saimniecības Latvijā. Aivars izskolojies par pārraugu. Taču lielākās zināšanas gūtas Aitu audzētāju asociācijā, pie veterinārārstes Aijas Šneideres. Māra: „Aija iedeva grāmatiņu, teica – šito izstudēsi, būsi gudra.” Protams, teorija izstudēta, bet praktiskajai pieredzei ir daudz lielāka nozīme.

Tieši tādēļ arī „Baķu” saimnieki ir starp tiem, kuri piedalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas organizētajās interešu grupās. Tajās, sanākot kopā speciālistiem – veterinārārstiem, konsultantiem un praktiķiem – saimniekiem, iespējams uzzināt jaunumus nozarē, padalīties pieredzē un noskaidrot konkrētas saimniekošanas nianses. Jūlija beigās šāda interešu grupas tikšanās notika „Baķos”. Aivars un Māra izrādīja ganāmpulku, kas sadalīts pa vairākām ganībām – ir divi teķi ar savu aitu baru, katrs no tiem ganās atsevišķās ganībās. Pirms pāris gadiem, kad saimnieki pārcēlās uz Rugājiem, uzcelta vienkārša, bet praktiska ferma ar ziemas pastaigu laukumu vienā galā. Ferma aprīkota ar novērošanas kamerām, kā Aivars saka – nekā sarežģīta un smalka, galvenais, ka saimnieki no mājas redz, kas notiek ar aitām, jo īpaši būtiski tas ir atnešanās laikā. Protams, iepirkti arī svari, jo aitu un jērus svēršanai tiek pievērsta nopietna uzmanība. Galu galā, „Baķos” top Latvijas tumšgalves šķirnes ganāmpulks, un faktiski visas aitas esot jau tīršķirnes. Aitas reizi gadā tiek dotas vērtēšanai, ko veic Aitu audzētāju asociācijas speciālisti.

Teķus saimniecībai atlasa pārraudze. Viens atvests no saimniecības Smiltenes pusē, otrs – no Limbažu puses. Jārēķinās, ka laba teķa, tāda, kas sevi labi parādījis, cena ir 350–500 eiro. „Baķos” viens no teķiem iegādāts pēc vecuma pajauns. Baidījušies, ka rezultāts būs slikts, jo sākotnēji dzimstības koeficients bijis vien 1,5 (vidēji 1,5 jēri no aitas). Tagad tas sasniedzis jau 1,7. Šobrīd ganāmpulkā vidējais dzimstības koeficients ir 1,72.

Apspriežot teķu lietas interešu grupā, saimnieki secina, ka jaunam teķim pirmajā gadā var dot 15 aitas, otrajā – 30, bet tikai trešajā gadā – 50. Vairāk nav ieteicams. Vienā aitu pulkā teķi var turēt divus, maksimums trīs gadus. Tad teķis jāmaina.

Jautāti par ganāmpulka apdraudējumiem, saimnieki saka – kaut arī meža vidus, te klaiņojošo suņu neesot, bet varot gadīties, ka ieklīst kāds vilks. Līdz šim gan ar tiem sastapties nav nācies, turklāt ganāmpulku uzrauga Austrālijas ganu suns.

Kas „Baķu” aitām ēdienkartē? Pamatā siens, saulespuķu spraukumi un placinātas auzas. Lielajām aitām tikai auzas un siens. Skābbarību nedod, jo tā būtu jāpērk, bet tad sanāktu tik dārgi, ka nebūtu vērts aitas audzēt. Izmēģinājuši dot arī soju, taču secinājuši, ka tā ir par stipru, turklāt aktivizē baktērijas, kas izraisa caureju.

„Baķos” aitas cērp vienu reizi gadā – rudenī. Šī darba paveikšanai tiek algoti profesionāļi, taču nagus divas reizes gadā gan griež paši.

Speciālistu padomi

Apskatot saimniecību, LLKC konsultanti sniedza padomus, kas palīdzētu uzturēt aitu ganāmpulku labā formā un pasargātu no slimībām.

LLKC Madonas biroja lopkopības konsultants Edvīns Broks: „Šajā saimniecībā profilaktiskās potes tiek veiktas pareizi. Taču ikvienam saimniekam jārēķinās, ka veidojas pieradums pie zālēm. Uz vienu medikamentu ilgstoši paļauties nevar, var tos lietot vienu vai divus gadus, bet tad jādomā par maiņu.

Lai nebūtu parazītu, nepieciešama pietiekami liela kūts platība un pietiekamas platības ganībām. Uz hektāru nevar būt vairāk par 100 aitām, jau tas ir pietiekami, lai attīstītos parazīti. Risku samazina regulāra ganību platību nomaiņa un apstrāde. Parazīti ganībās var uzkrāties gadu laikā, tādēļ augsne vismaz reizi gadā ir jānokultivē. Tādējādi parazīti, kas gada laikā tajā uzkrājušies, tiek iznīcināti.

Pēc attārpošanas aitas trīs dienas būtu vēlams paturēt uz betonēta laukuma, ja tāds ir. Šajā laikā nepieciešams savākt mēslus no ganībām, iztīrīt kūti, dezinficēt to ar kaļķi.

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere: „Vērtējot ēdienkarti, atzīstama ir saulespuķu spraukumu izmantošana, kas dod labs efektu jēriem augšanai. Proteīnu dzīvniekiem vajag, jo sienā tā nav daudz. Melase – cukurs un enerģija – der aitām, kad tās atnesušās, lai varētu pilnvērtīgi barot jēru un tām būtu pietiekams daudzums piena. Tad tās būs veselīgas, tām nebūs ketozes. Melasi var uzliet uz siena, bet aizrauties ar to nevajag. Melase jāizmanto tikai tik daudz, lai uzlabotu siena apēdamību.

Runājot par graudaugu izmantošanu aitu barošanā, jārēķinās, ka auzās proteīns ir 10–12%, zirņos – 25–30%. Lopbarībai visatbilstošākie ir mieži, kur enerģijas un proteīna sastāvs ir līdzsvarotāks nekā pārējie graudaugiem. Taču aitām vislabāk der auzas, jo tajās ir vairāk kokšķiedras, kur ir baktērijas, kas priekškuņģī palīdz auzas pārvērst enerģijā. Auzas pamatā dod enerģiju. Kvieši – enerģiju un proteīnu. Mieži – līdzsvarā gan enerģiju, gan proteīnu.

Vienmēr uzmanīgi jāseko līdzi siena kvalitātei, ļoti jāsargājas no pelējuma, jo tad aitām būs aborti. Ja ir neregulāras caurejas, jāskatās, vai graudos nav pelējuma toksīnu, toksīnus uz grauda nevar pamanīt. Saulespuķu spraukumos toksīnu nebūs, jo tos pārdod ar kvalitātes sertifikātiem.

Par ganībām. Mitrākas ganības ir svarīgi noganīt vai nopļaut, lai tām tiek klāt saule, kas nodrošina dabīgu dezinfekciju.

Ganībās ir lietderīgi iesēt garšzālīšu maisījumu, kura sastāvā ir dažādi ārstniecības augi (cigoriņi, savvaļas burkāni, parastais fenhelis u.c.). Augi ļoti labi darbojas pret parazītiem. Pietiks, ja ganībās ierīkos 10–12 m² laukumu, kur iesēs šo maisījumu. Nedomājiet, ka visas aitas metīsies ēst zāli no šī lauciņa, tur aizies ēst tie dzīvnieki, kam ir kādas problēmas. Dzīvnieki zina, ko tiem vajag, un nepieciešamo augu sameklē.”

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja

Pilnu publikāciju par LLKC aitkopības interešu grupas tikšanos “Baķos” varat izlasīt augusta žurnālā “Latvijas Lopkopis”