Austrijā smeļas idejas saimniekošanas dažādošanai

LLKC Gulbenes konsultāciju birojs rīkoja lauksaimnieku pieredzes  braucienu uz Austrijas federālo zemi Štīriju, uz Vulkānzemes reģionu. Mūsu mērķis bija gūt pieredzi Austrijas saimniecībās, smelties idejas saimniekošanas dažādošanai, arī pieredzi tauriņziežu audzēšanā. Vulkānzemē mūs sagaidīja ļoti viesmīlīgi saimnieki. Var teikt, ka viņu devīze ir – ar neatlaidību līdz mērķim,  un noteikti nepieciešama nākotnes vīzija.

Pirmā apmeklētā saimniecība ir vītināta šķiņķa un gaļas izstrādājumu ražotne “Vulcano”, kas ir Vulkānzemes saimniecību apvienības lielākais biedrs. Saimniecībā tiek audzētas 6000 cūkas, izmantojot senas tradīcijas. Lai vītinātais šķiņķis būtu augstas kvalitātes, nepieciešama kvalitatīva gaļa. Šis ir ģimenes bizness un tiek vadīts ar lielu entuziasmu, balstoties uz pamatīgu pieredzi un zināšanām. Saimnieku vīzija ir vairot izpratni par jēgpilnu lauksaimniecību. Saimnieki saka: ’’Mūsu saimniekošana ir noslēgts cikls, un viss mūsu rokās. Mēs cienām, novērtējam un – jā – mēs katru dienu runājam ar mūsu cūkām un katru dienu pateicamies par viņu esamību.’’

Kvalitatīvas gaļas ieguves pamatā ir pilnvērtīga lopbarība, tās sastāvā bez graudaugiem un kukurūzas liela loma arī tauriņziežiem – sojai, zirņiem, pupām kā olbaltumvielu avotam. To audzēšanai šeit sena vēsture. “Vulcano” saimniecībā patiešām dzīvo laimīgas cūkas. Tās ir labi pabarotas, atrodas vaļējā novietnē, guļ salmos, karstās dienās atvēsinās dušā un klausās mūziku. Te netiek veicināta ātraudzība, cūkas tiek nobarotas līdz 150–170 kg. Tas nepieciešams, lai gaļā būtu lielāks tauku īpatsvars un līdz ar to labāka saražotā šķiņķa garša. Prezentāciju telpa moderni aprīkota, noskatāmies īsfilmu par laimīgo cūciņu dzīves ciklu. Saimniecībā ir skaisti iekārtota degustāciju zāle un veikals, kurā tirgo arī citu saimniecību produkciju. Saimniecībā gada laikā iegriežas 35 000 apmeklētāju.

Tālāk dodamies uz zālāju un āboliņa sēklaudzēšanas saimniecību “PSO”, kurā saimnieko Helmuts Buhgrabers. Jau no 18 gadu vecuma viņš strādā saimniecībā, kuru pārņēmis no vecākiem. Te  tiek sagatavots sertificēts dažādu zālāju sēklas materiāls  – gan lopbarības zālāju sējumiem, gan mauriņu ierīkošanai, gan sporta laukumu apzaļumošanai. Domājot par uzņēmuma attīstību, radusies ideja žāvēt dažādu augļu un ogu kauliņus un sēklas, kas paliek pāri citās saimniecībās, kurās ražo sulas, vīnu un citu  produkciju. Šiem neizmantotajiem pārpalikumiem tiek piešķirta jauna vērtība, jo izkaltētos plūmju, persiku, aprikožu, ķiršu kauliņus un aveņu, zemeņu, plūškoku sēklas var izdevīgi pārdot farmācijas un kosmētikas ražošanas uzņēmumiem, kā arī pārtikas piedevu ražotājiem. Kad laukos ienākusies eļļas ķirbju raža, tiek kaltētas arī ķirbju sēkliņas, kukurūza.

Saimnieki respektējuši savu bērnu vēlmi un uzbūvējuši mājiņu vistām un kaziņām. Ar smaidu sejā pats saimnieks stāsta, kā viņa sieva pirmo reizi mūžā pieskārusies dzīvai vistai. Viņa ir mūzikas skolotāja un saimniecības apskates noslēgumā bez kopīgas dziedāšanas neiztiekam. Te svarīgi pieminēt kopējo Vulkānzemes tendenci ieinteresēt jauno paaudzi saimniekošanai laukos, celt prestižu lauku darbiem, ieinteresēt jau no mazotnes.

Ģimenes uzņēmums “Tappauf” audzē mārrutkus 5 ha platībā.  Tos vienā laukā atkārtoti var audzēt vienu reizi 5 gados, tāpēc svarīgi ievērot augu maiņu. Lai tas labi izdotos, pārējos 45 ha tiek audzēta labība, ķiploki un kukurūza. Interesanti izskatās kukurūzas lauki – sarkani ziediņi starp zaļo lapojumu, jo kukurūza tiek audzēta mistrā ar vijīgajām ugunspupām. Tām nevar vēlēties labākus balstus, ap ko vīties, kā dūšīgie kukurūzas stublāji. Pupas ir tauriņziežu dzimtas augi, uz to saknēm esošās gumiņbaktērijas piesaista slāpekli no gaisa un bagātina augsni. Mārrutku audzēšanas tehnoloģija izstrādāta līdz niansēm, un rezultātā burciņās tiek pildīti rīvēti mārrutki un atsevišķi iepakotas tirgošanai veselas saknes. Baudām saimnieces piedāvāto mārrutku zupu un tiek jautāts pēc receptes, jo zupa sātīga un ar asumiņu. Vulkānzemē mārrutkus dēvē par Štīrijas penicilīnu, reģionā audzē 99% no visiem Austrijā audzētajiem mārrutkiem. Apmeklējam arī saimniecībā esošo pašapkalpošanās veikaliņu un daža laba resnā mārrutku sakne, skaisti iesaiņota un marķēta, nokļūst mūsu somās.

Nokļūstam dzirnavās “Schalk Muhle”, kurās vairs miltus nemaļ, jo samazinājās pieprasījums. Tagad Šalku dzirnavās ierīkota dažādu eļļas augu spiestuve. Te tiek pārstrādātas ķirbju sēkliņas no pašu saimniecības ķirbju laukiem 50 hektāru platībā un vēl no 20 partneru saimniecībām. Viena litra ķirbju eļļas saražošanai vajag 3 kg ķirbju sēklu. Saimniecībā nodarbināti 7 cilvēki. Te tiek iegūta arī kaņepju, valriekstu, rapšu un citu sēklu eļļa. Saimniecības veikala plauktos rindojas burciņas ar dažāda veida pesto, arī ķirbju sēkliņas dažādās glazūrās, proteīna pulveri un citi interesanti produkti. Visa Šalku dzirnavu produkcija – 100% bioloģiski ražota.

Lugitšu ģimenes uzņēmumā noklausāmies lekciju par putnu un dzīvnieku barības ražošanu. Šis ir Austrijā un arī starptautiski atzīts uzņēmums, kas specializējies augstas kvalitātes barības ražošanā lauksaimniecības dzīvniekiem – mājputniem, liellopiem, cūkām.  Tiek ražota arī bioloģiski sertificēta dzīvnieku barība.

Apmeklējam modernu sojas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu MH “Agrarhandels”. Te tiek ražota sojas produkcija gan pārtikai, lopbarība cūkām, putniem, liellopiem. Ir arī bioloģiskā līnija. Tāpat kā citās Vulkānzemes saimniecībās, arī te tiek domāts par bezatlikumu tehnoloģijām – sojas pārstrādes produkti tiek izmantoti lopbarībai. Saimniecībā audzē dējējvistas un iegūst olas.

Interesantu pieredzi guvām Fuhsu ģimenes saimniecībā, kas pirmā Austrijā sākusi audzēt rīsus. Izrādās, rīsu audzēšanā noteicošais ir silts klimats un tikai tad mitrums. Šajā saimniecībā rīsi tiek audzēti ar “sauso’’ metodi – parastā laukā – un laistīti tikai tad, kad nepieciešams. Saimniecībā neaprobežojas tikai ar izaudzēšanu, bet iegādāta ļoti moderna iekārta rīsu apstrādei, fasēšanai. Tiek ražoti arī saldie rīsu batoniņi un sausais maisījums risoto ātrai pagatavošanai.

Īsts brīnums mums ir ciemošanās Kapfenšteinas pilī. Tā atrodas augstu kalnā, ļaujot acīm baudīt brīnišķīgu ainavu tālumā. Te saimnieko  Vinkleru-Hermadenu ģimene četrās paaudzēs jau kopš 1918. gada. Patlaban saimniecībā nodarbojas ar vīnogu audzēšanu un vīna darīšanu. Pilī ierīkota viesnīca un restorāns, ir arī saimniecībā ražotā vīna veikaliņš. Stāstījumu par  saimniecību saimnieku dēls Kristofers Vinklers sāk ar dzimtas vēstures izklāstu, tad ejam apskatīt vīna dārzu ļoti stāvā nogāzē. Rodas jautājums, kā to visu var apkopt ar tehniku, lai traktors neapgāztos. Lai to saprastu, dodamies apskatīt traktorus, kuriem riepas krietni platākas, atsvari priekšā un aizmugurē, bet vienalga nepamet sajūta, ka bīstami un nav vienkārši. Saimniecībā tiek domāts par jaunu, inovatīvu produktu ražošanu un daži jau tapuši, piemēram, raudzēti produkti – garšvielu mērces no lupīnas, sojas, saldās paprikas u. c. Šīs mērces saražotas ar bioloģisko metodi, tās jau iecienījuši pircēji.

Kristofers Vinklers kopā ar sievu pēta novatoriskas metodes sēklu apstrādei ar mikrobioloģiskiem preparātiem, lai palielinātu kultūraugu ražību.

Austrijas saimniecībās iegūta pieredze un atziņas, ko paņemt līdzi savā zināšanu krājumā:

• daudzas Austrijas saimniecības savus produktus saražo ar bioloģiskām metodēm, ražošanas procesā cenšas ievērot bezatlikumu tehnoloģiju;
• saimniecībās ražošanas procesos pēc iespējas tiek izmantotas tikai vietējās izejvielas;
• ik uz soļa jūtams Vulkānzemes reģiona iedzīvotāju patriotisms un savstarpējā draudzība, sadarbība, sava saražotā produkta vērtības apzināšanās;
• visas apmeklētās saimniecības darbojas kā ģimenes uzņēmumi;
• izveidoti pašapkalpošanās veikaliņi, ir pat tādi, kas atvērti visu diennakti;
• izglītošanās nozīme, mācības, semināri. Vīzijas meklēšana – viņi saka: ’’Bez vīzijas mēs nezinām, kas mums nepieciešams’’.

Ingrīda Šteinberga,
LLKC Gulbenes biroja augkopības konsultante