Balvos papildina zināšanas par dabas daudzveidības saglabāšanu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra reģionālie biroji visā Latvijā īsteno dažādas mācību tēmas LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros. Balvu pusē viena no pieprasītākajām tēmām ir “Zālāju biotopu augu noteikšana”. Šādu platību apsaimniekotāju ir vairāki simti. Zālāju uzturēšanai nepieciešamas zināšanas ne vien par to pļaušanas datumiem, bet arī jāpārzina augu daudzveidība savā īpašumā.

Zālāju biotopi Latvijā ir neatņemama ainavas sastāvdaļa un dabas daudzveidības kodols. Tie nodrošina mājvietu neskaitāmām augu un dzīvnieku sugām, arī retām un aizsargājamām. Zālāji ir nozīmīgi arī ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā – tie piesaista oglekli, mazinot klimata pārmaiņas, filtrē ūdeni un novērš augsnes eroziju. Turklāt tie ir kultūrainavas elements, kas raksturo Latviju.

Zālāju pareiza apsaimniekošana ietver sevī regulāru pļaušanu vai ganīšanu, kas novērš krūmāju un koku augšanu, saglabājot zālāju atklāto struktūru. Dabas aizsardzības pārvalde ir viena no institūcijām, kas izstrādā vadlīnijas par zālāju biotopu apsaimniekošanu, bieži sadarbojoties ar lauksaimniekiem un nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu līdzsvaru starp saimniecisko darbību un dabas vērtību saglabāšanu. Izpratne par šīm prasībām un to ievērošana ir būtiska, lai saglabātu Latvijas zālāju bagātību nākamajām paaudzēm.

Dabas aizsardzībā par bioloģiski vērtīgu zālāju sauc tikai tādu, kurā jau ir izveidojies ilgstoši ekstensīvi pļautiem vai ganītiem zālājiem raksturīgais savvaļas sugu sastāvs, tam nav novērojamas nozīmīgas kultivēšanas pazīmes, nav piesēti tauriņzieži un nav mēslots. 

Bioloģiski vērtīgs zālājs ir dabas un cilvēka veidota ekosistēma, kam ir vismaz 40 gadus sena vēsture, ilgstoša apsaimniekošana, izcila sugu bagātība un augsts sugu piesātinājums – 30 līdz 50 augu sugas uz kvadrātmetru. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gadā Latvijā no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības 32% bija zālāji, no kuriem 3,2% bioloģiski vērtīgi.

Balvu biroja organizētajās mācībās par zālāju biotopiem katra dalībnieku grupa ar interesi apgūst teorētiskās zināšanas un ar aizrautību piedalās praktiskajās nodarbībās. Maija pēdējā nedēļā, spītējot ilgstošajām lietavām un vēsajam laikam, dabas daudzveidība pļavās patīkami pārsteidza. Mācību dalībnieki, noklausoties lektores Dainas Bojāres iedvesmojošās lekcijas, iepazinās ar augu sugām, to sastopamību un nozīmi. Uzzināja, kas zālāju biotopos aug un dzīvo, kā tos apsaimnieko, kā tos var atjaunot, lai palielinātu un saglabātu zālāju vērtību. Katram saimniekam bija mājasdarbs, izstaigājot savas pļavas, atrast un atpazīt vismaz desmit augus, noteikt piederību kādai no sugas grupām un sagatavot lauku vēsturi. Otrā mācību diena sākās ar mājasdarbu prezentēšanu, katram dalībniekam daloties pieredzē un stāstot par atrasto augu bagātību. Raisoties diskusijām, veidojās lielāka interese un izpratne par šādu zālāju nozīmi un vērtību. 

Kā katras mācības, arī šīs noslēdzās ar praktisko nodarbību pļavā, kur bija jānovērtē tās zālāja struktūras kvalitāte, jāatrod augi un jāprot noteikt sugas piederība kādai no četrām grupām. Ar lielu vērību tika pētīta zālāju daudzveidība, un par katru retu atradumu ikvienam bija neviltots prieks. Vieni no retajiem augiem lielajā pļavā bija, piemēram, pusmēness ķekarpaparde, zemā raudupe un saulpurene, kas tika atrasti vienā eksemplārā. Šīs visas ir dabisku zālāju raksturīgās indikatorsugas. 

Par veiksmīgi apgūtu 16 stundu mācību kursu dalībnieki saņēma apliecinājumus. Kā vērtīgākais ieguvums no šīm divām dienām ikvienam bija zināšanu papildināšana, jauni kontakti, praktiskā pieredze un relaksācija pie dabas profesionālas lektores vadībā. 

Paldies pļavu īpašniekiem par iespēju tajās meklēt un pētīt vērtīgos augus!

Materiālu sagatavoja:

Liene IVANOVA
LLKC Balvu konsultāciju birojs
Uzņēmējdarbībs konsultant
E-pasts: liene.ivanova@llkc.lv