Būvniecības kvalitātes kontrole

Būves celtniecības galarezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, pirmkārt, no  būvprojekta un darbu plānošanas kvalitātes; otrkārt, no izvēlēto būvmateriālu un būvniecības sistēmu kvalitātes; treškārt, no darbu veicēju kvalifikācijas un pieredzes. Aspekts, pret kuru dažreiz attieksme mēdz būt vieglprātīga, ir darbu izpildes kvalitātes atbilstība un novērtējums. Atkarībā no biežāk sastopamo darbu veidiem ir vērts izvērtēt sekojošas prasības:

Rakšanas darbos:

• Pirms darbu uzsākšanas jābūt paveiktai asu nospraušanai un jāapzina pazemes komunikāciju atrašanās vietas.
• Minimāli atļautais atbērtnes attālums no būvbedres malas ir vienāds ar būvbedres dziļumu.
• Grunts vislabāk blietējas pie mitruma 25–30%. Grunti ar mitrumu līdz 5% uzskata par sausu un sablīvēt nevar.
• Grunts sablīvēšana ar vibroblieti veic, virzot blieti sablīvējamās zonas garenvirzienā vai šķērsvirzienā. Katram nākamajam blietēšanas solim par 1/5 blietes platuma jāpārsedz iepriekšējais.
• Maksimālās atkāpes no projekta pēc grunts rakšanas:
  
  • Dziļumā +/-5 cm,
  • Horizontālēs +/-5 cm.
• Maksimālā atkāpe no projekta pēc grunts blietēšanas:
  
  • Augstuma atzīme +/-2 cm,
  • No horizontāles +/-2 cm.

Dzelzsbetona elemetnu veidņošanā:

• Viedņiem pirms uzstādīšanas jābūt attīrītiem no netīrumiem, veidņu darba virsmu pārklāj ar antiadhezīvu vielu (veidņu eļļu).
• Veidņu virsmas nelīdzenumus pārbauda ar 2 m garu latu (plaknei, kas saskaras ar betonu) +/-3 mm.
• Betonēšanas laikā un tūlīt pēc iebetonēšanas jāpārbauda, vai konstrukcija saglabājusi savu sākotnējo stāvokli.
• Pieļaujamās metāla veidņu novirzes:
  
  • novirze veidņu vairoga platumā un garumā 1 mm;
  • veidņu vairogu šķautņu novirzes no taisnas līnijas:
  • veidņu plaknē +/-2 mm,
  • no veidņu plaknes +/-2 mm,
  • veidņu savienojošo urbumu asu nesakritība +/-2 mm.
• Koka un saplākšņu veidņi:
  
  • novirze veidņu vairoga platumā un garumā +/-5 mm,
  • divu blakus dēļu virsmu nesakritība:
  • neēvelētiem dēļiem +/-2 mm,
  • ēvelētiem dēļiem +/-0,5 mm,
  • Veidņu izmēru sagrozījumi visos virzienos nedrīkst pārsniegt 2 mm.
  • Saplākšņa veidņu defekti, nelīdzenumi un plaisas dziļumā līdz 2 mm.
  • Pirms inventārveidņu uzstādīšanas pārbauda to formas, izmēru funkcionalitātes atbilstību.

Betona masas iestrādāšanā:

• Pirms betona masas iestrādāšanas pārbauda izgatavotājrūpnīcas piegādātā betona pavadzīmes, vai tie atbilst projektā paredzētajiem. Pirms betona iestrādāšanas jāpārbauda konusa izplūde, ja ir par mazs, tad pievieno plastifikatoru un atkārtoti pārbauda betona konusa izplūdi.
• Iestrādājamai betona masai nedrīkst būt keramzīta, māla, organisko daļiņu piejaukumi.
• Pirms betonmasas izstrādāšanas obligāti jāpārbauda veidņi un stiegrojums, vai tie ir attīrīti un spēs saglabāt noturību betona iestrādes laikā.
• Nedrīkst, iestrādājot betonu:
  
  • pārvietot to ar dziļumvibratoriem;
  • vairākas reizes pārlāpstot;
  • pievienot ūdeni;
  • nedrīkst mēģināt vibrēt saistīties sākušu betonu.
• Betons cietēšanas sākuma periodā japasargā no:
  
  • temperatūras svārstībām;
  • vēja, tiešu saules staru iedarbības;
  • ziemas apstākļos no sala iedarbības;
  • triecieniem, vibrācijām.
• Betona kopšana jāveic vismaz 7 dienas pēc betona iestrādāšanas. Laistot aptuveni pirmās 3 dienas ik pēc 3 st. un parējās katru dienu vismaz 3 reizes.
• Kad betons sasniedzis 70–80% no projektētās stiprības, nekāda speciāla kopšana karstā un sausā klimata apstākļos vairs nav nepieciešama.

Mūrnieku darbos:

• Neatkarīgi no mūra sējuma sistēmas mūrēšanu sāk un beidz ar galinieku kārtu.
• Zem siju un pārsegumu plātņu balstvietām noteikti jāliek galinieku kārta no veseliem ķieģeļiem.
• Vertikālām šuvēm jābūt 8–10 mm, bet horizontālajām – 10–15 mm biezumā.
• Veidojot stiegrotu mūri, jāievēro, ka šuvju biezumam par 4 mm jāpārsniedz stiegru diametrs.
• Mūrēšanu sāk no stūriem.
• Dūmeņa mūrēšana:
  
  • Dūmenis virs jumta jāmūrē par ¼ ķieģeļa biezāks, izlaižot to uz ārpusi.
  • Dūmeņu iekšpusē nedrīkst būt javas notecējumi, kā arī visām šuvēm jābūt aizpildītām un gludām.
• Mūris no pamatiem jāatdala ar hidroizolācijas kārtu.
• Lai nesabojātu hidroizolācijas kārtu, vispirms jāuzklāj uz pamatnes javas kārta 1 cm, tad seko hidroizolācija, javas kārta un gāzbetona bloki. Javas smilts cementa attiecība 3:1.
• Zem sijām, pārseguma plātņu balstvietām jabūt monolītam betona uzbetonējumam.
• Mūra horizontāle un vertikalitāte jāpārbauda pēc katriem 0,5 m augstumā.
• Mūris ir jāpasargā no atmosfēras agresīvās iedarbības.

Hidroizolācijas darbos:

• Pirms hidroizolācijas uzstādīsanas vispirms virsmu notīra no netīrumiem, javas pikām, nogriež stiegru galus, aizpilda sparaugas, noapaļo asos stūros, ziemā notīra sniegu un ledu.
• Izolāciju veido pa izlīdzinātu un sausu sacietējuša betona vai javas virsmu.
• Hidroizolācijas darbi jāveic pie gaisa temperatūras virs +5 ⁰C.
• Līmētai hidroizolācijai ierīko 1–4 kārtas.
• Ruberoīdu pielīmē ar bitumenu, papi pielīmē ar darvu, polietilēnu pielīmē ar sintētiskām līmēm. Līmēšanas gaitā materiālu rūpīgi nogludina un piespiež līmei. Katru iepriekšējo sleju pārsedz ar nākošo par 10–20 cm. Vertikālās virsmas līmē virzienā no lejas uz augšu, izlīdzina un piespiež. Uzkrāsojamo izolāciju ierīko 3 kārtās.

Siltināšanas darbos:

• Virsmām, uz kurām ieklāj siltumizolāciju, jābūt sausām.
• Plākšņu sadurvietām jābūt blīvām.
• Plāksnēm blīvi jāpieguļ pie sienām.
• Siltumizolācijas plāksnes pielīmē ar speciālu līmjavu, līmjavu uzziežot uz izolācijas plāksnēm pa plāksnes perimetru un atsevišķos plāksnes punktos.
• Ieteicams vienu dienu pēc izolācijas plākšņu piestiprināšanas līmēt stiklašķiedras sietu, lietojot armējošo līmjavu.
• Vispirms uz sienas virsmas uzklāj sietu, to iespiežot līmjavā, pēc tam pa virsu nogludina ar līmjavu.
• Sieta pārlaidumiem jābūt vismaz 10 cm, stūros jālieto stūra elementi un papildus siets.
• Ieteicams divas dienas pēc stiklašķiedras sieta līmēšanas uzklāt dekoratīvo apmetumu, vispirms virsmu nogruntējot.
• Nepieciešamo ūdens daudzumu, sauso maisījumu samaisīšānas tehnoloģiju nosaka pēc ražotāja instrukcijas.
• Veicot fasādes siltināšanu, obligāti jāievēro ražotāja rekomendācijas, atkārībā no izmantojamās siltināšanas sistēmas.

Kristaps Stūriška,

LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris