Dabas balva – rabarbers

Patlaban daba mūs priecē ar smaržojošām pļavām un briestošiem labības laukiem. Braucot pa Engures novada Smārdes pagasta lauku ceļu, uzmanību piesaista lielām lapām, spēcīgi augoši rabarberi. Šādu sūreņu dzimtas kultūraugu tik lielā platībā augam nenākas bieži ieraudzīt. Lai uzzinātu, kā sokas rabarberu audzēšanā, dodos pie z/s “Zaķīši” īpašnieka Andra Skarbovska. Iepazīstoties uzzinu, ka saimnieks apsaimnieko 750 ha lauksaimniecības zemes, kurā audzē graudaugus un rapsi. Saimniecība dibināta 1988. gadā, pakāpeniski palielinot un nomājot zemes platības, tā kļuvusi par attīstītu saimniecību. Saimniekošanas pirmsākumos audzētas cūkas, turētas govis un nobarojamie liellopi.  Savukārt rabarberus agrāk audzējis Andra tēvs, kurš bijušajā kolhozā “Nākotne ” strādāja par brigadieri, viņa pārziņā bija atklātā lauka dārzeņi. Andris ir pārņēmis un turpinājis tēva iesākto rabarberu audzēšanu. Var teikt, ka tā ir mantota nodarbošanās un “Zaķīšos” tie aug 2,5 ha platībā. Lielu izbrīnu rada saimnieka stāstītais, ka ir saglabājušies rabarberu ceri, kuru mūžs ir iespaidīgs – 60 gadu. Tēva stādīto rabarberu šķirni “Tukums” saimnieks Andris atdzīst par labu, jo šajā zemē tā ir pārbaudīta vērtība – sulīgi un ražīgi.

Lūdzu saimnieku pastāstīt par šīs kultūras audzēšanas īpatnībām un realizācijas iespējām. Saimnieks apstiprina, ka rabarberus izaudzēt nav grūti. Tiem patīkot viņu saimniecības mālainā augsne, vien jāņem vērā, ka rabarberi ir ”ēdelīga” kultūra. Saimnieks atzīst, ka ar minerālmēsliem vien labus rabarberus neizdosies izaudzēt, tādēļ stādījums tiek pabarots ar kūtsmēsliem. Šī kultūra prasa labi nodrošinātus mitruma apstākļus, taču rabarberu stādījumā nav ierīkota laistīšanas sistēma. Atliekot vien paļauties uz laika apstākļiem, tādēļ raža atkarīga no nokrišņu daudzuma. Raizes darot ūdensžurku bojājumi, kuras nograuž, sabojā rabarberu saknes. To apkarošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Uzirdinot rindstarpas, tiek izjauktas alu sistēmas, un ir secinājums, ka šāda augsnes apstrāde ūdensžurku bojājumus samazina. Nākošais svarīgi darāmais darbiņš ir ziedkātu izlaušana. To dara, lai neatņemtu spēku jaunu kātu augšanai. Rabarberi ir mitruma prasīga kultūra  un šī gada pavasaris bija labvēlīgs augu attīstībai. Tagad tie ir spēcīgi un sulīgi, raža padevusies lieliska.

Sezona rabarberu ražas realizācijai ir īsa, tādēļ ir svarīgi zināt, kur izaudzētā raža tiks realizēta. Saimnieks atdzīst, ka šogad visu neizdosies realizēt. Ir savs klientu loks, rabarberi tiek piegādāti sukāžu ražotājiem. Andrim par sukāžu ražotājiem ir savs viedoklis. Viņš uzskata, ka sukāžu cena vietējam pircējam ir par dārgu. Agrāk rabarberi tika vesti uz nakts tirgu, tagad to vairs nedara. Uz jautājumu kāpēc tā, smaidot saimnieks apgalvo, ka mājsaimnieces kļuvušas slinkākas, vairs tik daudz negatavojot krājumus ziemai. Bet šī dārzeņa izmantošanas iespējas ir tik plašas. Tas ir vērtīgs produkts kulinārijā, sukāžu, sulu, kokteiļu un vīna gatavošanā. Rabarberu baltvīns pie mums jau vairs nav nekas svešs. Šobrīd sablendētus rabarberus biežāk sāk izmantot šašliku marinēšanā, pievienojot tos etiķskābes vietā. Tāpat ir atrodamas ziņas par rabarberu sakņu izmantošanu matu krāsošanā, iegūstot sarkanīgu toni. Savukārt lapu novārījums varot palīdzēt aizsargāties pret insektu bojājumiem dārzā. Saimnieka ģimene un darbinieki paši lieto ūdeni, kuram pievienoti rabarberi. Tie arī tiek sagatavoti un sasaldēti saldētavā, lai ziemas periodā nodrošinātu ģimeni ar vērtīgu vitamīnu devu.  Agrāk, kad nebija iespēja sasaldēt, rabarberi uzglabāti mucās. Sagriezti gabaliņos un pārlieti ar ūdeni tie lieliski glabājās.

Lai rabarbers iedotu pirmo nopietno ražu, tas jāaudzē trīs gadus. To novākšana ir smags darbs un rada problēmas ar darbinieku piesaisti. Saimnieks stāsta, ka pensionāres ir izturīgākas rabarberu rāvējas nekā jaunie puiši, kuru muguras, šo darbu veicot, iztur tikai vienu dienu. Parasti talkā nāk saimniecības darbinieki, kuri šajā laikā ir brīvāki, ja sējas un kopšanas darbi ir apdarīti. Par viena kilograma rabarberu izraušanu rabarberu rāvējs saņem 0,10 centus. Atkarībā no darbinieka spēka un izturības vienā dienā var izraut 200 līdz 300 kg. Rabarberi tiek plūkti tikai pēc pieprasījuma. Nenoplūktos kātus atstāj, jo to spēks aiziet atpakaļ uz saknēm.

Saimniecība “Zaķīši” ir liela, tās pamatkultūras ir graudaugi un rapsis. Savukārt pavasarī saimniecībai lieti noder ienākumi no rabarberu realizācijas, tas ir prieks par pirmo nopelnīto naudiņu. Andris atzīst, ka nopietnāk jāpiestrādā pie realizācijas iespējām. Ir nodoms rabarberus pārstrādāt saimniecībā uz vietas, un šī iecere pamazām īstenojas. Tādēļ tiek celtas jaunas telpas. Jautāju, vai iespēja tirgot rabarberu stādus šķiet saistoša? Tā kā saimniecībai ir stabili ienākumi no graudkopības, par šādu iespēju nav domāts un izdarīti aprēķini. Izrādās, ja ceram tiek atdalīta kāda daļa, rabarbers uzreiz reaģē ar ražas kritumu.

Dzirdot saimnieka pārdomas par realizācijas jautājumiem, informēju par LLKC izveidotu vietējās pārtikas produkcijas katalogu “Novada Garša”. Tajā reklamējoties, saimniecība iegūst plašāku atpazīstamību un jaunu pircēju piesaisti. Priecē ziņa, ka tuvākajā laikā tajā tiks izveidota tirgošanās platforma, kas sekmēs produktu realizācijas iespējas. Rabarberu novākšanas sezonā saimnieks var nodrošināt klientiem produkcijas piegādi. Bet tā ir konkrēta vienošanās, kas atkarīga no apjoma un attāluma. Andra Skarbovska tālrunis 29419711.

Kas zina, kā pēc gadiem būsim iemācījušies izmantot rabarberus. Ir dzirdēts, ka rabarberu kātu šķiedru varot izmantot dizaina papīra izgatavošanā. Saimnieks uzskata, ka jāražo tāds produkts, kuru labprāt pērk. Tādēļ novēlu gūt zināšanas un pieredzi jauna produkta izveidē. Saimniekiem Andrim un Andrai gribas novēlēt izdošanos rabarberu tālākā audzēšanā. Un lai divpadsmitgadīgā dēla Oskara vēlme kļūt par lauksaimnieku tikai nostiprinās. Varbūt arī viņam izdodas saglabāt rabarbera ceru 60 gadu garumā. Lai izdodas!

Ilze Ruka,

LLKC Tukuma biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Ilze Ruka