Darbīgs ģimenes uzņēmums laukos

Līgatnes novada zemnieku saimniecības „Liepas” saimnieki Andris un Valija Viļumi saimniekošanu uzsāka pirms 22 gadiem, un pakāpeniski izveidojuši piena lopkopības fermu ar 115 govīm.

 Kā daudzi, arī Viļumi sāka ar naturālo saimniecību, kurā bija viss – aitas, cūkas, govis, nobarojamie liellopi, tika audzētas cukurbietes, lopbarības bietes, kartupeļi. Pamazām viņi pārgāja tikai uz piena lopkopību.

 Beidzoties sabiedriskajai saimniekošanai, Viļumi par pajām privatizēja Ozolu fermu, kur saimniekošanu sāka ar četrām govīm. No zinātniski pētnieciskās saimniecības „Sigulda” nopirka desmit Latvijas brūnās šķirnes grūsnas teles. Šodien  saimniecībā ir 115 liellopi – 75 govis un 40 dažāda vecuma ataudzējamās telītes. Lielākoties tura Latvijas brūnās šķirnes lopus. Valijas pārziņā ir ganāmpulks, bet par tehniku rūpējas Andris. Visu saimniekošanas laiku saimniecībā tiek ieguldīti līdzekļi un papildinātas zināšanas piena lopkopībā. Ir īstenots piena mājas projekts, piesaistot ES finansējumu nopirkta siena un skābsiena sagatavošanai nepieciešamā tehnika. Par saviem līdzekļiem atjaunots piena vads un ūdens vads.

Nākotnē raugoties, būtu nepieciešams kāds jauns jaudīgs traktors un zemes apstrādājamā tehnika. Lai atvieglotu darbu fermā, būtu jāveic kapitālais remonts. Saimniekam raizes sagādā vecā lauksaimniecības tehnika, kas mēdz salūst karstākajā siena laikā. Šobrīd saimniecībā strādā ar vecajiem padomju laika traktoriem, tikai viens iegādāts jauns pirms desmit gadiem. Vecos traktorus saimnieks pārzina un mēdz remontēt pats, bet jaunākā traktora remontiem jāsauc meistari, un par katru sīkumu krietni jāmaksā.

Postījumus nodara meža dzīvnieki, uzrokot tīrumus un sabojājot skābbarības ruļļus, kā „samaksu” atstājot ragus skābbarības rullī.

Iepriekšējās krīzes laikā bija nokārtoti nepieciešamie dokumenti , lai nodarbotos ar mājražošanu. Valija gatavoja svaigpiena sierus un veda tirgot uz Rīgu un Valmieru.

Tagad viņi dažkārt aizbrauc uz vietējo tirdziņu Līgatnes pilsētā. Produkcijas izvadāšana uz tirgiem un izpārdošana atzīta par dārgu un laikietilpīgu.

Saimniecība praktiski nenodarbina algotu darbaspēku. Piesaista tikai sezonas strādniekus – lopbarības sagatavošanas laikā. Problēmas sagādā atbildīgu strādnieku atrašana. Praktiski nav iespējams atrast cilvēku, kuram droši varētu uzticēt tehniku vai uz vairākām dienām – ganāmpulku. Tāpēc fermu vajadzētu modernizēt, lai pašu spēkiem varētu veikt darbus.

Zemnieku saimniecību „Liepas” var uzskatīt par ģimenes saimniecību. Visos darbos piedalās dēli. Andis jau šobrīd ir pārņēmis visu atbildību par tehnikas lietām. Pirms trim gadiem viņš vēl strādāja Anglijā. Tur iepazinās ar savu sievu Andu. Abi nolēma, ka grib dzīvot un strādāt Latvijā. Tā kā Anda vecākiem bija sava saimniecība un ar darbiem bija grūti tikt galā, viņš nolēma  atgriezties Latvijā. Negribējās arī strādāt citam, bet sev. Andris un Valija bija iepriecināti, ka būs, kas pārņem viņu iesākto. Andis ir beidzis Priekuļu tehnikumu, tehnika viņam patīk, to arī pārzina. Arī tēvs palīdz ar savām zināšanām un pieredzi. Apgūst papildu zināšanas piena lopkopībā. Kursos ir ieguvis sertifikātu govju mākslīgās apsēklošanas veikšanai savā ganāmpulkā. Sieva Anda ir no Ventspils puses, skolotāja, kura nolēmusi kļūt par zemnieci. Pašreiz auklē mazo meitiņu. Ir apguvusi grāmatvedību un kārto grāmatvedības lietas  saimniecībā. Šoruden mācījās pārraugu kursos un ieguva sertifikātu pārraudzības veikšanai „B” sistēmā saimniecības ganāmpulkā.   Andis un Anda varbūt paliks laukos. Viņi cer, ka ES piešķirs atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Rūpes rada zemās piena cenas – krīzes situācija piena tirgū. Saimniecībā situācija ar apgrozāmajiem līdzekļiem ir saspringta. Katru dienu jāplāno, kur var ietaupīt. Saimnieki uzskata, ka valdībai šīs lietas vajadzētu risināt raitāk.

 Dace Brēmane,

LLKC Cēsu nodaļas Līgatnes novada lauku attīstības konsultante