Esiet ar dabu, un dzīve jūs mīlēs!

Jūlija nogalē, dienziežu pilnzieda laikā, ceļš aizveda uz Iršiem, kur pavisam netālu no pagasta centra atrodas kolekcijas un selekcijas dārzs „Madaras”.

Šajā ziedošajā paradīzē saimnieko Edgars Bite kopā ar sievu Madaru. Viņi abi ir dzimuši Iršos. Edgaram ir augstākā izglītība lauksaimniecībā ar specialitāti – dārznieks. Madarai ir augstākā izglītība ekonomikā ar specialitāti – reģionālā attīstība. Izrādot dārzu, stāstot par paveikto un iecerēm, jauno cilvēku acīs mirdzēja tāda degsme un aizrautība, ka nav šaubu – viņiem sava laimes zeme nav jāmeklē tālumā – tā ir tepat, viņu mājās.

Ieraudzīt ziedu, ko vēl neviens nav redzējis

Edgars stāsta: „Ar liliju un dienziežu audzēšanu un  selekciju nodarbojos jau desmit gadu. Dārzā aug arī peonijas, Sibīrijas īrisi, hostas un dažādas vienkāršākas un neparastākas ziemcietes. Līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem puķu darbi sāk ritēt, un tikai ar pirmo salu rudenī tie mazliet pieklust. Viss „par un ap” puķēm ir tik saistoši un interesanti, ka garlaicībai šeit nav vietas. Tā kolosālā sajūta, kad no rīta vari skatīt sējeņu dobes, kurās aizvien uzplaucis kāds neparasts zieds. Un vai tad nav jauki lūkoties ziedā, kuru neviens cits vēl uz šīs pasaules nav skatījis! Kā arī iespējama kāda sen izsapņota auga iegūšana, un vērojams tā veiksmīgas augšanas prieks. Tie ir tikai daži no daudzajiem mirkļiem, ko var sniegt dabas, ziedu pasaule.”

Pašiem sava mājaslapa

Par Edgara un Madaras darbošanos selekcijas dārzā var uzzināt mājaslapā www.madaras.lv, kurā informācija atrodama latviešu, krievu un angļu valodā. Edgars ir plašo foto galeriju un aprakstu autors. Mājas lapā ir iespējams pieteikties stādu iegādei un iegūt atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Arī par ciemošanos viņu dārzā var vienoties pēc iepriekšējas pieteikšanās.

Dārzā visus darbus viņi paveic saviem spēkiem, labus darbiniekus atrast ir gandrīz neiespējami. Vairākkārt pēc pasūtījuma Edgars ir veidojis apstādījumus arī dažādās Latvijas vietās. Ziemā notiek jaunu stādu un sēklu iegāde, kurus pasūta gan no Eiropas, gan Amerikas. Edgars ar interneta starpniecību piedalās retu un pašu jaunāko šķirņu krustojumu sēklu izsolēs, kur piedalās kolekcionāri no visas pasaules.

Dārzā uzzied „Staburadze” un „Koknese”

No dārza izveides sākuma, kad radītas pirmās dienziežu šķirnes, ir uzkrāta laba pieredze. Ziedošās dienziedes ciemošanās reizē dāsni smaidīja un patiesi pārsteidza ar savu vārdos neietērpjamo krāsu paleti. Katrai radītajai šķirnei dots iedvesmojošs vārds. Ejot pa dienziežu dārzu, pretī raugās  izlolotās mīlules. Ieklausieties, kā skan viņu vārdi: „Rīta gaisma”, „Kolibri”, „Lora”, „Baltā šokolāde”, „Staburadze”, „Koknese”, „Dubults neplīst”, „Odzienas Pils”, „Skroderdienas”, „Jaukā sproga”, „Sienāža dziesma”.

„No rīta eju un vērtēju jaunos sējeņus, veicu mērījumus un pierakstus. Dārzā viss ir mainīgs ik dienu,” teic Edgars. Par selekcionēšanu viņam savs viedoklis: „Ir selekcionāri, kuri nodarbojas tikai ar vienu kultūru, man tas būtu nedaudz garlaicīgi. Tā kā audzēju dažādas kultūras, viena nomaina otru, un zied visa vasara. Lai radītu patiesi skaistu šķirni, ir vajadzīgs labs un izcils selekcijas materiāls. Selekcijas darbs nekad neļauj apstāties, tas vienmēr ir mūžīgās attīstības priekšā.”

Katrai puķei savs stāsts

„Dienziedes nav izvēlīgas augsnes un audzēšanas vietas ziņā. Tomēr tām labpatiks augt pēc iespējas saulainākā vietā, sniedzot vairāk ziedu un krāšņākas krāsas. Saulaina vieta sevišķi nepieciešama šķirnēm ar gaišas krāsas ziediem, jo maigo pasteļtoņu skaistums izceļas tikai labā apgaismojumā. Pavisam nelielā noēnojumā veiksmīgi var audzēt tumšas krāsas šķirnes. Tikai svarīgi, lai tad dienziežu ceri sauli saņemtu vismaz dienas vidū,” stāsta selekcionārs.

Pieejot pie lilijām, Edgars saka: „Ir ļoti patīkami, ejot caur dārzu siltā vasaras vakarā, notvert liliju ziedu smaržas aromātu un visbeidzot ieraudzīt arī pašu skaistuli. Lai lilijas, gadiem ejot, aizvien krāšņāk ziedētu, svarīgi ir izvēlēties piemērotu augšanas vietu. Stādīšanai ir jāizvēlas vieta, kurā agrāk lilijas un tām radniecīgi augi nav auguši.”

Par peonijām dārza saimniekam arī savs raksturojums: „Atklāta vējiem, saulaina vieta – tādi būtu galvenie nosacījumi peoniju audzēšanas vietas izvēlē. Peoniju lielvalsts ir Amerika. Latvijā bieži vien peonijas asociējas ar baltu, sarkanu, rozā krāsu. Taču to krāsu palete ir daudzreiz plašāka: kafijas brūna, dzeltena, zaļa, pasteļkrāsas, raibas u. c. Kā arī ziedu formas ir ārkārtīgi daudzveidīgas; pildītas, nepildītas, bumbveida, lodveida, zirnekļveida,” atklāj Edgars.

Kolekcijas dārzā aug arī Sibīrijas īrisi, kam ir visaugstākās dekoratīvās īpašības no visiem īrisiem. Tie padara skaistu dārzu gan lauku viensētās, gan modernā pilsētvidē. Šķirņu skaits tuvojas diviem simtiem. Tā arī ir viena no lielākajām kolekcijām Latvijā. Neiztrūkstoši tiek strādāts arī pie šīs kultūras selekcijas.

Raibas, lielas, mazas, šauras, platas, kausveida lapas  – hostas, tās ir izcili augi, kas ēnu spēs padarīt krāsainu un atraktīvu. Šogad šie ēnaugi ir kļuvuši populāri un novērtēti Latvijas dārzos. Pašiem sevišķi patīk mazās „peļu ausu” hostas un lielās, kas spēj izaugt  pat līdz 1,50 metriem.

Ar godalgām no Vācijas

Jūlija sākumā, karstajā vasaras svelmē, Edgars un Madara devās ceļā uz Vāciju, Ēbersvaldi, lai no 5. līdz 7. jūlijam piedalītos gadskārtējā Eiropas liliju izstādē, kas notiek katru gadu citā pilsētā. Tas bija pārbaudījums gan pašiem, gan arī ziediem.

Liels bijis pārsteiguma  prieks, uzzinot, ka trompetliliju grupā viņu lilija ir ieguvusi otro vietu, bet vēl trīs krāšņās ziedu karalienes novērtētas ar trešajām vietām Eiropas liliju izstādē. Liliju vērtēšana notiek pēc daudziem kritērijiem, nosakot punktu skaitu. Izstādes eksponātus vērtē speciāla, kompetenta komisija.

Jāpiebilst, ka Edgars un Madara bija vienīgie liliju audzētāji no Latvijas. „Daudzi nāca mums klāt un sirsnīgi sveica!” – ar gandarījumu atceras viņi. Pēc apbalvošanas ceremonijas notikuši skaisti dārza svētki ar uz ugunskura gatavoto mežacūkas cepeti. „Iesaistīšanās Eiropas liliju biedrībā mums ir devusi iespēju satikt zinošus liliju audzētājus  –  savstarpējā saskarsmē vienkāršus un atvērtus cilvēkus,” atzīst Edgars un Madara.

Jāatrod sava laimes atslēga

Uz jautājumu, kā pārliecināt jauniešus saimniekot laukos, meklēt savas iespējas, Edgars atbild: „Nevienam nevar piespiest darīt to, kas nepatīk. Tāpēc vai ir nepieciešama pārliecināšana? Ja kāds nolēmis doties uz ārzemēm, lai mēģina un meklē savu iespēju. Visi nevar art un sēt. Skumji, ka arī visi nevar darīt to, kas patiesi patīk. Mums ir laimējies. Novēlu, lai katram izdodas atrast savu laimes atslēgu. Lauki, tā ir brīvība un neatkarība.” Gan Madaras, gan Edgara vecākiem ir bioloģiskās zemnieku saimniecības, varbūt arī viņi ir netieši ietekmējuši savu bērnu izvēli.

Edgara vectēvu Jāni Biti vietējie godāja kā prasmīgu bitenieku. Edgars atminas: „No bērnu dienām man patika kopā ar vectēvu apraudzīt viņa bišu saimes. Kā es gaidīju viņa vārdus: „Edgar, šodien ejam pie bitēm!”” Tagad Edgaram ir savas bišu saimes, kas sanes gardu ziedu medu. Vēl viena viņa aizraušanās ir vīna darīšana, ko gatavo no dažādām ogām, ziediem, ķirbjiem, vīgriezēm.

„Idejas man skrien pa priekšu. Viss ir atkarīgs no manis, kā un cik ātri tās sasniegšu!” – sarunas nobeigumā teic Edgars. Lai piepildās viņa vēlējums: „Esiet ar dabu, un dzīve jūs mīlēs!”

„Kokneses Novada Vēstis”