Gūtas noderīgas zināšanas par sparģeļu audzēšanu

Ar praktiskām un vērtīgām zināšanām sparģeļu audzēšanā tiešsaistes maksas seminārā dalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils un zīmola “Mores Sparģeļi” saimniece Inga Bite.

Seminārā lielākā daļa informācijas bija par stādījuma izveidi, kopšanu, mēslošanu, kaitēkļu un slimību apkarošanu. Abi lektori dalījās praktiskos risinājumos, īpašu uzmanību pievēršot videi draudzīgu metožu pielietojumos.

No semināra laikā pārrunātā nozīmīgākās atziņas:

1. Latvijā vēsturiski ir audzēti sparģeļi. Jau 18.-19. gadsimtā atrodami tā audzēšanas pirmsākumi Latvijā. Vēl aizvadītā gadsimta pirmsākumos Latvijas saimniecēm goda jautājums bija cienastā iekļaut veselīgo dārzeni. Tika attīstīta īpaša sparģeļu gatavošanas un pasniegšanas trauku un servējuma kultūra. Patlaban sparģeļu audzēšana Latvijā turpina pakāpenisku attīstību, sasniedzot vairāk nekā 20 ha kopplatību.

2. Sparģelis jeb (Asparagus officinalis) ir viens no retajiem, daudzgadīgajiem dārzeņiem Latvijā. Iecienīts savu unikālo uztura vērtību dēļ – satur folskābi, beta karotīnu (A un C, B1, B2 un PP vitamīnu avots) un minerālvietas (kāliju, fosforu, kalciju, magniju).

3. Izšķir balto un zaļo sparģeļu šķirnes. Baltie ir maigāki un kraukšķīgāki, savukārt zaļie – bagātāki ar aktīvajām vielām. Kā piemērotākās šķirnes Latvijas apstākļiem ieteiktas kā balto, tā zaļo šķirņu hibrīdi – vīrišķie augi (tiem ir augstāka raža kā sievišķiem), vidēji vēlīnas šķirnes.

- Huchel’s Alpha – jauktais hibrīds, ar spēcīgiem dzinumiem, izturīgs pret slimībām.

- Marte F1 – vīrišķā tipa hibrīds ar lielisku dzinumu kvalitāti. Dzinumi spēcīgi, ar labu krāsu un struktūru.

- Mondeo – vīrišķais hibrīds, asni ir labākas kvalitātes, ar stingriem dzinumiem, dod augstas ražas.

- Primaverde – ļoti agra šķirne, vīrišķais hibrīds, dod augstas ražas, laba zaļo dzinumu šķirne.

- Schneewittchen – izturīga pret slimībām, vidēji ražīga.

- Labas zaļo sparģeļu šķirnes ir 'Baklim', 'Rapsody', 'Ravel', 'Hannibal', tās raksturotas kā izturīgas, agrīnas un salcietīgas, ar labām garšas īpašībām. Ziemcietīgas arī Latvijā.

4. Sparģeļiem tīk siltums. Siltāks pavasaris ļauj veidoties sulīgākiem un garāšā maigākiem augiem. Savukārt auksts pavasaris liek augiem veidoties lēnāk, nereti tie ir šķiedraināki. Izvēloties stādījumam atbilstošu vietu, būtiski pievērst uzmanību tādai, kura dienā iesilst visātrāk un kurā visilgāk saglabājas siltums, saules gaisma. Nolaidenas dienvidu, dienvidu-rietumu nogāzes būs atbilstošākās. Augsnes izvēlē būtisks ir tās sastāvs. Nebūs piemērotas smagas māla un smilšmāla augsnes. Augsnes skābums pH 5,5–6,5. Pirms stādījuma veikšanas augsnes apstrāde vēlama jau rudenī, sastrādājot vismaz 30–40cm dziļumā.

Stāda ieguve ir iespējama arī ar sēklām. Gan jārēķinās ar ilgāku un sarežģītāku stāda ieguves procesu. Stāda ieguve no sēklām ir specifisks process, saistošs stādu audzētājiem ar pieredzi. Sēklas ievācamas rudenī, tikai no šķirnes augiem. Sausas sēklas martā izsēj bagātinātā kūdras substrātā, nodrošinot vismaz +16 grādu temperatūru. Dīgšanas laiks 1-2 nedēļas. Aprīļa beigās jeb maija sākumā dēstus izstāda dobē, rēķinoties ar vidi, kurā tie varēs augt vismaz 2 gadus jauna stāda ieguvei. Tāpat ir iespēja stādījumu veikt ar stādiem (vēlams vismaz 2-gadīgus dēstus). Ja tiek izmantoti 1-gadīgi dēsti, pirmā raža būs pieejama tikai pēc 2 gadiem. Stādījumu veic pavasarī – aprīļa beigās jeb maija sākumā. Zaļo sparģeļu šķirnes audzē ar aprēķinu ievākt virszemes dzinumus. Tie ir jāstāda dziļi un jāvāc, līdzko dzinumi sasnieguši standarta garumu. Savukārt baltā sparģeļa šķirnes audzē vagās, ar platu vagas profilu un ļoti irdenu augsni.

Sparģeļiem nepieciešams daudz barības vielu. Var izmantot 40-50 t/ha komposta vai labi sadalījušos kūtsmēslus. Būs nepieciešams fosfors – 60 -70 kg/ha (tīrvielas) vai 300-350 kg/ha superfosfāta veidā un kālijs – 300 kg/ha (tīrvielas) vai 250 kg/ha kālija hlorīda (tikai integrētajiem). Ja tiek izmantots kālija sulfāts, tad deva jāpalielina par 10%, ja kālija magnēzijs – tad devai jābūt divas reizes lielākai. Organisko mēslojumu ieteicams iestrādāt lokāli zem dēstiem vagā, parasti līdz 15 cm biezā slānī, virs tā – 10 cm augsnes, un tad stāda sparģeļus. Organisko mēslojumu vēlams iestrādāt rudenī, jo, veicot to pavasarī, mēslojums novēloti uzsāks savu darbību un augi var neizveidoties tik spēcīgi, kā cerēts. Pirms veikt stādījumu, kā arī tā kopšanas laikā, noteikti veicamas augsnes agroķīmiskā sastāva analīzes. Tas ļaus plānot nepieciešamās darbības konkrētai augsnei atbilstošā sparģeļu stādījumā.

5. Sparģelis ir kļuvis arī par atbalsta finansējuma piesaistes kultūru. Zemnieku saimniecība “Straumītes” jeb zīmola “Mores Sparģeļi” īpašnieki savu, bioloģiski audzēto sparģeļu, saimniecisko darbību aizsāka piesaistot ELFLA investīciju atbalsta finansējumu programmā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Nu arī vienotā platību maksājumā ir iespēja piesaistīt papildus maksājumu (kods 869) pasākumā “Bioloģiskā lauksaimniecība” aktivitātē “Maksājums, lai saglabātu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes (BLAV)” jeb uzsāktu bioloģisko metožu pielietojumu saimniekošanā aktivitātē “Maksājums, lai pārietu uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm (BLAJ)”.

Savā pieredzē sparģeļu audzēšanā “no nulles” dalījās Inga Bite, zīmola “Mores Sparģeļi” saimniece. Kā būtiskāko jau audzēšanas pirmsākumosInga pieminēja pieredzi, kuru meklējuši kā Latvijas, tā Eiropas audzētāju padomos. Neskaitāmas stundas aizvadītas un joprojām tiek – meklējot efektīvākās šķirnes, audzēšanas padomus, īpaši videi draudzīgām metodēm. Inga aicināja semināra dalībniekus un interesentus vērsties pēc padoma, uzmeklējot Facebook: @Mores Spargeli.