Iepazīst atšķirīgu pieredzi komercdārzu veidošanā
LLKC Siguldas nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu esošajiem un potenciālajiem komercdārzu veidotājiem, lai iepazītos ar komercdārzu izveides pieredzi trīs saimniecībās un ar to saistītu teritorijas labiekārtošanu un ainavu arhitektūru.
Braucienā piedalījās 35 interesenti no Pierīgas (Siguldas, Krimuldas, Mālpils, Vangažiem, Baldones, Ozolniekiem), un tā bija lieliska iespēja ne tikai būt kopā un apmainīties ar pieredzi, bet arī apmeklēt savstarpēji atšķirīgus komercdārzus vai stādaudzētavas.
Kokaudzētava “Bētras”, Ozolnieku novads, Sidrabenes pagasts
Audzētava ir interesanta ne tikai ar īpašnieku zinātnisko un praktisko pieredzi, bet arī ar vienu no retajām iespējām pārrunāt cidoniju stādu izvēli, cidoniju audzēšanas īpatnības un degustēt mājas apstākļos iegūto cidoniju sukādes, sulas. Stādaudzētava nodrošina ābolu, bumbieru, ķiršu, plūmju, upeņu, jāņogu (t. sk. zelta jāņogu), ērkšķogu, aveņu, kazeņu, dārza pīlādžu, aroniju un bezērkšķu cidoniju stādu iegādi.
Uzņēmums ir ģimenes saimniecība, kuras īpašnieki Iveta un Uldis Grosi ir kādreizējie AS “Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija” zinātnieki, kuri, mantojot vecāku īpašumu, šobrīd lieliski pierāda praksē iepriekš zinātniski pētīto. Audzētavas īpašais šarms ir tās īpašnieku attieksmē. Šķiet, ka katrs stāds ir saņēmis personisku rūpību, to audzējot. Interesanta ir ģimenes jaunās paaudzes iesaiste stādaudzētavas ikdienā. Ģimenes jaunieši ir izvēlējušies attīstīt krūmcidoniju mājās ražotos produktus. Izveidots preču zīmols “TEPAT”, kas piedāvā cidoniju un rabarberu sukādes un sulas.
Uzņēmums “Satori Alfa”, Tukuma novads, Tumes pagasts
“Satori Alfa” ir preču zīmola “Goldberry” īpašnieks. Vēsturiski uzņēmuma izcelsmē ir pētījums, kura rezultātā ārsts Māris Selga pārliecinājās par smiltsērkšķa iedarbību uz cilvēka veselību un izstrādāja tehnoloģiju, kas smiltsērkšķu pārstrādes procesā spēj saglabāt visas šajā ogā esošās vielas un vitamīnus. Pēc tam tika izveidots uzņēmums „Satori Alfa”. Uzņēmuma specializācija ir smiltsērkšķu audzēšana un pārstrāde.
Tikšanās laikā, kuru vadīja M. Selga, dalībnieki ciemojās pašu īpašnieku veidotajā smiltsērkšķu dārzā, konsultējās par smiltsērkšķu audzēšanas īpatnībām un metodēm, stādu izvēli un pārošanu. Vērtīga bija informācija par smiltsērkšķu ogu, kauleņu un jauno lapu dzinumu būtisko nozīmi mūsu katra veselībai. Laipnais “Satori Alfa” kolektīvs izrādīja smiltsērkšķu pārstrādes telpas un piedāvāja degustēt svaigi spiesto smiltsērkšķu piena kokteili.
AS “Pūres dārzkopības izmēģinājumu centrs”, Pūre, Pūres pagasts
Centra vadītājs Jānis Lepsis bija noorganizējis tikšanos ar diviem zinātniekiem–praktiķiem ogu un augļu stādu selekcijā. Tikšanās bija aizraujoša un interesanta. Grupas dalībnieku nemitīgie jautājumi par augļu un ogu (īpaši upeņu, jāņogu, ērkšķogu) šķirņu selekciju un audzēšanas metodēm mijās ar garu pastaigu vienā no ābolu kolekciju dārziem. Zinātnieču Valdas Laugales un Ineses Drudzes zināšanas un spēja atbildēt teju uz visiem grupas dalībnieku jautājumiem bija apbrīnojama.
Dārza kopējā platība ir teju 30 ha. Pastaigai atvēlēta tikai neliela daļa no tā, tomēr dalībniekiem izdevās degustēt daudzveidīgās, vēderam un acij tīkamās ābolu šķirnes. Vizīte, iespējams, būtu ieilgusi, tomēr krēslas iestāšanās lika atgādināt grupas dalībniekiem par jau tā pārsniegto vizītes laiku.
Mājupceļš redzētā un dzirdētā iespaidos izrādījās īsāks nekā sākumā šķita.
Vizītes gūtās atziņas:
1. Lai iekārtotu konkurētspējīgu un kvalitatīvu komercdārzu, nebūt nav vajadzīgi lieli platību apjomi. Izšķiroša ir izvēlētā šķirne un audzēšanas metode.
2. Līdzīga atziņa pārstrādē/apstrādē – nelielas ražošanas telpas, pārdomāts ražošanas cikls (tehniskais nodrošinājums) ir nozīmīgi.
3. Latvijā esošie zinātniskie un praktiskie risinājumi komercdārzu izveidē ir efektīvi un daudzpusīgi.
Pieredzes apmaiņas brauciens notika Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.
Kristīne Ragaine-Volnianko,
LLKC Siguldas nodaļas vadītāja
Pievienot komentāru