Ieziemojam augļu kokus un ogulājus

Mainoties gadalaikiem, mainās arī veicamo darbu saraksts piemājas dārzos. Gatavojoties ziemas periodam,  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ludzas birojs 21. novembrī organizēja informatīvo semināru “Augļu koku un ogulāju ieziemošana un pasargāšana no dzīvnieku postījumiem ziemas sezonā”, kas noritēja Zoom platformā. To vadīja LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, kurš profesionālus komentārus sniedz arī vairākiem dārzkopības žurnāliem.

M. Narvils semināra laikā sniedza detalizētu informāciju par augļu koku un ogulāju dārzu pareizu un stratēģiski plānotu darbību kopumu, kas ir jāievēro kopš dārza ierīkošanas brīža, lai tas ilgtermiņā būtu ne tikai estētiski skaists, ražīgs un veselīgs, bet arī nestu finansiālu pienesumu saimniecībā.

Pirms dārza ierīkošanas būtiski ir konkrētajā laukā apkarot  ilggadīgās nezāles, jo pēc tam to vairs nebūs reāli izdarīt. Liela nozīme ir arī mulčai, kuru, pareizi ieklājot (optimāli 12 cm, un nenosedzot augļu koka stumbru), dārzā tiek nodrošināts nepieciešamais mitruma līmenis, kā arī viengadīgo nezāļu kontrole. Semināra dalībnieki vizuāli tika iepazīstināti ar vairākiem mulčas ieklāšanas veidiem. Augļu koka vainaga veidošanā stratēģiski ir jāsaprot, kādam augļu kokam tas tiek veidots – pundura, puspundura vai veciem kokiem. Ražas kvalitāti ietekmē pareizi veidots koka vainags. Lai iegūtu vienmērīgu ražu un vienlaikus nenoslogotu pašu koku, ir jānormē augļi, atstājot pēc iespējas vienāda lieluma augļus. Pielietojot pareizus darba paņēmienus dārzā, tie veicina labāku tā pārziemošanu, kā arī saimniecībai kopumā rada mazākus izdevumus.

Taču tas nav vienīgais, kas ietekmē augļu koku un ogulāju dārzu. Kopš laikiem, kad cilvēks ir sācis audzēt sev augus pārtikai, saskare ar dzīvniekiem ir kļuvusi neizbēgama. Tendences rāda, ka dzīvnieku klātbūtne piemājas dārzos tikai palielināsies. Iemesls tam ir mežu izciršana (tādējādi mēs samazinām dzīvnieku dzīvotņu platības), apauguma noņemšana  visos iespējamos veidos (kas samazina dzīvnieku barošanās iespējas). Latvijā piemājas dārzos barību meklē tādi dzīvnieki kā stirnas, staltbrieži, aļņi, mežacūkas, zaķi, ūdensžurkas, tumšās strupastes, āpši, gājputni, vārnu dzimtas putni, strazdi. Veids, kā šie neaicinātie ciemiņi var bojāt dārzu, ir augļu koku un ogulāju nograušana, noēšana, noberzumi, noplēsumi un apēšana.

Pastāv vairāki paņēmieni, kā var mazināt dzīvnieku radītos postījumus dārzā – ierīkot barotavas meža zīdītājiem, audzēt dārzā vai pieguļošajās teritorijās kultūras, kas kalpo putnu piebarošanai. Viens no veidiem ir arī sadarbība ar mednieku kolektīviem. Putni diezgan ātri pierod pie palīglīdzekļu (spīdīgu priekšmetu izkāršana zaros, regulāru ”plēsēju” skaņu atskaņošana u. c.) izvietošanas to atbaidīšanai. Tāpēc putniem efektīvākas būs sensorās, pēkšņas un negaidītas metodes pielietošana.

Bez pareizas apsaimniekošanas metožu pielietošanas un dzīvnieku radīto bojājumu mazināšanas dārzā liela loma ir arī klimatiskajiem apstākļiem. Diemžēl tos cilvēks nevar ietekmēt, kā arī tendences rāda, ka to prognozēšana kļūst arvien sarežģītāka, jo klimatiskie apstākļi kļūst nepastāvīgāki. Taču mūsu spēkos ir aizsargstādījumu ierīkošana, kas veicinās labvēlīgu dārza mikroklimata nodrošināšanu.

Tā kā semināra objekts (augļu koki un ogulāji) ir ilggadīgi stādījumi, Māra Narvila stāstījums par šo dārzu apsaimniekošanu lika saprast, ka katrā gadalaikā veicamie darbi ir savstarpēji saistīti un atkarīgi cits no cita estētiski skaista, veselīga un ražīga dārza veidošanā, ko mēs, LLKC birojs, novēlam katram saimniekam.

Pasākums atbalstīts VLT aktivitātē “Informatīvu un izglītojošu semināru organizēšana Latvijā”.

Beāte Narnicka,            

LLKC Ludzas biroja augkopības konsultante

Foto: Pixabay