Inovācijas un projekti lauksaimniecībā Priekuļos

Pasaule strauji mainās, un līdzi tai maināmies arī mēs. Lai veiksmīgi dzīvotu un strādātu, arī  lauksaimnieki sadarbībā ar  LLKC nodaļu birojiem papildina savas zināšanas un pieredzi,   apmeklējot citus uzņēmumus tuvākā un tālākā apkaimē. Saimniecību apmeklējumu ietvaros Madonas novada bioloģisko  lauksaimnieku grupa nupat iepazinās ar Vides risinājumu institūta darbību Priekuļos.

“Vides risinājumu institūta darbības modeli nosaka domāšanas veids – spēt paskatīties uz apkārtējo vidi plašākā kontekstā, ieraudzīt lietu un procesu savstarpējo mijiedarbību un kopīgiem spēkiem uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai sev, bet arī turpmākajām paaudzēm,” saka  VRI izpilddirektore Inese Suija-Markova. “Mēs pieņemam izaicinājumus un nebaidāmies risināt sarežģītas situācijas. Apvienojot vispusīgi domājošus Latvijas un ārvalstu zinātniekus, māksliniekus, praktiķus un moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, mēs radām inovatīvus risinājumus kompleksām vides problēmām un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai,” teikts institūta pieteikumā sabiedrībai.

Institūtā strādā pie dažādiem  jautājumiem (meža resursi,  saldūdens resursi, dabas resursu apsaimniekošana, bioekonomikas inovāciju sistēma u. c.), taču daļa pētījumu ir arī lauksaimniecības jomā.

Ar dažiem aktuālajiem  projektiem lauksaimniecībā mūs iepazīstināja dr. agr. Arta Kronberga.

Piemēram, projekts “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana”. Projekta  mērķi:   novērtēt tirgum saistošo Latvijas ārstniecisko un aromātisko augu dabiskās populācijas un salīdzināt tos ar ārvalstu ārstniecisko un aromātisko augu ģenētiskajiem resursiem; noteikt dažādu ārstniecisko un aromātisko augu genotipu kvalitāti, ražas stabilitāti un aktīvo vielu sastāvu Latvijā; pētīt genotipa un augšanas apstākļu ietekmi uz ražu un kvalitāti;  attīstīt inovatīvu metodiku Latvijā sastopamo augstas vērtības ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai.

Savvaļā augošie ārstnieciskie un aromātiskie augi, piemēram,  ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis L.), ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita), šaurlapu ehinācija (Echinacea angustifolia), ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) un kērvele (Saposhnikovia divaricata) ir pazīstami ar savu aktīvo vielu augsto koncentrāciju. Šī iemesla dēļ tos izmanto farmācijā un kosmētikas industrijā visa pasaulē. Teorētiski Latvijā ir piemēroti augsnes un klimatiskie apstākļi to audzēšanai, taču līdz šim nav ieviestas šo augu audzēšanas un kultivēšanas tehnoloģijas. Projekta laikā starptautiska zinātnieku komanda izveidos eksperimentālu dārzu, kurā pētīs  iepriekš minēto augu sugu ģenētiskos resursus. Rezultātā pētnieki atlasīs bioloģiski un ekonomiski vērtīgākos un Latvijas klimatam piemērotākos ārstniecības un aromātisko augu genotipus un to audzēšanas tehnoloģijas, kuras varēs izmantot ražotāji.

Cits projekts  sadarbībā ar uzņēmējiem, un piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, – “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” bioloģiskajā lauksaimniecībā veidos jaunus pārtikas produktus  – tējas maisījumus. 

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem Eiropas Savienības  valstīs un citur pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). Ekspertu viedokļi liecina, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības augu audzēšanai. Sadarbojoties zinātniekiem un uzņēmējiem, projekta laikā tiks meklētas piemērotākās tehnoloģijas minēto sugu audzēšanai bioloģiskajās saimniecībās. Plānots ierīkot Latvijā inovatīvu izmēģinājumu, kurā pētīs žeņšeņa audzēšanas iespējas meža ekosistēmā.

Plānoti tiek arī jauni projekti. Piemēram, savvaļas augu izpēte.  Projekta mērķis   sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu ir pētīt  9 pavasara augu atradnes Vidzemē un Latgalē. Pētnieki no VRI tajās plāno ievākt Latvijas pavasara augu ģenētisko materiālu, lai pēc tam testētu to izmantošanas iespējas pētniecībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pētniekus interesē  pavasarī ziedošie augi – parastā kreimene, lielā strutene, pļavas silpurene, smaržīgā madara, parastā zalktene, raspodiņš, efeju sētložņa, parastā māllēpe un gaiļbiksīte. Šīs sugas dabā sastopamas  veģetācijas periodā, bet tās ir vieglāk atpazīt  pavasara ziedēšanas laikā.

Institūta  darbības pamatā speciālisti definē  risināmo problēmu un tad  dažādu nozaru un valstu zinātnieki, praktiķi veido komandu, lai atrastu labāko risinājumu.

Iespējams, arī saimniecībās  noder līdzīga pieeja atsevišķiem risinājumiem, secināja  lauksaimnieki.

Dace Kalniņa,

Priekuļu novada lauku attīstības konsultante