Interese par LLKC Ventspils nodaļas rīkotajiem pasākumiem pieaug

Ventspils „Amatu mājā” 29. janvārī notika LLKC Ventspils nodaļas rīkotais informatīvais seminārs par aktualitātēm jaunajā gadā.

Ventspilnieku interese un atsaucība bija ļoti liela, par ko liecināja dalībnieku pārpildītā zāle.

Semināra sākumā Judīte Ēdole, Valsts ieņēmumu dienesta Ventspils klientu apkalpošanas centra pārstāve, informēja klātesošos par izmaiņām nodokļu likmēs 2015. gadā. J. Ēdole atgādināja arī par 2014. gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ko varēs veikt no 1. marta līdz 1. jūnijam. Ieņēmumu dienesta pārstāve norādīja, ka iedzīvotāju ērtību labad pastāvīgi tiek veiktas izmaiņas un uzlabojumi gan elektroniskās deklarēšanas sistēmā, gan arī ienākumu deklarāciju veidlapās. Piemēram, saimniecību ieņēmumi 2014., 2015. un 2016. gadā no valsts atbalsta summām un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai būs jānorāda deklarācijas D3 pielikuma 8. rindā.

Jautājumus un diskusijas semināra dalībnieku vidū izraisīja mēslu krātuvju temats, par ko runāja Valsts vides dienesta pārstāve Sabīne Jaunbirze. Kūtsmēslu krātuve nepieciešama dzīvnieku novietnēm virs desmitdzīvnieku vienībām, tās tilpums jāplāno tādā apjomā, lai varētu nodrošināt mēslu uzglabāšanu vismaz astoņus mēnešus. Savukārt, būvējot lagūnas tipa šķidrmēslu krātuvi, jāierīko pazemes ūdeņu kvalitātes novērošanas sistēma un vienu reizi gadā pirms krātuves iztukšošanas nepieciešama pazemes ūdeņu kvalitātes uzraudzība, ko veic sertificēts laborants.

Lauris Ozols, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras pārstāvis, klātesošos informēja par tehniskām lietām. Traktora piekabju īpašnieki tika aicināti pārliecināties par piekabes atstarojošo elementu esamību, kas obligāti tiek pārbaudīti tehniskās apskates laikā. Pēdējā laika aktualitāte saimniecībās ir arī traktortehnikas un piekabju pārbūve, tāpēc L. Ozols skaidroja nosacījumus, kas jāņem vērā, lai pārbūve atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Piemēram, pirmās kategorijas pārbūvi atļauts veikt bez iepriekšējas saskaņošanas, dodoties uz Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru. Pie šādas kategorijas pieskaitāma kabīnes maiņa, kravas kaste pārbūve par kravas platformu u. c. Savukārt traktortehnikas pārbūves projekts jāsaskaņo un atzinums par pārbūvi nepieciešams traktoram vai piekabei, kuram pārbūves rezultātā tiek izmainīti tehniskie dati un parametri, piemēram, benzīna motora maiņa pret citas markas dīzeļmotoru.

Meža konsultāciju pakalpojumu centra pārstāve Linda Spade skaidroja par iespējām un risinājumiem zemes īpašniekiem, kam ir aizaugušas un nekoptas lauksaimniecības platības. Viņa norādīja, kādos gadījumos aizaugušās platības kļūst par Meža likuma objektu. Vispirms nepieciešams izmērīt, vai aizaugušajā teritorijā koku vidējais augstums ir 5 m vai lielāks. Pēc tam novērtē aizaugušās teritorijas platību – ja tā sasniedz 0,5 ha un vairāk, tad nosaka valdošo koku sugu un to skaitu uz hektāru (vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas). Tikai gadījumā, kad aizaugusī teritorija atbilst visiem trim kritērijiem, tā kļūst par Meža likuma objektu. Mežaudzi, ko īpašnieks plāno kādreiz atgriezt lauksaimnieciskai saimniekošanai, Linda ieteica reģistrēt kā plantāciju mežu, jo uz plantāciju mežiem netiek attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība, kā arī nav jāmaksā kompensācija par plantāciju meža atmežošanu, pārveidojot to atpakaļ lauksaimniecības zemē.

Noslēgumā Ivars Koloda, Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs, sniedza ļoti pamācošu un fotoattēlos uzskatāmu ziņojumu par Āfrikas cūku mēra izplatību un tā ierobežošanas iespējām. Āfrikas cūku mēra ierosinātājs ir ļoti izturīgs vīruss, kas Eiropā pirmo reizi tika reģistrēts 1957. gadā Portugālē. Latviju tas sasniedza 2014. gada 26. jūnijā. Šis vīruss cilvēkam ir nekaitīgs, ar to slimo tikai cūku dzimtas dzīvnieki – gan mājas cūkas, gan meža cūkas. Taču cilvēks ir bīstamākais vīrusa izplatītājs, jo bieži dabā aiz sevis atstāj dažāda veida atkritumus, tai skaitā pārtikas produktu paliekas. Cūku izcelsmes un medījumu gaļas pārtikas produkti ir tie, kuros iespējama šī bīstamā vīrusa klātbūtne un tā dzīvotspēja ir pārsteidzoša – 150 dienas cūku liemeņos +4°C temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. Tāpēc ikviens tiek aicināts būt atbildīgs – ievērot kārtības un tīrības prasības cūku novietnēs, nebarot cūkas ar pārtikas produktu paliekām un neatstāt aiz sevis atkritumus dabā, kā arī par jebkuru atrastu nobeigušos meža cūku nekavējoties ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Semināra noslēguma temats izvērtās nopietns, līdz ar ko sasniedza vēlamo rezultātu – klausītāju pārdomas par dzirdēto un attēlos redzēto.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo semināru apmeklētāju skaitu, konsultāciju birojs apsver iespējas seminārus organizēt plašākās telpās. Kā arī birojs izsaka īpašu pateicību vienmēr atsaucīgajiem Ventspils Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem un novēl patīkamu savstarpējo sadarbību arī turpmāk.

Ilze Ventiņa,

LLKC Talsu nodaļas lauku attīstības un uzņēmējdarbības konsultante