Interešu grupas Latgalē vērtē sējumu pārziemošanu

Pateicoties labvēlīgajiem ziemošanas apstākļiem, šopavasar ziemāju sējumi pārziemojuši labi. Pie šāda secinājuma nonākuši augkopības interešu grupas (IG) dalībnieki, aprīļa vidū Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitātes “Saimniekošanas efektivitātes un ilgtspējas celšana” ietvaros, novērtējot laukus trijās saimniecībās Rēzeknes un Ludzas novadā.

Ziemas kvieši pašlaik atrodas stiebrošanas sākumā, kukaiņi vai šā gada slimību pazīmes tajos vēl nav novērojamas. Pavasarī piedzīvoto zemo gaisa temperatūru ietekmē vietumis kviešiem vērojami apsaluši lapu gali, kas gan neatstās būtiski nelabvēlīgu ietekmi  uz ražu. Ziemas kvieši kopumā sacerojuši ļoti labi – pārsvarā virs 1000 produktīvajiem stiebriem uz kvadrātmetru.  Šopavasar jau veikta gan kviešu, gan rapša papildmēslošana ar slāpekļa mēslojumu.  

Labi pārziemojis arī ziemas rapsis, – lai gan pagaidām tas vēl nosegts ar lapām, jau sākusies ziedpumpuru veidošanās. Barības elementu trūkuma pazīmes, vērtējot rapšus, netika konstatētas. Vienā no rapša laukiem izvietots dzeltenais ūdens ķeramais slazds kukaiņu konstatēšanai. Tajā atrasti daži krustziežu spīduļi, bet vairākos laukos uz rapšiem – arī daži stublāju smecernieki. Kukaiņu novērošana rapša laukos turpināsies, jo ļoti būtiski ir veikt stublāju smecernieku vaboļu savlaicīgu ierobežošanu. Šīs vaboles dēj oliņas rapša stublājā, kur attīstās kāpuri, kas grauž stublāja mīksto daļu, traucējot barības vielu apriti augā, samazinot ražību un ražas kvalitāti.

Šajā interešu grupas tikšanās reizē pieaicinājām arī Daci Zariņu – LLKC Vides nodaļas projektu vadītāju, kura ļoti interesanti pastāstīja kā par augsnes mikrobioloģiskajiem procesiem, tā auga augšanu. Dienas ietvaros notika arī praktiska darbošanās uz lauka, izmantojot augsnes penetrometru jeb augsnes blīvuma mērītāju. Ar lāpstu izrokot bedrīti aramkārtas dziļumā, varēja novērtēt augsnes sablīvējumu un noteikt arkla zoles atrašanās dziļumu, ja tāda bija. Tā kā būtisks augsnes auglības rādītājs ir slieku daudzums tajā, tās tika skaitītas augsnes aramkārtā, – jo slieku vairāk, jo augsnē lielāka mikrobioloģiskā aktivitāte, kas labvēlīgi ietekmē kultūraugu augšanu.

Dienas gaitā vērtēja arī kviešu un rapša sakņu stāvokli – cik labi tās attīstītas, vai uz saknēm sastopama mikoriza – sēnes un saknes savstarpējā simbioze. Notika arī diskusijas par to, kādi apstākļi vai mūsu rīcība palielina vai samazina mikorizas izplatību. Tāpat tika mērīts cukura saturs ziemas kviešu un rapša sulā gan ar digitālo, gan mehānisko refraktometru. Ja auga sulā cukura līmenis augstāks, arī fotosintēzes procesi augā notiek aktīvāk. Cukura līmenis ziemas kviešu un ziemas rapša lapās bija robežās no 9,2 līdz 19,0 Brix %.

Uz viena lauka mērīja arī augsnes temperatūru, – tā bija +7 °C. Augsnes temperatūrai paaugstinoties, būs arvien labvēlīgāki apstākļi augu augšanai.

Tikšanās laikā izrunājām arī turpmāk veicamos agrotehniskos pasākumus gan ziemas kviešu, gan rapša laukos. Kopumā diena tika aizvadīta ļoti izglītojoši – veikts augsnes un augu novērtējums, diskutēts par augsnes apstrādes metodēm, to ietekmi uz augsnes blīvumu un līdz ar to arī augu augšanas procesiem. Paldies Dacei Zariņai par piedalīšanos interešu grupas tikšanās dienā un vērtīgajiem praktiskajiem padomiem mūsu augsnes un augu novērtēšanā!

Sagatavoja LLKC Rēzeknes birojs