Izglītojamies par augsnes auglību un dārzeņkopību bioloģiskajā sistēmā

LLKC Balvu konsultāciju birojs 2. un 3. novembrī organizēja tiešsaistes seminārus Zoom platformā, kuros interesentiem bija iespēja klausīties tēmas par bioloģisko dārzeņkopību.

Pirmajā seminārā “Augsnes auglība, tās nozīme un uzlabošanas iespējas bioloģiskajā dārzeņkopībā” akcents bija vērsts uz vispārīgām un fundamentālām lietām – par to, kā veidot un uzturēt augsnes auglību. Otrā semināra tēma bija konkrētāka – par kāpostaugu un sakņaugu audzēšanu bioloģiski. Abu šo semināru lektore bija zinošā speciāliste un vadošā pētniece no Dārzkopības institūta – Līga Lepse.

Augsne ir viens no svarīgākajiem dabas resursiem. Tas ir cilvēku pārtikas ražošanas sistēmu pamatā. Tā ir arī bagāta un sarežģīta ekosistēma, kas aptver lielu bioloģiskās daudzveidības klāstu, tāpēc augsnes nozīme mūsu dzīvē ir milzīga. Latvijā un arī Eiropā pētnieki arvien vairāk pievēršas augsnes jautājumiem. Līga Lepse jau vairāk nekā 20 gadus darbojas dārzkopības zinātnes jomā, ir uzkrājusi zināšanas un pieredzi, kurā dalījās ar semināra dalībniekiem.

Pirmās lekcijas laikā mērķis bija saprast, kas notiek augsnē un ko mēs varam vai nevaram ietekmēt. Ar aci augsnē varam redzēt kādu slieku, vabolīti, augu saknes, bet tas nav viss. Augsnē ir 3–5 tonnas mikroorganismu uz hektāra (ļoti labās, auglīgās augsnēs pat līdz 7 t). Tas, ka mēs tos neredzam, nenozīmē, ka viņu nav. Mikroorganismi dzīvo augsnē un dara ļoti daudz labu darbu. Lai mēs no augsnes gūtu maksimālu labumu, augsnē ir arī jāiegulda. Tika izteikta tāda doma, ka mēs neaudzējam augus, bet mēs audzējam augsni un augsne audzē augus. Šis teikums izsaka to, ka prioritāri katram audzētājam ir jārūpējas par augsnes veselību, jo no tās atkarīgs būs rezultāts, kas atspoguļosies kvalitatīvā ražā.

Sākumā tika aplūkoti organismi, kas ietekmē augsnes auglību: aļģes, baktērijas, sēnes, vienšūņi, nematodes, mikro un makro posmkāji, kukaiņi, sliekas. Līga īsi pastāstīja par šo organismu grupām augsnē, ko tās dara, kā mēs varam no tām gūt labumu, kā pieradināt un iekultivēt augsnē. Tālāk sekoja informācija par augsnes auglības veicināšanas pasākumiem: komposta lietošanu, augu seku un jauktajiem stādījumiem, biohumusu, pārdomātu mēslošanu, mitruma regulēšanu, savlaicīgu attīrīšanu no nezālēm un citiem.  Tika pieminēti dažādi piemēri un receptes, no kā veidot kompostu. Interesanta metode ir jauktie stādījumi, kad vienlaikus  vienā vietā/laukā tiek audzēti dažādu sugu augi, kas cits citu  labvēlīgi ietekmē, kavē nelabvēlīgo organismu attīstību, nomāc nezāles u. c.

Tā kā katram dārzenim ir sava audzēšanas tehnoloģija, ir nepieciešams sīkāk iepazīties ar konkrēto augu kultūru audzēšanas aspektiem. Otrā semināra laikā uzmanība tika veltīta kāpostaugiem, burkāniem un bietēm. Lekcijā sniedza informāciju, sākot no šķirņu izvēles līdz novākšanai un katra auga raksturīgākajām slimībām, kaitēkļiem.

Sākotnēji Līga izklāstīja vispārīgo informāciju par dārzeņu audzēšanai piemērotākajām augsnēm un augu augšanas faktoriem (temperatūra, ūdens, augu barības vielas, gaiss, gaisma, vide, telpiskais izvietojums). Jāizvērtē savs augsnes resurss. Ja ir nepiemērotas augsnes, varbūt ir jāmaina doma par dārzeņu audzēšanu, jo liels darbs un ilgs laiks ir nepieciešams augsnes ielabošanai.

Kāpostaugi ir plaša kultūraugu grupa, kas agrotehniski līdzīgi audzējami. Augu sekā svarīgi ievērot dzimtu dalījumu. Pie krustziežu (kāpostu) dzimtas pieder: kāposti, ziedkāposti, brokoļi, kolrābji, redīsi, rutki, kāļi, mārrutki. Vienas dzimtas augus neiesaka audzēt vienā un tajā pašā laukā ātrāk par 3 gadiem. Lai gūtu iedvesmu, bija minēti ieteicamie priekšaugi un pēcaugi, bet šis darbs katrā saimniecībā ir individuāls, kas prasa padomāt un saplānot pēc savām vajadzībām. Ja dārzs ir neliels, tad vismaz katru gadu var sēt no cita gala – lai nesanāk vienā un tajā pašā vietā audzēt konkrēto augu.

Organiskais mēslojums – tas nav tikai mēsli un virca, bet šeit ietilpst arī zaļās aizņemtās papuves, zaļmēslojumi, tauriņzieži, kas ir ļoti vērtīgi augi, un arī komposts (kurā var apvienot dažādus komponentus).  Šie mēslojuma veidi palīdz veidot labu augsnes struktūru un auglību.

Kā piemērs tika minēts baltās sinepes – tās iznīcina kaitīgos organismus augsnē. Metodika: ir jāiesēj sinepes, jāļauj, lai izaug līdz ziedēšanas sākumam, jāsasmalcina (obligāts priekšnosacījums) un jāiestrādā zemē. Ļoti vēlams, lai arī būtu ūdens klātbūtne –  lietus vai laistīšana. Lauku atstāj uz 2–3 nedēļām. Šādā veidā attīrīsiet savu augsni ar videi draudzīgām metodēm.

Klausītāji atzina, ka tika iegūtas ļoti vērtīgas zināšanas par dārzeņu audzēšanu un augsnes auglību, kuras būs noderīgas turpmākajās sezonās. Tika uzzināti dažādi knifiņi, kā cīnīties ar kaitēkļiem, izvairīties no dažādām augu slimībām, kā arī izskanēja atgādinājums par aizmirstām lietām. Daudz bija vērtīgas, praktiskas informācijas, “špikeri” (paraugi) par augu maiņu un mēslošanu. Daudzi atzina, ka viņiem radās padziļināta izpratne par augsni un tajā noritošajiem procesiem. Sākumā varētu iedomāties, ka šīs zināšanas par sēnēm, baktērijām un citiem mikroorganismiem ir par dziļu un nevajadzīgas, taču vēlāk atklājās, ka tas ir tik interesanti un aizraujoši. Jāuzslavē lektores pasniegšanas veids – tas bija vienkāršā un saprotamā valodā.

Arita Boka,
LLKC Balvu biroja uzņēmējdarbības konsultante