Izvēle – Smiltenes tehnikums

Smiltenes tehnikums arī 2019./2020. mācību gadā, ņemot vērā nozares pieprasījumu, jauniešiem ar pamata un vidējo izglītību piedāvā  apgūt lopkopības tehniķa profesiju. Šī ir vienīgā skola Latvijā, kur var apgūt šo Latvijas laukos tik vajadzīgo profesiju. Pieteikšanās mācībām – līdz 31.augustam.

Zemnieku saimniecībām modernizējoties, darba tirgū manāmi pieaudzis pieprasījums pēc lopkopībā izglītotiem speciālistiem. Īpaši lielajos uzņēmumos, kur saimniekiem ik dienu jāparūpējas par simtiem mājdzīvnieku labturību, ganāmpulka atražošanu un produkcijas realizāciju. Smiltenes tehnikuma izglītības piedāvājums tapa, ņemot vērā skolas moderno veterinārmedicīnas mācību bāzi, kurā nodrošināts viss nepieciešamais arī lopkopības tehniķa profesijas apgūšanai.

Audzēkņi mācību laikā saņem līdz 150 eiro lielu stipendiju. Dzīve dienesta viesnīcā - 8,50 eiro mēnesī. Skola piedāvā plašas iespējas sevi pilnveidot dažādos interešu pulciņos.

Lopkopības tehniķis ir labi atalgota profesija. Atbildīgi darbinieki zemnieku saimniecībās pelna ap 1000 eiro mēnesī. Karstākajā darba laikā – vairāk.

Lopkopības tehniķis var ne vien strādāt lopkopības saimniecībās, bet arī būt individuālais komersants un pašnodarbināta persona.

Jaunajiem speciālistiem mācību programmas ietvaros māca, kā plānot, organizēt un rūpēties par dzīvnieku labturību, nodrošināt novietnes mikroklimatu, Eiropas Savienības regulām atbilstošu veterināro un sanitāro situāciju. Nākamie lopkopības tehniķi apgūst, kā aprēķināt ganāmpulka skaitam un katra dzīvnieka prasībām atbilstošas barības devas un nodrošināt tās uzglabāšanu, ievērojot pārtikas nekaitīguma prasības.

Presē ik pa laikam izskan vajadzība pēc palīgiem, kas var sastādīt lopkopības produkcijas ražošanas un realizācijas plānus, izvērtējot tirgus situāciju. Arī to var darīt speciālists ar lopkopības tehniķa izglītību. Tāpat kā palīdzēt kvalitatīvas lopkopības produkcijas ražošanā, uzglabāšanā un realizācijā atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem.

Pieredzes bagāti pedagogi jauniešiem māca identificēt lauksaimniecības dzīvniekus, reģistrēt un analizēt pārraudzības datus, kā arī – sagatavot lopiņus realizācijai.

Nozīmīgs var būt jauno speciālistu ieguldījums dzīvnieku pārošanas plānu izstrādāšanā, ganāmpulka atražošanā, selekcijas darbā, mājdzīvnieku dzemdībās, pirmās palīdzības sniegšanā un vienkāršu veterinārmedicīnisko manipulāciju veikšanā pēc veterinārārsta norādījumiem.

Absolventi, tikuši pie diploma par profesionālo vidējo izglītību, var turpināt studijas augstskolā.

Īss ieskats vēsturē 

1922.gadā Smiltenes pagastā, Kalnamuižā atvēra vienu no Latvijā pirmajām Piensaimniecības un lopkopības skolām. 1936. gadā tagadējā Smiltenes tehnikuma teritorijā darbu sāka Praktisko lopkopju nodaļa, kurā sagatavoja praktiski un teorētiski izglītotus lopkopjus, bet 1945. gadā nodibināja Smiltenes Zooveterināro tehnikumu ar veterinārijas, zootehnikas un piensaimniecības nodaļām, uz kuru mācīties brauca audzēkņi no visas Latvijas.  Skola vienmēr dzīvojusi līdzi laika garam un pilnveidojusies, respektējot pārmaiņas saimnieciskajā jomā.

Lauki ir visa pamats!

Edīte Kronberga, Egita Vētra – Blauberga un Amanda Būce 2018./2019. mācību gadā atnāca uz Smiltenes tehnikumu, lai apgūtu lopkopības tehniķa profesiju. Viņām visām lauki ir tuvi jau no mazotnes. Edīti, Amandu un Egitu nebaida ne kūts specifiskais aromāts, ne lauku darbi. Viņas labi apzinās: katram darbam ir sava garoza, taču mūsdienīgajās saimniecībās jau sen vairs nav ne vēsts no tā smaguma, kāds bija jāiznes, strādājot laukos pirms divdesmit trīsdesmit gadiem. To apliecinājis arī mācību ekskursijā redzētais J.Gierkena un Nuļļu ģimenes saimniecībās.

“J. Gierkena zemnieku saimniecībā, kas atrodas Lēdurgas pagastā, 2016. gadā attīstībā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro,” stāsta Edīte. “500 govis ikdienā ir tikai trīs cilvēku pārziņā. Uzskatu, ka tas ir ļoti liels sasniegums. Vienlaikus apbrīnoju arī saimnieku uzdrošināšanos, jo viņi sava uzņēmuma attīstībā ieguldījuši ļoti lielu naudas summu.

Gotiņas uz slaukšanu dodas tad, kad pašas to vēlas. Ja neiet, tad cilvēks piedzen. Bet parasti to darīt nevajag, jo visas grib tikt pie spēkbarības, ko dod slaukšanas laikā. Fermā darbojas iekārta “Herd Navigator”, kas ir kā maza laboratorija, ar kuras palīdzību iegūst visu svarīgāko informāciju par lopiņiem - nosaka izslaukuma rādītājus, grūsnību, mākslīgās apsēklošanas laiku, diagnosticē slimības utt.”

Jaunietes labi apzinās – lai strādātu šādā, ar modernajām tehnoloģijām aprīkotā fermā, nepieciešamas cita līmeņa zināšanas. Tāpēc nolēma vispirms tehnikumā iegūt vidējā posma profesionālo izglītību un pēc tam, iespējams, turpinās mācības augstskolā. “Mūsdienās, lai studētu, nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Ja man būs profesija, tad mācības varēšu apvienot ar darbu,” saka Edīte. Viņai bijusi iespēja viesoties daudzās fermās. Jauniete iesaka ar lauku tūrisma piedāvājumu starpniecību minēto izdevību izmantot ikvienam jaunietim, kurš plāno mācīties lauksaimniecību. Viņa īsti nesaprot, kāpēc daudzi vienaudži tik ļoti bēg no laukiem… “Uzskatu, ka Latvijas tautsaimniecības pamatā ir lauksaimniecība. Piena produkti, dārzeņi – tie visi, taču, nāk no laukiem! Es laukos saskatu jēgu pilnīgi visam! Iespējams, kāds joprojām domā, ka dzīve laukos ir neapskaužami smaga… Tad lai aizbrauc un paskatās, kā strādā J.Gierkena zemnieku saimniecībā! Protams, darbs, kas saistīts ar tik daudz šķirnes mājlopiem, ir ļoti atbildīgs. Bet diez vai ir kāda sfēra, kurā strādājot labi klāsies cilvēkam, kurš stādās pa roku galam....”

Edīti nebaida arī kūts aromāts un tas, ka kāds lopiņš, pieskaroties, var viņu mazliet nosmērēt. “Ir, taču ūdens un ziepes,” smejas jauniete. “Fermas ikdiena man ir pazīstama jau no bērnības. Nezinu nevienu cilvēku, kurš, ievērojot higiēnu, staigātu, ozdams pēc kādiem specifiskiem kūts aromātiem.”

Edītei ļoti gribētos, lai lauku jaunieši nepamestu vecāku iekoptās zemnieku saimniecības un arī tie pilsētnieki, kuriem tuvi lauki, nebaidītos savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību. “Viesojoties dažādās zemnieku saimniecībās, man ir bijusi iespēja gūt ļoti daudzveidīgus priekšstatus, redzēt gan ļoti labus, gan ne tik labus piemērus. Redzētais arī bija viens no iemesliem, kāpēc atnācu uz Smiltenes tehnikumu. Gribēju uzzināt iespējami vairāk par to, kā lopiņiem palīdzēt.” Edītei jau no mazotnes īpaši mīļi bijuši lielie lauksaimniecības dzīvnieki. “Tagad vairākumu interesē vairs tikai mīļdzīvnieki, aizmirstot par to lielo guvumu, ko mums visiem dod tieši lielie lauksaimniecības dzīvnieki."

Lopkopības praksē Edīte devās uz z/s “Vītoliņi”, kuras saimnieki jau otro gadu pēc kārtas var lepoties ar labāko izslaukumu no govs Latvijā. Profesionālās kvalifikācijas praksē Edīte iecerējusi strādāt SIA “Agro - Kaķenieki” Annenieku pagastā, kas aprūpē 1500 liellopu ganāmpulku.

Ja strādāsi ar mīlestību, viss būs labi!

Egita Vētra – Blauberga savā dzimtā pārstāv trešo paaudzi, kas saimniekos ģimenes saimniecībā Jaunpiebalgas novadā. “Vecvecāki nodarbojās ar piena lopkopību, bet, saimniekošanu pārņemot vecākiem, pārgājām uz gaļas liellopu audzēšanu,” stāsta jauniete. “Sākumā gribēju mācīties veterinārmedicīnu, bet tehnikuma mājas lapā izlasīju par lopkopības tehniķa profesiju un sapratu – tā ir manējā!” Skolā gūtās zināšanas viņai jau tagad noder, saimniekojot savā saimniecībā.

Esmu izaugusi, dzirdot teliņu māvienus, lauki man ir ļoti mīļi. Tāpat zinu – ja vien esi saimniecības izaugsmē ieguldīsi sirdi un dvēseli, tad viss būs labi!”

Egitu, tāpat arī Edīti un Amandu, ļoti uzrunājusi Nuļļu ģimenes pieredze, kurā tā dalījās mācību ekskursijas laikā. “Viņu jaunākais veiksmes stāsts sākās ar nelaimi – vētra pamatīgi izpostīja Nuļļu ģimenes mežu, nogāžot daudz koku. Saimnieki no tiem uzbūvēju jaunu fermu. Neņemot kredītu, gandrīz ar visiem darbiem tiekot galā pašu spēkiem.

Nuļļu ģimenes saimniecība ir mazāka par J.Gierkena zemnieku saimniecību, tajā nav tik daudz tehnoloģiju, taču saimniekiem līdz ar to ir tuvāka saikne lopiņiem. Gotiņas nāk klāt mīļoties. Saimnieki pret viņam izturas kā pret ģimenes locekļiem un viņas to arī bagātīgi atmaksā…”

Jaunietes uzskata – ir svarīgi, ka Latvijā pastāv dažādi saimniekošanas modeļi. “Tāpat – nekad nebūs divu vienādu saimniecību! Un tas ir labi. Sāktos liels bēdu stāsts, ja visi izvēlētos tikai lielražošanu un līdz ar to laukos vairs cilvēku nevajadzētu.”

 “Esmu izvēlējusies vienu no interesantākajām profesijām!”

Amanda Būce ir Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvente. “Bērnību pavadīju Palsmanē. Mamma strādāja SIA “Palsmane”. Kopš vien sevi atceros, vienmēr gāju viņai līdzi. Dažreiz – palīgā, citreiz – vienkārši, lai mammas tuvumā dzīvotos. Daži saka: “Ferma? – Fui!” Mani tās gaisotne nomierina. Uzskatu – strādāt ar dzīvniekiem ir vieglāk nekā ar vienu otru cilvēku. Kādreiz, kad slikts garastāvoklis, aizeju uz kūti, iedodu gotiņām sienu un, skatoties, kā viņas mierīgi ēd, domas pamazām sakārtojas, sirdī ienāk miers un saprotu – nemaz jau tik liela tā problēma nav!

Pēc pamatskolas vēl īsti nezināju, par ko vēlos kļūt. Tāpēc aizgāju uz vidusskolu. Savukārt pirms stāšanās augstskolā gribēju vispirms iegūt profesiju, saprast, vai izvēlētajai jomai patiešām vēlos veltīt visu savu dzīvi. Studijas augstskolā – tas ir gana nopietns lēmums, lai samaksātu lielu naudu un pēc tam eksperimentētu – patīk man tas viss vai nepatīk.

Amanda lopkopības praksi pavadīja vietā, kas viņai tuva jau no bērnības - SIA “Palsmane”. “Profesionālās kvalifikācijas praksē, visticamāk, došos uz citu fermu. Tāpat kā Egita, gribu iegūt daudzveidīgu pieredzi, lai vieglāk saprast un izvēlēties, ko darīt pēc skolas beigšanas.”

Dzīvojot un strādājot laukos, Edīte, Egita un Amanda guvušas nešaubīgu pārliecību – ja cilvēkam ir gribasspēks, ja viņš vēlas strādāt pēc labākās sirdsapziņas un ir gatavs uzņemties atbildību – viņš arī laukos gan labi dzīvos, gan pelnīs. “Ja tev savs darbs patīk, tad būsi gatavs savu reizi pārvarēt arī grūtības. Bet tad, ja izvēlētā profesija īsti nepatīk, tad gan labāk iespējami ātri meklēt citu nodarbošanos. Nav jēgas mocīt sevi un citus. Nevienam tādus puskoka lēcējus nevajag!” 

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no jauniešu un Smiltenes tehnikuma arhīva,