Jādomā ne tikai par gaļu un pienu

 “Jādomā par ģenētiku, ne tikai gaļu,” tā tikšanās brīdī uzsvēra Siguldas CMAS jaunā lopkopības speciāliste Līga Kubuliņa. Aizvadītajā piektdienā ar Cēsu konsultāciju biroja iniciatīvu pieredzes braucienam kopā pulcējās lopkopības saimniecību pārstāvji no Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas, Priekuļu, Amatas un citiem novadiem.

Saimnieku grupa vispirms Siguldā iepazinās ar Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas darbību, uzdevumiem, mērķiem, redzēja piena laboratoriju, uzzināja par spermas laboratorijas darbību un iespējām. Skaidrojumus sniedza CMAS speciālistes Sarmīte Arcimoviča, Ineta Bedrīte, Maija Beča, Līga Kubuliņa u. c. Lai mērķtiecīgi virzītos uz kvalitāti, arī gaļas lopkopībā ieteicama mākslīgā apsēklošana. Par to liecina ārvalstu pieredze. Piemēram, Francijā no 6000 labiem buļļiem kā perspektīvus dzīvniekus atlasa tikai 10 izcilākos buļļus. Francijas kolēģi izvērtē bullīšus no dzimšanas līdz kaušanai; tiek ņemts vērā govs atnešanās vieglums, dzīvnieka augšanas potenciāls, muskuļu attīstība, skeleta kaulu attīstība, buļļa mātes īpašību kopums, liemeņa vērtējums kautuvē, iegūtās gaļas marmorējums un vēl daudz citu, vairāk nekā simts citu īpašību. Vēlams, lai iegūto punktu vērtējums būtu, virs 100. Ir daudz faktoru, kas nosaka ganāmpulka veidošanu dzīvnieku ģenētisko rādītāju izvēlei. Ikvienam saimniekam ir sava versija par saimniecības attīstību. Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija iepērk “buļļus” tikai ar vērtētu genomu.

Siguldas puses “Gobās” saimniecībā laipni uzņēma Nežbortu ģimene – Līga un Edgars. Viņu saimniekošanas pieredze gaļas liellopu nozarē ir tikai četri gadi. Praksē jau gūtas dažādas atziņas, īstas ugunskristības bijušas grūtu dzemdību pieņemšanu. Ģimene audzē Šarolē gaļas šķirnes dzīvniekus; apsaimnieko ap 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, daļa zemju joprojām tiek attīrītas no aizauguma – krūmiem. Pamazām tiek gādāta tehnika. Tikko, iepriekšējā naktī no Vācijas Ferdenas izsoļu nama tika atvests saimnieku noskatītais bullītis. Liellopu izsolē-izstādē pabūts kopā ar citiem Latvijas pārstāvjiem, izvēle dzīvnieku iegādei bijusi plaša, ŠA šķirnes buļļi vien gandrīz ap simtu. Arī sākumā pirmās 12 grūsnās teles atveda no Vācijas. Saimnieki atzīst, ka arī turpmāk labprāt iepirktu dzīvniekus Vācijā. Ikdienā Edgars strādā savā galdniecībā, gatavo mēbeles, arī Līgai ir algots darbs, taču liellopu ganāmpulks un pieredze pamazām pieaug.

Līgatnes pagasta “ Lielzanderos” saimnieko  tēvs Guntis un dēls Krista Zicmaņi. Nodarbojas ar gaļas liellopu Limuzīna šķirnes un to krustojumu audzēšanu un dažādu ogu (aronijas, cidonijas, avenes) audzēšanu. Saimniecība sertificēta kā bioloģiskā. Šobrīd saimniecībā ir ap 40 liellopu, sākumā 2015. gadā bija tikai dažas grūsnas teles. Apsaimnieko ap 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem ogulāju krūmu platības aizņem ap 30 ha. Dzīvniekiem pielāgota novietne – vecs siena šķūnis. Tuvumā novietnei ir ap 20 ha ganību, tās vasarā tiek dalītas 5–6 laukos, ganot pakāpeniski. Zālāji pamazām tiek atjaunoti, piesējot. Ganāmpulkā bulli maina ik pēc 3 gadiem. Lopbarību gatavo, sadarbojoties ar tuvu dzīvojošiem citiem saimniekiem. Visus kūtsmēslus kompostē un izmanto kā mēslojumu, īpaši rudens avenēm. Rudens avenes pamatā tiek ievāktas kā deserta ogas, vēlāk ar sadarbības partneriem tās tiek realizētas “Rimi” tīklā. Citas ogas tiek novāktas un pārdotas vairumtirgotājiem. Jaunais saimnieks Krists ir pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, sākot darbību, īstenojis Jaunā lauksaimnieka projektu, attīstot ogu ražošanas nozari. Ogas tiek audzētas un tālāk nokļūst pie pārstrādātājiem. Saimnieki paši divatā lūko tikt galā ar ikdienas darbiem. Brauciena dalībnieku vidū izraisījās dzīva diskusija par lopbarības gatavošanas dažādas tehnikas priekšrocībām. Jaunietis ļoti nopietni domā, kā iespējami vairāk mehanizēt dažādus procesus saimniecībā, arī attīstoties ierobežotā platībā. Laukiem noteikti ir nākotne.

Zaubes pagasta SIA “Vālodžu pakalni” sasniedzama, braucot pa līkumotiem šķīdoņa skartiem zemes ceļiem, pār krūmāju, mežu ieskautiem pakalniem un ielejām. Apdzīvotu viensētu tuvumā ne pārāk daudz. Pašlaik saimnieki strādā divās novietnēs, abas atrodas Zaubes pagastā, viena tuvu Šarapovu ģimenes mājām, otra vairāk nekā 8 km attālumā. Pie dzīvniekiem ceļu mēro ik dienu vairākas reizes. Govis ziemā dzīvo novietnēs zem jumta, atsevišķos boksos. Saimniekot sākuši 2004. gadā, izdevies sagatavot un īstenot investīciju projektu gaļas liellopu novietnes celtniecībai “Ragaiņos”, un 2008. gadā arī attālāk – “Lielkrūsāros”, kur bijušās pamestās piena fermas vietā, izveidota gaļas liellopu dziļā kūts, turpat iekārtota mēslu krātuve zem jumta. Pašlaik grūsnās govis stāv boksos pa trīs, pēc atnešanās kopā ar teļiem līdz brīdim, kad viss pulks dodas ganībās. Saimniecībā šobrīd ir vairāk nekā 70 Šarolē šķirnes liellopi. Dzīvnieku aprūpē ir svarīga barošana. Apmeklētāji un saimnieki diskutēja par labākiem lopbarības gatavošanas paņēmieniem.

Diena bija piepildīta ar sarunām un iespaidiem. Noslēgumā braucēju secinājumi pēc saimniecību apmeklējuma:

• Vērtīgs brauciens, saimnieki bija ļoti atvērti un atklāti, iepazīstinot ar savu saimniecību.
• Redzēju arī to, kā es nedarītu savā saimniecībā. Ir svarīgi mazināt roku darbu.
• Neesam vienīgie, kas risina problēmas.  Šī ziema nav parasta, daudz slapjuma, nav sala, dzīvojam pa dubļiem. Ziema rāda, kas risināms, lai nākamajā gadā novērstu šī gada problēmas.
• Pārsteidza, ka lopkopības nozare pakārtota augkopībai, jo organiskais mēslojums ir ļoti vajadzīgs dažādu kultūru audzēšanai.
• Sapratu, ka kūtsmēslu krātuvēm vajadzīgs jumts, vircai – atsevišķas krātuves.
• Govju grupēšana un  barotavas zem jumta – man  ir kur tiekties savā saimniecībā.
• Gaļas nozare ir smaga un riskanta, reizēm pat bīstama; pat nav vienkārši apzīmēt dzīvniekus.
• Lopbarība ļoti ietekmē dzīvnieku kvalitāti. Jābūt reizēm pašaizliedzīgam, lai rastu dzīves jēgu lopkopībā.
• Jo lielāka pieredze, jo vairāk saproti – jāmācās.

Brauciens tika organizēts Lauku attīstības programmas apakšpasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, pasākuma tēma – “Lopkopības nozares efektivitātes palielināšana – dažādu dzīvnieku ganāmpulka pārvaldības pieredze, ekonomiska apsaimniekošana un profilaktiskie pasākumi.”

Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju biroja vadītāja p.i.