Jāsaprot, ko Latgales zeme var dot

Jaunais zemnieks Artis Čoičs Ludzas novada Salnavas pagastā saimnieko piekto sezonu, divas no tām bija ne īpaši labvēlīgas lauksaimniekiem. Arī šī sezona uzlikusi nopietnus pārbaudījumus, pat ļoti satraucošus.

Ar Arti sarunājāmies pirms Jāņiem, kad vēl turpinājās maijā iesākušās lietavas. Tajā brīdī īpašs optimisms par gaidāmajiem sezonas darbu rezultātiem nevienam nebija. Tāda pasmaga sezona. Arī Arta saimniecībā 12 ha lielais auzu lauks izslīka. Nomiglot daļu lauku paspējis, līdz tehnika sākusi grimt. Iepriekšējā dienā pirms sarunas viņš kopā ar agronomi bija vērtējis atlikušos laukus, lai saprastu, ko vēl var paveikt, analizējuši nepieciešamās augu aizsardzības līdzekļu devas.

Lielākās platības – ziemas kviešiem

Saimniecībā  lielākās platības aizņem ziemas kvieši. Pavasarī iesēti vasaras kvieši, auzas. Problemātiskāk ir ar tauriņziežu kultūrām – pupām, zirņiem, tur sava veida specifika. Audzējot pupas, grūti iztikt bez kalts, jo sēklu nogatavošanās pākstīs nav vienmērīga. Zirņu gatavība ir vienmērīgāka. To sēja šopavasar gan izpalika, jo uz sagatavotā lauka ar tehniku vienkārši nevarēja uzbraukt. Šoruden plānots iesēt ziemas rapsi. Ar lieliem ieguldījumiem un atbilstoši gaidāmo rezultātu tā ir tāda sava veida azartiska kultūra.

Kopumā tiek apstrādāti vairāk nekā 150 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Platība diezgan sadrumstalota. Tie ir vairāk nekā 40 lauki, kuru reljefs mēreni līdzens, protams, neiztikt bez slīpumiem un pauguriem.

Artis saka: “Ir jāsaprot, ko reāli Latgales zeme var dot, kādas šķirnes izvēlēties.” Tiek sētas tikai pārbaudītas, izvērtētas  šķirnes. Artim vispār raksturīgi ir skatīties, vērot, analizēt. Jautāts, kurš tad ir sirdij tuvākais darbs, atbild, ka reāli visi. Sākot jau ar sēšanu, kad pēc tam redzi sakoptu lauku, un brīdi, kad labība dīgst. Arī miglošana ir interesants process. Vērot, tad “noķert” precīzo momentu. Skaties un gaidi, vai tas augs būs pateicīgs. Tad nāk graudu kulšana ar tai raksturīgo dunoņu un smaržu. Tā viņš tēlaini prot izteikties par katru darbību.

Kura metode labāka?

Kopš saimniekošanas uzsākšanas Artis pielieto gan minimālo augsnes apstrādi, gan klasisko jeb pamatapstrādi un veic tīrsēju. Reāli, kura metode labāka, kā kurš apstrādes veids ietekmējis augsnes auglību un ražību, to tā nevar pateikt. Dabā tiek skatīts katrs lauks. Vari izplānot vienu variantu, vari uztaisīt tehnoloģiskās sliedes laukam, bet plānu dažreiz sanāk mainīt reizes trīs. Daba prot uzlikt savus noteikumus. Estētiskāks skats baudāms, ja lauks apsēts pēc augsnes pamatapstrādes. Bet noteicošie un praktiskie faktori šīm metodēm ir ekonomiskā puse jeb izdevīgums un saudzējošā attieksme pret augsni. Artis, saprotot, ko nozīmē augsnes erozija, arī bez visiem šobrīd normatīvo aktu nosacījumiem rudens arumu vasarājiem paredzētajās platībās praktiski neveica.

Saimniekošana sākta ar vecākiem piederošiem dažiem hektāriem zemes, tad klāt pārmantota vectēva zeme. Tas bija arī tāds brīdis, kad pagasta teritorijā vēl kādus hektārus varēja dabūt. Šobrīd uz zemi pastāv konkurence, brīvu platību nav ne Salnavas pagastā, ne blakus pagastos.

Lai iegādātos pamatlīdzekļus, Artis izlēma startēt ar projektu atbalsta pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Sākumā neveiksmīgi. Kā viņš pats saka: “Tiku “apcirsts” divas reizes”. Pirmajā reizē uzreiz pateikts, ka projektam pēc izvirzītajiem kritērijiem nav nepieciešamais punktu skaits. Arī otrajā reizē nav sanācis. Trešajā piegājienā uzņēmība rezultējusies ar pozitīvu Lauku atbalsta dienesta lēmumu investīciju piesaistei, un projekts īstenots. Šis tad arī bijis atspēriena punkts.

Izvēlas lietotu tehniku

Protams, Artis gribētu sev jaunu un modernu tehniku, bet, apzinoties iespējas, izvēlējies lietotās tehnikas piedāvājumu. Dilemmā, vai palielināt zemes platības un startēt projektā jaunas tehnikas iegādei, vai palikt pie esošām platībām, kuras pats var apstrādāt, atbilde bija skaidra. Ir jādara tā, lai nav par daudz, lai vari pārskatīt, redzēt, galu galā rast prieku darbā, kuru vari paveikt pats un pats būt par visu atbildīgs. Nenoliedzama finansiālā puse. Vienas jaunas tehnikas vienības vietā tomēr var iegādāties vairākas lietotas, kas arī kalpo ne slikti. Artis uzkrājis zināmu pieredzi tehnikas jautājumos, jo, pirmkārt, pats veic remontdarbus. Tā ir vislabākā skola, kurā vislabāk izprast katra agregāta niķus un plusus. Regulāri tiek skatīta informācija, lasītas un uzklausītas atsauksmes.

Kam jābūt gatavam, lai veiksmīgi īstenotu ne tikai projektos uzņemtās saistības, bet lai vispār sekmīgi darbotos nozarē? Arī šeit Artim ir ātra atbilde – jābūt gatavam uz grūtāko, jābūt stresā par rezultātu, ja neiespringsi, nedomāsi, nerīkosies, nu tad nemaz nevajag mēģināt sākt.

Cik liela būtu tā optimālā platība, kuru varētu apsaimniekot? Artis lēš, ka uzņemties rūpi varētu par kādiem aptuveni 200 ha. Ja vairāk, tad jau gan vismaz virs 300 ha, bet tad ir cita veida nosacījumi, gan strādnieki vajadzīgi, gan atbilstošas jaudas tehnika.

Vajadzību saimniecībā ir daudz

Vajadzību saimniecībā daudz. Uzbūvēts angārs, tomēr nepieciešams otrs. Arī bez graudu kaltes pagaidām iztiek. Darbus noorganizē tā, lai ar  kombainu paspētu nokult graudus uz lauka, gan uzreiz pēc tam piegādāt tos firmai. Saspringti, bet līdz šim izdevies novākt graudus ar optimālo mitrumu. Izņemot gadu, kad bija plūdi.

Vai Artis jūt vajadzību turpināt studijas? Par mācībām, pareizāk teikt kvalifikāciju, ir domāts. Pagaidām gan nav vēl saprasts virziens. Viņš atzinīgi vērtē iegūtās zināšanas Malnavas koledžā un neredz vajadzību vienkārši studēt, piemēram, LBTU Lauksaimniecības fakultātē. Drīzāk studijas saistītu ar inženierzinātni. Regulāri sekojot līdzi nozares aktualitātēm, informācijai, klāt liekot savu pieredzi, citu zemnieku un  konsultantu padomus – kopumā iegūta vienreizēja un lietderīga bagātība, ar kuru Artis var droši turpināt saimniekot savā zemē.

Salnavas pagasts daudziem atpazīstams ar tajā notiekošajām kultūras aktivitātēm, ar tradīcijām. Pagastā atrodas dabas parks “Numernes valnis”, izveidota dabas izziņas taka. Tiek uzturēts, kopts Salnavas muižas ēku komplekss ar parku un dīķiem. It kā dabas skaistuma pietiekoši. Ja skatāmies statistikas datus, optimisma par lauku nākotni kopumā ir pamaz – cilvēku skaits arvien samazinās, maz jauno ģimeņu, sarūk skolu un bērnudārzu skaits, samazinās sabiedriskā  transporta plūsma uz reģioniem. Arī Salnavā ir vien nedaudz virs pieciem simtiem iedzīvotāju, slēgta skola, bērnudārzs. Kāda tad īsti nākotne gaidāma?

Laukos palikuši entuziasti

Laukos kļūst dzīvot sarežģītāk, arī dārgāk. Praktiski visi pakalpojumi ir attālinājušies. Tomēr, kā uzskata jaunais zemnieks, laukos ir palikuši entuziasti, cilvēki ar ciešu pārliecību, kuriem rūp vide, kuriem rūp vienmērīga Latvijas attīstība un latviskā dzīvesziņa.

Artim patīk kultūras aktivitātes, pats gan tajās vairs nepiedalās. Atbalstīt savējos braucis uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Laiku pavada racionālāk. Ir pasākumi, kas saista. Hobijs – medības. Šo aizraušanos Artis uzskata par būtisku. Tur ir sava veida noteikumi, darbības, kurās jāpiedalās. Tās nav vienkāršā izpratnē tikai dzīvnieku medības, bet tā ir sadzīvošana ar dabu, tās baudīšana, arī rūpes par to.

Bērnībā Artim, pavisam mazam vēl esot, kartupeļu talkā pirmo reizi tika uzticēta traktora stūre, kur galvenais bija to noturēt taisnā virzienā. No tā brīža pagājis laiks, un Artis ir pārliecināts, ka darbi bērniem jāierāda tad, kad par tiem ir interese. Mazam ir prieks par visu. Un lepnums par to, ka var palīdzēt pieaugušajiem. Arta paldies vecākiem un vectēvam par uzticēšanos, par ierādītajām iemaņām dažādos lauku darbos. Daudz kas mainās, nāk klāt jaunas tehnoloģijas, bet ne jau tikai šādā līmenī jāizprot lietas. Ir svarīgi tie mazie pakāpieni, kurus mums parāda, ierāda vecāki, bez liekvārdības, bet ar piemēru. Neuzskatot bērnu par traucēkli, bet par palīgu. Kāpēc šīs vērtības tik ļoti cenšas iznīdēt valstiskā līmenī? 

2024. gadā Artis Čoičs Zemkopības ministrijas konkursā “Sējējs” saņēma godpilno laureāta titulu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks”. Balva Artim ir gan novērtējums paveiktajam, gan papildus apliecinājums viņa paša sajūtām, ka tas, ko viņš dara, ir pareizi. Tas, protams, ir arī stimuls tālākai saimniecības pastāvēšanai un attīstībai.

Saimnieks uzteicams par optimismu

LLKC Rēzeknes biroja vadītāja Inta Nagle uzteic Arti par optimismu, par pozitīvo skatījumu, par atklātību, drosmi nākt, jautāt, interesēties. Viņš ir biroja klients, sadarbojas grāmatvedības, ekonomikas un augkopības jomās.

Atliek tikai piebilst, ka ar Arti bija ļoti interesanta saruna. Par katru norisi, kas notiek saimniecībā, par vērtībām dziļākā izpratnē, par dabas radītajām situācijām viņam ir savs konkrēts un pamatots vērojums. Ar katru, kuram darāmais darbs ir sirdslieta, parasti ir, par ko runāt.