Jauni pilsētnieki pārņem vecvecāku īpašumu un izvērš saimniecību

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultantam Edgaram Dzelmem jūlijā aprit pirmais darba gads amatā. To viņš savieno ar lauku attīstības konsultanta pusslodzi Bauskas novada pašvaldībā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā jaunietis ieguva bakalaura grādu uzņēmējdarbības lauksaimniecībā specialitātē un 2021. gadā lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu ar specializāciju dārzkopībā.

Semestris Lisabonā

Jaunais speciālists strādājis vairākās zemēs Eiropā. Anglijā tas bija viens no valsts lielākajiem olu uzņēmumiem, kurā ražošanas cikls bija no vistas līdz iepakojumam. Austrijā milzīga kartupeļu audzētava. Savukārt Portugālē gūts priekšstats par vīnogulāju kopšanu un vīna darīšanu.

Daļa praktiskās pieredzes gūta jau studiju laikā, piemēram, uz Portugāli Edgars devās, piedaloties Eiropas Savienības «Erasmus+» studentu apmaiņas programmā. Viņš Lisabonas Lauksaimniecības universitātē studēja vienu semestri. Par to pats jūtas lepns, priecīgs un pateicīgs: «Mana stihija ir mācīties. Gribu izstrādāt vēl vienu maģistra darbu. Iespējams, biznesā.»

Kad Anglijā ražotnē uzzināja par stelpieša izglītību, viņam piedāvāja palikt par 70 000 eiro lielu gada atalgojumu. Viņš atteicās, jo negribēja «pārdoties». Garu, smagu stundu darbs birojā, neredzot sievu un bērnus, nevilināja. «Vai par to naudu arī rakstīsit? Cilvēki domās, ka esmu muļķis,» smejas Edgars.

Sirdī lauki

Edgars bakalaura darbā pētīja krūmmellenes. Lai novērotu augšanu, viņš izveidoja nelielu ogulāju placi ar dažādām šķirnēm. Augi iegādāti mazi, viengadīgi, šovasar tie jau ir sešus septiņus gadus veci. Pagājušajā nedēļā, kad tikāmies ar Edgaru un viņa draudzeni Lauru Lenšu, kāda šķirne vēl ziedēja. Saimnieks ogulājus nemēslo, tie aug bioloģiski. Cilvēki ļoti interesējas par šo kultūraugu. Edgars dzirdējis, ka kādam iedzīvotājam no krūma ogu neesot septiņus gadus. Tādā gadījumā viņš iesaka pārbaudīt augsnes pH jeb skābuma līmeni. Pats stelpietis, stādot augus, kūdru maisījis kopā ar melnzemi. Lai uzturētu augsnes skābumu, kūdra augiem jāuzber katru rudeni.

Edgars un Laura ir pilsētnieki. Jaunietis visu mūžu dzīvojis Dobelē, bet meitene ir no Ziemeļvidzemes pilsētas Rūjienas Valmieras novadā. Abi iepazinušies universitātē, nevis internetā, kā pašlaik tas bieži notiekot. Laura Jelgavā studēja lauksaimniecību. Pašlaik strādā telekomunikāciju uzņēmumā Bauskā.

Pēc rūjienietes vecvecāku Valentīnas un Jāņa Eihbaumu aiziešanas mūžībā jaunieši apmetušies mantotajā īpašumā – mājās «Pavasari» netālu no Nīzeres Stelpes pagastā.

Abiem viens mērķis

Pāris darba nebaidās – sakārto un uzlabo mājvietu, apstrādā zemi 15 hektāru (ha) platībā. «Pavasaros» viņi saimnieko tikai divus gadus, bet jau pusotra hektāra lielā laukā audzē ziemas ķiplokus pārdošanai. Šoruden iecerēts apstādīt 2,5 ha tīrumu. Pagaidām lielo siltumnīcu saimnieki izmanto tikai ķiploku galviņu žāvēšanai, pēc mēneša tā būs pilna ar ražu. Šiem dārzeņiem tirgus esot, audzētājiem tikai jāmeklē. Ja neizdodas, nevajagot apstāties. «Pavasaru» ražu realizējuši kādam lielveikalu tīklam. Esot iespēja produkciju eksportēt, bet tam vajadzīgs lielāks apjoms – trīs līdz piecu hektāru stādījums.

Ķiploku audzēšanā lielākais ieguldījums ir roku darbs griešanā un daivošanā, pārējais ir mehanizēts process. Divus pirmos gadus jaunieši veltīja tehnikas iegādei un siltumnīcas būvei. Pašlaik apsver, kā racionāli vēl izmantot lielo plēvju būdu, kas vajadzīga agro kartupeļu audzēšanai. «Laukos, ieejot mājā desmitos vakarā pēc darba, ir patīkams nogurums. Labi, ka mums abiem ir viens mērķis. Viens otram sniedzam pilnīgu atbalstu. «Pavasaros» saimniekošana veicas. Viss šeit viegli aiziet, laikam nosaukums dara savu,» spriež Edgars.

Pārvedīs Eiropas pieredzi

Par LLKC darbinieku Edgars kļuvis, lai sniegtu iedzīvotājiem noderīgu informāciju. Viņam patīk saskarsme ar cilvēkiem. Darbavietā ir iespēja pastāvīgi uzzināt jaunumus. «Man ļoti paveicies, ka varu mācīties no profesionāļiem. Augkopības konsultante Ieva Litiņa ir mana mentore. Kolēģei ir liela pieredze, no viņas gūstu to, ko nevarēju uzzināt ne universitātē, ne ārzemēs,» stāsta jaunais speciālists un piebilst, ka Eiropas Savienībai esot lieli plāni līdz 2030. gadam. Daudz kas mainīšoties. Jaunumus Edgars skaidro klientiem un izmanto paša saimniecībā.

Šogad stelpietim plānoti četri komandējumi uz ārzemēm. Kā eksperts viņš dosies uz Ungāriju, Zviedriju, Austriju un Nīderlandi. Tā ir iespēja redzēt, kāpēc, piemēram, zviedru govīm ir milzīgs izslaukums, Austrijā ļoti attīstīta bioloģiskā saimniekošana, bet Nīderlandē izzināt segto platību kultūru audzēšanu.

Pirmo nostrādāto gadu speciālists nosauc par «juku laikiem» administratīvi teritoriālās reformas dēļ. Savukārt par Bauskas reģionu, ieskaitot Iecavas, Rundāles un Vecumnieku bijušo novadu, priekšstats radies ļoti labs. «Lauksaimniecības ziņā esam viens no «treknākajiem», labākajiem novadiem Latvijā,» teic jaunais speciālists. Reģions ir dažāds: ir lielie graudkopji, Iecava slavena ar siltumnīcām, ir lielas un mazas piensaimniecības. Veiksmes stāstu ir daudz. Edgars pats grib attīstīt dārzkopību, kurā pat ar nelielu zemes platību var nopelnīt. Lai labi uzturētu ģimeni, graudkopim vajadzīgi vismaz 100 ha, bet dārzkopis to var izdarīt ar trim līdz četriem ha. Jaunietis grib motivēt līdzaudžus, mantojot zemi, palikt laukos, jo šim nekustamajam īpašumam ir liels potenciāls. Lauksaimniecībā tas ir galvenais resurss.

Laba aura

«Pavasari» atrodas četru māju pudurī. Vienā no tām dzīvo Lauras māsīca, bet divas diemžēl ir daļēji apdzīvotas. Netālu ir bezmantinieka īpašums ar 2,5 ha zemes. Māja stāv tukša, laiks dara savu. Mājoklis iet postā. Vidzemes pilsētai Smiltenei ir laba pieredze, apzinot tukšos lauku īpašumus. Pašvaldība ieguldījusi lielu darbu, sazinoties ar saimniekiem. «Tas ir efektīvs instruments, kā atjaunot dzīvību laukos. Bauskas vietējai varai arī noteikti tas būtu jādara,» pārliecināta Laura. «Covid» pandēmijas laiks parādīja, cik labi ir dzīvot laukos. Bezsaimnieka īpašumus vietvara varētu uzskaitīt un izsolīt. Nekustamais īpašums ir labs ieguldījums, vērtība aug gan zemei, gan ēkām. «Grūti iedomāties, cik rosīga dzīve šeit bija kādreiz. Stelpē un Nīzerē ir ļoti daudz tukšu dzīvojamo telpu. Izsolē manīju mājokli par 600 eiro. Nesen pārdeva divistabu dzīvokli par 1800 eiro,» stāsta jauniete.

Kas stelpiešiem vajadzīgs, lai «Pavasaros» labi dzīvotu. «No Rīgas šurp braucot, ceļi labi. Interesanti, vai kāds domās par reģiona sasaisti ar novada centru? Katru dienu dodamies uz darbu Bauskā. Pavasaros brauktuves kļūst īpaši sliktas. Kāds saka: «Kas tad tiem, kuri saimnieko laukos un braukā ar džipu?!» Taču te ar citu mašīnu neizbrauksi!» pārliecinājusies Laura. Vēl jaunajiem iedzīvotājiem nepieciešama skola Stelpē. Tās saglabāšana, tiesa, ir arī pašu ziņā. Pozitīvi, ka Vecumniekos ir pieejami daudzi medicīnas speciālisti.

Arvien vairāk Edgars un Laura iepazīstas ar vietējiem. Stelpe ir dzīvīgs pagasts, redzami bērni. Jauniešiem esot ļoti paveicies. Tie, kas atbrauc, arī apgalvo, ka «Pavasaros» ir laba aura.

Viedoklis

Dace Stallīte, Vecumnieku apvienības pārvaldes Stelpes pagasta nodaļas lietvede kasiere:

– Atbalstu mazos saimniekus, viņi laukus padara dzīvīgus. Jāteic, brīvie dzīvokļi Stelpē ir uz izķeršanu, tādu daudz nav. Ļaudis vēlas pārcelties no lielajām pilsētām. Pirms vairākiem gadiem atnāca jauns pāris no Baldones. Paši turpina tur strādāt, braukāšana atmaksājas. Tagad jau rēķini būs vēl lielāki. Diemžēl Nīzeres pusē ir vairāki īpašumi, kuri gadiem ilgi stāv tukši. Lielas mājas, kāda jau brūk. Priecājamies par katru, kas iegūst saimnieku. Kādu ēku nopirka ārzemēs strādājoša tautiete. Viņa algo strādniekus, kuri iet kopt īpašumu.

Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības speciāliste:

– Edgars ir mērķtiecīgs, jauns cilvēks, kurš, par brīnumu, atšķirībā no saviem līdzaudžiem, grib dzīvot laukos. Turklāt arī saimniekot, izmēģinot uz «savas ādas», lai konsultācijas būtu vērtīgas. Cilvēki uzreiz atšifrē, vai esi izlasījis grāmatā un māci citus, vai zini pats no savas pieredzes. Pašlaik jaunais speciālists intensīvi sevi pilnveido, piedalās visās mācībās, Semināros, braucienos, tai skaitā pieredzes apmaiņā uz ārzemēm. Nav zināms, vai visi plānotie notiks, bet iecerēti ir.

Kristīne Tirole,
“Bauskas Dzīve”

Foto – Ivars Bogdanovs