“Kalnakaļvos” audzē vasaras rudzus

Gulbenes novada Rankas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Kalnakaļvi” jau otro gadu audzē vasaras rudzus. “Tā ir zviedru šķirne “Juso”,” stāsta saimnieks Jānis Kļaviņš. Kopā saimniecības 650 hektāros tiek audzēti rudzi, griķi, auzas, miežu-zirņu-auzu mistrs, sarkanais āboliņš un ķimenes.

Zemnieku saimniecības pirmsākums ir 1993. gadā, bet 1994. gadā Jānis pabeidza Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un sāka saimniekošanu   ar dažiem hektāriem lauksaimniecības zemes. Sākumā Jānis konvencionāli apstrādāja laukus, bet pamazām radās pārliecība par bioloģiskās lauksaimniecības nozari. Tā kopš 2005. gada “Kalnakaļvos” saimnieko ar bioloģiskajām metodēm.

Lai saimniekotu bioloģiski, saimniecībai ir atbilstošs tehnikas parks un sava kalte. Ir divi jaudīgi New Holland traktori, kuri lauku darbos aprīkoti ar dubultriteņiem, lai netiktu noblietēta augsne un lauks būtu līdzens. Saimnieks Jānis ļoti slavē Amazone sējmašīnu ar kokteiļfrēzi, kas safrēzē augsnes daļu aiz traktora, līdz ar to var labi iesēt ziemājus arī mitrā augsnē. Sējas laikā traktoram priekšā ir uzkarināmais agregāts – šļūce ar “pakotāju”. Aršanai izmanto astoņu korpusu Kverneland arklu. Vasarājiem augsne tiek arta tikai pavasarī, jo tad nezāles tiek apvērstas un iesētais kultūraugs attīstās ātrāk nekā nezāles. Papuvju apstrāde notiek ar Horsh dziļirdinātāju, to gan saimnieks ir nedaudz uzlabojis, liekot lietā savu prasmi un inženiera zināšanas. Katru gadu saimniecībā papuvēs tiek atstāti ap 100 ha zemes, papuves mulčē apmēram četras reizes sezonā. Tāpat katru gadu vidēji 130 hektāros tiek audzēts sarkanais āboliņš un iearts kā zaļmēslojums. Ražas novākšanai saimniecībā ir divi Claas Dominator kombaini. Katrai saimniecībā iegādātajai tehnikai ir savs pamatojums, kāpēc tā un ne savādāk.

Ķimenes – “Ķelmēnu” rupjmaizei

Īpašs stāsts ir par ķimeņu audzēšanu. Jānis ķimenes tīrsējā nesēj. Daudzu gadu pieredze ir rezultējusies ar tehnoloģiju, ķimenes sējot pasējā auzām apmēram 20 kg/ha. Auzas nokuļ. Otrajā gadā ķimenes appļauj un nekādu ražu neievāc. Ķimenes kuļ tikai trešajā un ceturtajā gadā. Kaltē ne augstākā temperatūrā par 40 ^oC. Katru gadu ķimenes aug aptuveni 65 hektāros. Ražu pārdod bioloģiskajai saimniecībai “Ķelmēni” mūsu visu iecienītās Rankas rudzu rupjmaizes cepšanai.

Pirms sējas visai sēklai tiek pievienots “Biomikss” mikrobioloģiskais mēslojums dabiskai augu attīstības stimulācijai un stabilizācijai. Līdz ar pirmo sējumu ecēšanu, arī āboliņš tiek sēts rudzu pasējā.

Saimniecībā izaudzētā raža tiek pārdota: rudzi un ķimenes kaimiņos “Ķelmēnu” saimniecībai, bioloģiski audzēti griķi kādus gadus ir pārdoti Francijā bezglutēna pārtikas ražošanai, bet miežu-zirņu-auzu mistra lopbarības maisījums tiek piegādāts kaimiņu bioloģiskās lopkopības saimniecībām aptuveni 50 km rādiusā ap Ranku.

Diskutē par KLP

LLKC Gulbenes birojs jūnijā organizēja interesentiem iepazīšanos ar saimniecības “Kalnakaļvi” darbību un rīkoja diskusiju par KLP pēc 2020. gada. Saimnieki skatīja sakoptos laukus un īpašu uzmanību pievērsa mums mazpazīstamajai kultūrai – vasaras rudziem. Kāpēc šāda izvēle? Stāsta saimnieks Jānis: “Ziemošanas dēļ. Ne katru gadu ziemas rudzi labi pārziemo. Tagad risku var dalīt uz pusēm – iesējam ap 150 ha ziemas rudzu un tikpat vasaras rudzu. “Ķelmēnu” maizei der gan vieni, gan otri. Mīnuss ir tas, ka vasaras rudziem graudi ir sīkāki, līdz ar to – raža nedaudz mazāka. Bet citus secinājumus par šo kultūru jautājiet man pēc gadiem trim. Pašlaik vēl eksperimentējam – vai sēt rudens vai pavasara arumā, pēc papuves vai pēc āboliņa.”

Zemnieku sarunas ievirzījās arī par nākotni un Kopējo lauksaimniecības politiku. Te saimnieka Jāņa viedoklis ir gana skarbs – maksājumi jāsaņem tikai par saražoto produkciju bez ierobežojumiem. Par jaunās paaudzes ienākšanu laukos Jānim uztraukuma nav. Mārītes un Jāņa Kļaviņu ģimenē aug trīs dēli un viena meita. Dēls Matīss pēc gada iegūs Malnavas koledžas lauku īpašuma apsaimniekotāja profesiju, taču galvenās mācības viņš apgūst tēva saimniecībā jau divas sezonas.

Anita Rozenberga,

Gulbenes biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Inga Freimane