Latvijas uzņēmēju iespējas – sadarbība un vietējā identitāte

LLKC speciālisti un vairāku kooperatīvu vadītāji devās uz Vāciju, lai iepazītu vietējo ražotāju sadarbības un kooperācijas pieredzi.

Tempelbergas ciemā, kas atrodas apmēram 60 km attālumā no Berlīnes, apmeklējām nelielu uzņēmumu „Landwirtschftsbetrieb und Filzmanufaktur Lieske”, kuru tās īpašnieki dēvē par mācību un piedzīvojumu saimniecību. Lai gan ciems atrodas salīdzinoši netālu no Berlīnes, tas tiek uzskatīts par nomaļu nostūri. Ciemā ir apmēram 200 iedzīvotāju – galvenokārt pensijas vecuma, savukārt darbaspējīgie ciema iedzīvotāji galvenokārt brauc strādāt uz Berlīni vai citām tuvākajām pilsētām. Saimniecības īpašnieks norādīja, ka ciemata teritorijā agrāk bijusi kopsaimniecība. Tagad cilvēkus te vieno spēcīga pašpārvalde un kopīga identitāte, ko iedzīvotāji pauž ar ciemata svētkiem un citām aktivitātēm.

Viens no uzņēmuma pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir sadarbība. Saimniecības īpašumā ir 25 ha zemes. No tiem saimnieks pats izmanto 5–6 ha, uz kuriem atrodas viņa lopi. Pārējā saimniecības zeme tiek iznomāta lielsaimniecībai, kas darbojas ciematā. Ar lielsaimniecību saimnieks sadarbojas, arī izmantojot lauksaimniecības tehnikas nomas pakalpojumus, jo pašam nav savas tehnikas.

Mācību un piedzīvojumu saimniecības mērķis ir radīt bērniem izpratni par to, kā notiek dabīgie procesi, audzējot dzīvniekus un putnus, kā arī iegūstot lauksaimniecības blakusproduktus. Saimniecību apmeklē gan skolnieku un bērnudārzu audzēkņu grupas, gan ģimenes ar bērniem. Turklāt ģimenēm ir iespēja uzturēties saimniecībā ilgāk, jo īpašnieki piedāvā arī labiekārtotas telpas dzīvošanai. Īpašnieki norāda, ka atsevišķas ģimenes saimniecību apmeklē pat 2–3 reizes gadā.

Saimniecībā tiek audzētas aitas un alpakas, no kurām iegūst vilnu, kas pēc pārstrādes nonāk atpakaļ saimniecībā – filca darbnīcā. Saimniece atzīst, ka ar pašu aitu un alpaku vilnu filcēšanai nepietiek, tāpēc notiek sadarbība ar citiem aitu audzētājiem, un vilna tiek arī iepirkta. Darbnīcā ar rokdarbiem – filcēšanu, adīšanu u. c. – nodarbojas gan pati saimniece un kaimiņiene, gan arī filcēšanas nodarbības tiek organizētas interesentiem. Gan pašu saimniecībā, gan arī citu ciemata iedzīvotāju izgatavotā produkcija (adījumi, filcējumi, aitu tauku ziepes, dzijas, vilna, medus u. c.) tiek pārdota turpat esošajā veikaliņā.

Saimnieks atklāja, ka saimniecisko darbību aizsākuši ar dažu aitu iegādi, jo meita izrādījusi interesi par ekoloģisko saimniekošanu un dzīvesveidu,  2005. gadā tika iegādātas arī pirmās alpakas. Šobrīd saimniecībā ir aitas, alpakas, vistas, pīles, tītari un truši. Ir arī astoņas bišu mājas, kas, kā norādīja saimnieks, ir meitas vaļasprieks, kam viņa pievēršas brīvdienās.

Īpašnieks norādīja, ka uzņēmuma ienākumus līdzvērtīgi veido četras saimnieku nodarbošanās – lauksaimniecība, veikals, brīvdienu māja un filcēšana. Tomēr tikai ar šiem ienākumiem saimniecības attīstība nav iespējama, tāpēc regulāri saimnieki meklē un iesaistās projektu īstenošanā. Vērienīgs projekts īstenots 2010. gadā, piesaistot 200 000 eiro LEADER finansējuma. Par šo naudu veikta ēkas atjaunošana, kurā atrodas darbnīca, veikaliņš un apartamenti viesiem.

Šis ir tikai viens no apmeklētajiem uzņēmumiem brauciena laikā. Pēc iepazīšanās ar visiem apmeklētajiem ciematiem un saimniecībām iezīmējas  būtiska kopīga tendence – augsta vietējās kopienas identitātes sajūta, kas izveidojusies gadu gaitā un ir priekšnosacījums, lai šādi mazi ciemati pastāvētu un tajos būtu iespējams veiksmīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību. Apmeklētajos ciematos uzņēmēji kā nozīmīgu uzsvēra ikvienu sadarbības veidu – gan zemes un traktoru nomu, gan kaimiņu produkcijas tirgošanu, gan kopīgos ciema svētkus, produkcijas pirkšanu citam no cita utt. Būtu vērts arī Latvijā lielāku nozīmi un popularitāti piešķirt neformālai un nelielai sadarbībai, jo bieži vien tieši tā ir pamats uzņēmēju savstarpējai uzticībai un lielāku sadarbības formu aizsākšanai. Tāpat Latvijā arī nav populāri attīstības koncepti, kas balstīti uz vienas teritorijas lielākās daļas iedzīvotāju iesaisti, tomēr tiem varētu būt perspektīva.

Ar saimniecības darbību sīkāk var iepazīties interneta vietnē http://www.tempelberg.de/lieske/index.html

Guna Šulce,

LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja